Dzer un brauc, dēls vai meita – te ir Latvija!

Kopš avārijas Krāslavas novada Lielajos Trūļos, kur bojā gāja septiņi jaunieši, publiskajā telpā tiek raidīta informācija, kas ir radījusi milzīgus morālos un finansiālos zaudējumus. Visi lielākie plašsaziņas līdzekļi, kas apraksta, stāsta un rāda šo notikumu, parāda milzīgu nekonsekvenci savā rīcībā, ja to skata ārpus šī te viena notikuma. Jūs – plašsaziņas līdzekļi – parādat, ka Jums ir vienalga par savas radītās informācijas jēgu. Par ko tad es īsti cepos?

Izsaku līdzjūtību bojāgājušo radiniekiem, notikušo vairs nevarēs pagriezt atpakaļ. Tomēr uzskatu, ka vairāk par novēlējumiem un līdzjūtību no publiskās puses šim notikumam nepienākas. Septiņi jaunieši uzņēmās atbildību par savu drošību pārvietojoties pa ledu tehniski nenodrošinātā transporta līdzeklī reibuma stāvoklī un, pēc ugunsdzēsēja vārdiem, viņiem “nepaveicās” un viņi uz jumta ielidoja dziļākajā upes vietā.

Lidojot ar Ryanair no 1. janvāra jāmaksā vairāk

Drošības maksas apmērs būs 4,92Ls un tas attieksies uz Ryanair pasažieriem, kas biļetes būs iegādājušies pēc pirmā janvāra. Savukārt tiem, kas biļetes iegādājušies pirms 1.janvāra, uz lidostu būs līdzi jāņem arī bankas izdruka, kas apliecinātu, ka maksājuma transakcija notikusi pareizajā laikā. Šo drošības maksu varēs apmaksāt lidostas kasē. Avots un sīkāka informācija: http://www.ptac.gov.lv/page/212&news_id=240

Pati situācija ar aviokompāniju un valsti ir klaji divdomīga. No vienas puses valsts var rīkoties tā, kā tā ir rīkojusies, bet no otras puses aviokompānijai ir argumentēts apsvērums, lai rīkotos pretēji. Es neesmu jurists, tāpēc mans vērtējums var nebūt pietiekami labi argumentēts, taču šķiet, ka Latvijas valdība ir tā lielākā vaininiece, kas ir pāršāvusi pār strīpu šajā gadījumā.

Autovadītāja medicīniskās izziņas iegūšana

Kā jau aktīvajiem jaunāko ziņu vērotājiem ir zināms, kāda augsti stāvoša policijas amatpersona pirms jāņiem skaļi samuldējās (vai arī tika interpretēta), ka visiem šoferiem tagad aktīvi līdzi jāvadā medicīniskā izziņa. Vēlāk šī informācija tika labota, ka pietiek, ja medicīniskā izziņas derīgums ir pierakstīts CSDD reģistrā un līdzi jāvadā tikai tad, ja nav ievietota. Klīst baumas, ka vajag arī tāpēc, ka esot principiālas autoritātes ar novirzēm.

Papildus skaļajiem trokšņiem publiskajā telpā policija sāka arī kampaņveidīgu naudas un automašīnu iekasēšanu. Sods par braukšanu bez medicīniskās izziņas ir 30 Ls, bet, ja tu esi apturēts šādā situācijā un automašīnā vienīgais vadītājs (bauma, ka arī jebkurā gadījumā), tad auto evakuē un tev vēl jāmaksā par automašīnas izpestīšanu. Bauma no kolēģiem bija tāda, ka viņiem pazīstams cilvēks esot tieši tā arī iekritis: sods esot bijis 40 Ls un auto evakuēts.

Es pats jau četrus ar pusi gadus braucu bez derīgas medicīniskās izziņas. Subjektīvos attaisnojumus nerakstīšu. Šajā laika posmā esmu arī vairākkārt apturēts un neviens zaļvestis pat nebija iedomājies man izteikt mazāko brīdinājumu šajā tēmā. Tagad viens beidzot saskatījis papildus normu, par ko iekasēt naudu un nupat aiziet dziesma par vispārēju sodīšanu. Savukārt, tas sekmējas acīmredzamā panikā – visi autovadītāji metas kārtot savas izziņas, izveidojot milzīgas rindas atbilstošajās ārstniecības iestādēs.

Draugiem elvē nelaiž ārā

Vismaz reizi dienā ieskrienu draugiem.lv, lai pārliecinātos, vai tur kāds man nav atrakstījis. Pēdejā laikā konstatēju, ka arī šis īslaicīgais darbiņš tiek apgrūtināts.

Uz “Iziet” linka uzkārta, laikam, LMT reklāma, kas prasa kautkādu papildus izvēli ar iespēju, laikam, atvērt jaunu lapu kautkur citur. Vēl ne reizi neesmu tur nospiedis, bet izmantojis krustiņu cilnes malā, lai aizvērtu to lapu. Iespējams, ka man ir “tradīcija” izmantot “Iziet” kārtīgi izbeidzot sesiju un izdzēšot kukijus. Tāpēc man liekas ļoti tracinoši, ka tiek liegta iespēja pasargāt savus datus dēļ tā, ka draugiem vēlas uzvārīties.

Sāpe.

Vai tev ir projektors?

Šis ir lūgumraksts. Dikļu pamatskolas matemātikas skolotāja interesējās man, vai es nezinu kādu, kurš būtu gatavs viņai dabūt projektoru. Tā kā es tieši nezinu, publicēju šo te rakstu.

Tas, ka skolām trūkst inventārs, manuprāt, nevienam nav noslēpums. Kas mani pārsteidza, ir tas, ka daudzas skolas šobrīd ir piemērojušās interaktīvajām programmām. Es pats neesmu pieredzējis kā tas ir – mācīties pēc interaktīvas apmācības – bet pieņemu, ka tas varētu būt ātrāk un vizuālāk, nekā zīmēt uz tāfeles un skaidrot ar vārdiem.

Skolotāji arī progresē un interaktīvo apmācību lielākā vai mazākā mērā vēlas piedāvāt arvien vairāk skolotāju. Diemžēl tehniskais aprīkojums ir knapi kuram kabinetam. Dikļu skolas gadījumā, projektors, laikam ir viens, bet interaktīvo apmācību veicošie skolotāji – vairāki. Līdzšinējais risinājuma variants ir dalīties, taču tas nozīmē, ka stundas notiek gan kā agrāk, gan interaktīvi (ar uzsvaru uz kā agrāk). Lai veiktu optimālu matemātikas apmācību, ir nepieciešams projektors.

Tas tad ir arī lūgums. Lūdzu Jūs apskatīties savā saimniecībā vai arī pajautāt kādam, kam kas tāds varētu būt – projektors, var pat būt stipri palietots un ar ārējiem vizuāliem defektiem, taču vēl strādājošs. Kā saprotu, tad vēlme ir neoficiāla veida ziedojums, pretējā gadījumā nāksies dalīties arī šajā projektorā ar citiem skolotājiem, kas neuzlabos.

Kāpēc tieši matemātika un kāpēc tieši šī skola – tāpēc, ka skolotāja man uzprasīja. Ja ir varianti – lūdzu kontaktēties ar mani: sandiskr@gmail.com. Apsolos publicēt bildes no skolas par uzstādīto projektoru. Paldies par uzmanību!

P.S. Ja Jūs prasat, kāpēc es pats neziedoju, tad atbildu: manā īpašumā vispār nav projektora, bet pirkt jaunu man negribas. Skatos, ka internetveikalu lētākie projektori maksā ap 230 latiem. Tāda summa man pašam liekas par lielu. Toties summa 11,5ls (5%) man nebūtu pārāk liels zaudējums.

Valsts budžets 2011.gadam

Laika trūkuma dēļ nevēlējos pētīt šos jautājumus, bet beigās mani pārliecināja ieskatīties šajā jautājumā, argumentējot par daudzām neskaidrībām saistībā ar valsts plānoto. Rezultātā es mazliet papētīju dažus rādītājus un pārdomās dalos šajā ierakstā, varbūt iegūšu vairāk informācijas no komentāriem.

“Dombrovska” valdība jau nesen pārsteidza, paziņojot par PVN likmes pacelšanu par 1%. Ja ar smadzeņu krokām vēl viss kārtībā, tad arī atceramies mazliet senākus notikumus pirms vēlēšanām, kad “Vienotība” solīja nodokļus necelt. Jau tad, manuprāt, saprātīgi cilvēki tāpat apzinājās, ka nodokļi tiks celti, tomēr šobrīd vadošās partijas paziņojumus tagad var tulkot kā tiešu melošanu vēlētājiem. Šis raksts tomēr nebūs tieši par šo te paziņojumu celt PVN.

Švaki ar to ekonomikas izaugsmi

Klausījos šovakar ziņas – stāsta, ka augusta mēnesī Latvijā esot rūpniecības nozares izaugsme, pat par 40% (LTV1 Panorāma). Tas esot rekordrādītājs un tā tālāk. Nobrīnījos un atvēru csb.gov.lv mājaslapu, kur viena no top ziņām ir par augusta mēneša importa/eksporta rādītājiem – ārējo tirdzniecību.

Holy shit, mēs tak dodamies dziļākā bedrē kā nekad iepriekš. Līdz šim lielākā akcentētā problēma ir valsts parādsaistības pret ārējām personām. Tas grafiks rāda, ka šobrīd valsts pārdod preces un pakalpojumus daudz mazākā apjomā nekā iepērk, turklāt salīdzinot gada periodā. Mana izpratne par valsts sekmīgu attīstību saistās ar šo līkņu izlīdzināšanos vai vismaz eksporta apjomu līknes tuvošanos importa līknei. Šobrīd sanāk, ka importa līkne vēl vairāk attālinās, lai arī eksporta apjomi tik tiešām pieaug.

Atverot statistikas rādītāju sadaļu, var redzēt kuras nozares ir tās pelnošākās un kuras nozares ir tās tērējošākās. Pelna kokrūpniecība un tērē enerģijas produkti kā nafta un tehniskie līdzekļi kā automašīnas. Diemžēl, pat nepērkot vispār naftu vai gāzi, netiks nosegta 100 miljonu negatīvā starpība.

Kauņa un Viļņa jeb brauciens uz Lietuvu 2

Apraksts par pirmo braucienu atrodams šeit: Lietuvas brauciens, pirmā daļa.

Pēc pagājušā gada Lietuvas teritorija palika līdz galam neizpētīta. Sanāca diezgan pavēlu – gandrīz rudenī, taču vienā saulainā nedēļas nogalē tika apskatīta otra Lietuvas “interesantākā” puse. No sākuma pavīdēja versijas, ka varētu apskatīt arī Šauļus un Paņevežu, bet pēc ievāktās informācijas tās bija mazpilsētas un tātad neattaisnoja laika tērēšanu, lai tās apskatītu. Tika nolemts skatīt lielākās pērles – galvaspilsētu Viļņu un Kauņu. Reāli sanāca apskatīt arī vēl vienu pilsētu – Traķus.

Atklāta jauna brauktuve uz Dienvidu tiltu

Fakts: Šodien, 16. augustā, braukšanai tika atklāta jauna estakāde no Piedrujas ielas uz Dienvidu tiltu.

Joku fakts: vadītāji netic savām acīm un joprojām griežas cauri Slāvu aplim. 🙂 Protams, brauktuve ir nulle kā atklāta. Šodien speciāli dzirdēju par šīs estakādes atklāšanu no radio 101 un vēlāk izlasīju arī informāciju Rīgas domas satiksmes departamenta mājaslapā. Tāpēc šodien vakarā ar pārliecību braucu izvizināties pāri jaunajai brauktuvei. Citi vadītāji, diemžēl, ir mazāk informēti. Jau pie krustojuma ar Rēzeknes ielu vadītāji bija apjukuši – ierastais tālākceļš līdz slāvu aplim bija nogriezts ar zīmi, bet ceļazīmes liecināja par nepeiciešamību braukt pa jaunu brauktuvi ar nesen lietu asfaltu. Daudzi piebremzēja, radot mirkļa sastrēgumu. Vēl daudzi metās braukt pa kautkādu apkārtceļu, kuram neizsekoju līdz. Vislabākie fokusi sākās starp Rēzeknes ielas krustojumu un Slāvu apli. Tur ir uzlikts “nobraucamais ceļš” ar dzeltenām ceļazīmēm “Slāvu aplis” un “Krasta iela”. Pēc pieredzes 95% no vadītājiem, kas brauc pa Piedrujas ielu virzienā uz Slāvu apli, brauc augšā nākamajā uzbrauktuvē uz Dienvidu tiltu. Šajā krustojumā 99% vadītāju tagad pagriežas uz Slāvu apli, izvēloties stāvēt savā ierastajā sastrēgumā.

Es arī mazliet apjuku, kad visa kolonna nogriezās uz Slāvu apļa pusi. Taču, dubulti aplūkojot visas ceļazīmes, neko aizliedzošu neredzēju un visiem pārējiem vadītājiem par prieku braucu taisni uz “Krasta ielu”. Manam piemēram neatradās sekotāji. Tā nu es vientulībā sagādāju pārsteigumu braucējiem, kas brauca augšā no Slāvu apļa. Par ceļa posmu jāteic, teicami – brauciens no Piedrujas ielas uz tiltu un Krasta ielu tagad ir ārkārtīgi īss. Vēl tur īsti nav labi ar tām braukšanas joslām, bet ar mazu nekaunību viss būs ok šajās pagaidu joslās.

Toties aicinājums citiem: informējiet, ka brauktuve ir atvērta un vairāk nav jātaisa sastrēgumi pie Slāvu apļa braucot no Piedrujas ielas! Sekojiet taču ceļazīmēm, ja neesat informēti!

Autobuss ilgdzīvotājs

Iekš nekur.lv uzdūros boot.lv rakstam, kas noteikti ir vienkārši pārpublicēts no kāda ārzemju resursa. Tajā minētā informācija mani aicināja pameklēt, vai nav pieejama plašāka informācija par šo gadījumu.

Pati ziņa: 27.07.2010. ap plkst 15:00 Wilmersdorfas iekšpilsētā (daļā no Berlīnes) uz Hohenzollerndamm ielas Vācijas policisti pamanīja braucam autobusu, kuram vizuāli bija redzami dažādi defekti. Apturot transporta līdzekli tika konstatēts, ka tā riepas ir nodilušas līdz karkasam, autobusa karkasa stiprinājumi ir sarūsējuši, bremzes pilnībā salūzušas un priekšējais vējstikls ieplīsis. Bagāžas nodalījumā tika atrasta uzstādīta papildus degvielas tverne. Autobusā atradās tikai tā vadītājs, kas tika izsēdināts no autobusa, bet autobuss konfiscēts kā nederīgs braukšanai kopējā ceļu satiksmē. Autobusa odometrs rādījis 1,8 miljonu kilometru nobraukumu.
Ņemts no oficiālā policijas ziņojuma.

Dažādos ziņu avotos figurē arī bilde, kas parakstīta kā “policijas publicēta”:

Man, diemžēl, neizdevās atrast apstiprinājumu, ka bilde atbilst īstajai, bet, ja reiz yahoo, france24 un msn uzskata to par korektu, tad kāpēc gan nē.

Var pamanīt ka uz autobusa sāna ir rakstīts ”Mārītes”. Mazliet gūgles un… Ceļojumu birojs “Mārītes” – http://www.maritesas.lv. Apskatamies viņu galerijā un… ceļojumā uz Norvēģiju ir skaisti saskatāms ļoti ļoti līdzīgs sānu skats: http://www.maritesas.lv/bilde.php?bilde=3-Norv5.jpg&izmers=html.

Vēl labāk, ir pat speciāla autobusa īrēšanas lapa: http://www.maritesas.lv/?lapa=jaunumi&apakslapa=3. Minēts 75 vietu autobuss Setra.

Vai tas ir ceļojumu biroja “Mārītes” autobuss vai nav, tomēr ļoti interesanti, ka dažiem bizness vēl arvien iet uz priekšu ar salauztu autobusu. Nobraukums tad būtu štrunts, jo motorus jau var mainīt utt., bet, ja pasažieru autobusam nav kārtībā bremzes un tas viss ir izrūsējis, tad vajadzētu tā kā mazliet cieņas pret klientiem un nomainīt autobusu.

Interesanti, kas notika ar 67 “pasažieriem” – vai viņi sagaidīja kādu ziņu no tūrisma kompānijas un, kas notika, kad viņi uzzināja, ka autobuss vairs neatbrauks? 😀 Šis gadījums gan tapa slavens ar savu priecīgo faktu – 1.8 miljoni kilometru ir tik liels attālums kā divreiz veikts ceļojums uz mēnesi un atpakaļ vai arī ~45 reizes apbraukt apkārt zemeslodei.

Pievienots 29.07.2010. 20:30:
Acīgs lasītājs ir norādījis linku šodien publicētu Latvijas pārstāvja versiju par notikušo. Drūmi, bet viņaprāt Vācijas policija taisa šovu un autobuss esot pilnīgi normālā kārtībā. Par rezerves bāku gan kungs neko nemin.

Tiesa, turpat komentāros var atrast jau atrastu saiti uz Vācijas lapu ar “šova” fotogrāfijām rakstā “Vācijas policija aptur šrotu uz riteņiem”. Pavērojot bildes, pievērsu uzmanību, ka pirmajā attēlā vēl bez galīgi sapuvušās “kastes” pie priekšējiem riteņiem, tikpat interesanti izskatās arī priekšējā autobusa riepa. Protektora rievas nav redzamas, ārmalā riepa jau sākusi ārdīties nost. Tas, ka ar āmuru var izberzt bleķī caurumu arī neliecina par labu stāvokli. Pēdējā attēlā laikam tā nav tā rezerves bāka, bet gan tie ir akumulatori, arī ierūsējuši.

Visbeidzot – kāds motīvs Vācijas policijai konfiscēt autobusus? Citāts “Īpaši autobusi no Austrumeiropas Vācijas policijai esot kā medusmaize” – tā arī neko nepasaka, ko gan Vācijas policija iesāk ar tik veciem autobusiem? Liek sodus, pārdod melnajā tirgū? Klaja spekulācija, drīzāk gan cilvēki, kas atļāvuši braukt par autobāni ar labu ātrumu rūpējas, lai tie, kas brauktu, brauktu ar automašīnām, kas spēj izturēt slodzi. It sevišķi, ja pārvadā 70 cilvēkus. Tas nav privāts transports, tas ir pakalpojuma sniedzējs. Ja Vācijā avarētu autobuss un ciestu vairāki desmiti cilvēku, tad Vācijas policija un tēls slikti izskatītos – lūk arī motīvs konfiscēt autobusu, kas ir sliktā tehniskā stāvoklī. Rakstā tiek piesaukts arī, ka neviens nav veicis tehnisko ekspertīzi līdz pat šodienai – manā skatījumā aprobežota birokrātiska prāta murgi: ja autobusam ir acīm redzami defekti, tad policija rīkojās pilnīgi pareizi apturot riskantā braucamrīka tālāku ceļu, nepieaicinot sertificētu ekspertu, kas izsniegtu tehniskās apskates veidlapu.

Autobuss acīmredzot ir no Liepājas. Nevar būt, ka viena gada laikā autobuss tā sarūsējis. CSDD nav jāpamana šādi defekti?