2009. gadā taisīju aprakstu (https://vietne.wordpress.com/2009/05/11/pasvaldibas-velesanas-burtnieku-novada/) par Burtnieku novada partijām, skatot un komentējot, manuprāt, intresantākās no niansēm. Šogad gandrīz vai šis process grasījās izpalikt, jo laika jau vienmēr ir par maz. Tomēr pēkšņa saslimšana izbrīvēja laiku un kā jau apzinīgam vēlētājam ar partiju piedāvājumu tāpat ir jāiepazīstas.
Pēc centrālā statistikas biroja datiem, kas attiecas uz tūrismu un uzņēmējdarbību – vienīgie rādītāji, kuriem varēju atrast datu šķirošanu pēc novada – uzrāda pozitīvas ziņas. Cik nu tie dati ir, tie rāda progresu. Tūristu skaits pieaug, uzņēmumu skaits pieaug. Ļoti liela kāpuma nav, taču izguldītie, apkalpotie latvieši no citiem novadiem 2012. gada kļuvuši, ja nemaldos, par aptuveni 200 vairāk nekā 2009. gadā. Ārzemju tūristus gan nav izdevies piesaistīt – tādi ir aptuveni lielākoties daži padsmiti ceturksnī. Pašnodarbinātās personas, SIA un individuālie komersanti kopumā ņemot ir palielinājušies, bet arī relatīvi par padsmit no aptuveni 300. Dati ir pieejami sākot no 2009. gada, tāpēc īsti nevaru spriest par 2007. gada pēckrīzes sekām, bet pēc apskatītā intervāla ekonomika izskatas pēc stagnācijas ar minimālu izaugsmi. Vai tam ir kāds sakars ar pašvaldību un tās vēlētajām personām neņemos teikt. Katrā ziņā politiķi, ja arī ir vārījuši krāmus, nav sataisījuši podus ar negatīvu zīmi attiecībā pret novadu.
Šogad es neesmu pacenties apmeklēt jebkādu partiju tikšanos (ja tādas vispār bija) – mana dzīve notiek Rīgā un Burtnieku novadā mans ieguldījums ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Vienīgā sasaiste ar Burtnieku novada pašvaldību šo četru gadu laikā ir bijusi mana ceļa akcija: esmu vienreiz vērsies pie Burtnieku novada pašvaldības, kad viena gada (šķiet, 2010.) vasarā organizēju parakstu vākšanu par iesniegumu, lai pašvaldība salabo vienu no saviem asfalta ceļiem nomainot segumu beigtā posmā. Atminos, ka dažās dienās vienatnē savācu vismaz 100 parakstus. Mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas vienā lietainā dienā bedrēm tika uzlikti ielāpi un es saņēmu oficiālu vēstuli no pagasta ar Edvīna Straumes parakstu par atrisinājumu. Diemžēl blakus ielāpiem tajā pašā rudenī parādījās jauni caurumi, nākamajā gadā situācija bija tāda pati, kā pirms remontiem. Šogad tas ceļš ir palicis vēl daudz drausmīgāks un man nākas reāli lauzt auto apciemojot vecākus, nemaz nerunājot par vecākiem un pārējām ģimenēm, kam nākas tur braukt ikdienā. Diemžēl man nesanāca laiks atkārtot iedzīvotāju parakstu vākšanu, bet, kā dzirdēju, kāds cits esot vācis parakstus – nav ne jausmas kāpēc nesekoja kāds atrisinājums. Kāds no tā secinājums – problēmas aktualizēšana konkrētā vietā aizmirsās uzreiz pēc ķeksīša ievilkšanas. Par to ka naudas nav – blakus esošajam Valmiermuižas alum grants ceļa pārbūvei un gājēju pārejai nauda atradās.
Interesants fakts ir divas domes priekšsēdētāju maiņas. Turklāt mazāk kā pusgada ietvaros! Izklausās pēc pamatīgām politiskām kaujām. Līdz manīm nonāca dažadas baumas, taču pieturēsimies pie faktiem. Jānis Leitis iesniedza atlūgumu un Kārli Greiškalnu ievēlēja viņa vietā. Šajā sēdē Leitis nepiedalījās, turklāt nepiedalījās attaisnojošu iemeslu dēļ. Tādi paši attaisnojošie iemesli Leitim ir līdz pat šī gada 24. aprīļa sēdei. Tātad – problēma ir deputāta nespēja piedalīties. Kādu iemeslu dēļ – man nav zināms. Toties Kārļa Greiškalna nomaiņa ar Kārli Sedvaldu jau notiek kā deputātu ierosinājums atcelt Kārli Greiškalnu no priekšsēdētāja amata. Iemesls gan arī nav publicēts. Ja spekulē pēc retajiem komentāriem sēdes laikā, tad iemesls ir tuvojošās vēlēšanas. Kārlis Sedvalds tiek ievēlēts ar 12 balsīm no 13 klātesošajiem.
Atšķirībā no 2009. gada, sešu partiju vietā tagad ir piecas. Ja skatās Latvijas mēroga partiju manevrus, tad Sabiedrība citai politikai un Jaunais laiks ir pārtapusi par Vienotību. Pazudusi arī “LSDSP un TB/LNNK” apvienība, kuras vietā ir “Visu Latvijai! TB/LNNK”. Nav vairs Tautas partija, toties ir Vidzemes partija. Sadalījusies Zaļo un Zemnieku savienība, kas startē katra atsevišķi. Un pazudusi LPP/LC.
Ja skatās pēc partiju personālijām, kļūst interesanti. Es biju gaidījis, ka Tautas partijas biedri būs Vidzemes partijā, taču bijušās Tautas partijas lokomotīves Jānis Leitis un Kārlis Sedvalds kandidē Latvijas Zaļās partijas sarakstā. Līgas Steberes un Ineses Gaumanes atrašana VL-TB/LNNK sarakstā lika secināt, ka Tautas partijas bāze ir krietni pašķīdusi. Vēl interesanti ir redzēt, ka Vienotībā ir Gatis Cukmacis, bet LZP – Didzis Cukmacis. Neesmu pārliecināts, ka tas ir izplatīts uzvārds, taču pastāv varbūtība, ka viņi mājās viens ar otru nerunā.
Dažas partijas ir atsūtījušas savus vēlēšanu bukletus un avīzes, taču neesmu pamanījis, ka būtu kādas tikšanās ar vēlētājiem. Jebkurā gadījumā, es arī nevarētu tās apmeklēt. Tāpēc nāksies vadīties pēc partiju programmām. Bet, lai nenāktos vienkārši kritizēt visas muļķības, izvirzīšu savus kritērijus kādas problēmas es saskatu novada attīstībā un vēlos, lai pašvaldība atrisina. Uzstādot šādus kritērijus, es varēšu izvērtēt cik katras partijas rakstiskie uzskati pietuvojas manām aktualitātēm. Būs vieglāk izvērtēt un arī lasītajiem izsekot.
Problēmas:
- Ārzemju tūristu piesaiste. Kā jau CSB dati parāda, vismaz 500 vietējie tūristi apmeklē Burtnieku novadu, taču ārzemju tūristu nav. Pašvaldībai tas nozīmē sakārtot tas kulturas mantojuma vietas, kas tai ir (ja ir) un papildus atbalstīt lauku tūrisma realizētājus. Ideāli, ja novadā būtu sava “Aerodium” vai Liepājas “Karaostas” tipa izklaide – satiekot ārzemju tūristus Rīgā, zinu, ka tie speciāli brauc uz tādām.
- Kanalizācijas sistēmas izbūve uzņēmumu vajadzībām. Šī ir diezgan utopiska, taču pamatota prasība, lai palielinātu industriālo attīstību novadā. Ja elektrība un gāze novadā ir pieejami, tad nopietnam uzņēmumam var nepietikt ar netīro ūdeņu novadīšanas kapacitāti. Ar to es domāju milzīgu ražotņu attīstīšanu. Kam tas vajadzīgs – darba vietām. Vai tas ir vajadzīgs – uzskatu, ka ir jādomā par šādu attīstību. Vai to var izdarīt – uzreiz nevar, bet pakāpeniski un stratēģiski tam var tuvoties.
- Saprātīga naudas tērēšana un minimāla kultūras finansēšana. Novads jau ir iegrābies miljona kredītā no kādreizējā Valmieras pagasta par bērnu dārzu, kurš, rādās, ka nebūs vajadzīgs, bet tiek spiests uz tā pabeigšanu. Pagājušo vēlēšanu solījums realizēt gājēju pāreju Valmieras pagastā uz apvedceļa ir realizēts, bet jēga no tā nav – gājēji tagad bezbailīgi mauc pāri regulējamai gājēju pārejai un nelieto luksoforu. Par kultūru cits stāsts – man ir radikāls uzskats, ka kultūra nav jāfinansē, lai tā attīstītos. Mākslīgi uzturēts ķeksīšu pasākums mērdē kultūru, bet entuziasti, kas pulcējas par savu naudu, to attīstīta.
- Infrastruktūras (ceļu) sakārtošana, lobēšana Latvijas ceļiem savu ceļu sakārtošanai. Man tas liekas svarīgi, jo pašvaldība nav sakārtojusi ceļu, kas mani interesē un par ko jau es aprakstīju iepriekš. Braucot uz teorētisko tūristu vietu Burtnieku ezeru un tā apkaimi, uz Mazsalacas virzina lielceļa pirms gada vietām varēja nolauzt riteni. Tātad tā ir problēma. Tajā pašā laikā es atzīstu, ka autoceļam uz Burtniekiem kā lielākam ceļam ir prioritāte pār padsmit privaātmāju un daudzdzīvokļu mājas piebraucamo ceļu.
- Informācijas atklātība. Vienmēr svarīgi, lai visi zin uz kuru rādīt ar pirkstu.
Kritēriji aprakstīti, tātad – pie programmām.
Latvijas Zaļā partija
Lasot šo programmu, man radās papildus ideja – kā būtu, ja jaunceļamā bērnudārza vietā pašvaldība uzceltu veco ļaužu aprūpes centru. Liekas tīri loģiski, jo klasiskā neatrisināmā problēma ir apmaksātu darba vietu trūkums, kas izraisa jauno cilvēku aizplūšana uz Rīgu, kas izsijā veco ļaužu palikšanu novadā. Bērnus var sūtīt Valmieras bērnudārzos, kur jau sen ir problēmas nokomplektēt grupiņas, bet vecos ļaužus apkopt jaunajā celtnē. Izklausās labi.
Šajā programmā daudzviet tiek liets ūdens, daļu no kura es jau lasīju iepriekšējās vēlēšanās, piemēram, “turpināsim sporta bāzu sakārtošanu” – . Programma aicina tērēt daudz līdzekļus, nepamatojot to atdevi – par bērnudārzu, bērnu laukumiem daudzstāvu māju pagalmos (cik ir tādu māju novadā un ar cik stāviem?), burtnieku ezera apsaimniekošana (saimnieciski zinātniskā jau bija pagājšreiz). Pluss par to, ka vēlas salabot autoceļus. Piemin arī infrastruktūras sakārtošanu, taču nemin tieši ko un kā – tāpēc to neskaitu. Raksta, ka saglabās kultūrainavas un vēsturiskos objektus, taču ar to, kā jau minēju, nav gana. Atbalstīs mākslinieciskās pašdarbības kolektīvus, kas ir mīnuss priekš manis. Solās atbalstīt uzņēmējdarbību, taču ar nekonkrētām metodēm, iespējams, orientētu uz šaura loka uzņēmēju atbalstīšanu.
Partija “Vienotība”
Man kā Burtnieku novada vēlētājam ar savu sociālo fonu ir dīvaini, ka partija aicina mani būt par iedzīvotāju, kas sajūt un apzinās savu piederību novadam, kur ir arī mana darba, mājas un atpūtas vieta. Kā Rīgā dzīvojošam un strādājošam tas ir aicinājums, ka šitā partija nav priekš manis? Minēts, ka tiks “optimizēti” pašvaldības izdevumi – tam vārdam ir tāda negatīva pieskaņa, norādoša uz KNAB un VID. Partija atzīst, ka atbalstīs reliģiskas organizācijas, privātus biznesus (ārstu prakses, aptiekas, zobārstus) par pašvaldības līdzekļiem.
Īsti nerisina ārzemju tūristu pieaugumu, aprakstot, ka turpinās savas zemes tūristu pievilināšanu ar esošajiem pasākumiem. Par kanalizāciju – sola samazināt lietošanas tarifus, taču ne palielināt kapacitāti. Nauda tiks tēreta vairāku kultūras namu pirkšanai un estrāžu celtniecībai – ārprāts. Par ceļu infrastruktūru tiek baigi labi izlaipots tā arī nepasakot, ka kautko labos, drīzāk ziemā attīrīs no sniega (par pašvaldības naudu vairāk nekā līdz šim).
Patīkami, ka šajā programmā tiek minēti daudz vairāk izmērāmi un konkrēti darbi nekā iepriekš apskatītajai partijai, bet žēl ka daži no tiem manā uztverē ir nesaimnieciski.
Nacionālā apvienība “Visu Latvijai”-”TB/LNNK”
Izlasot šo programmu, radās iespaids – pilnīgs ūdens, bet Latvisks! Būtībā – darīsim visu, atbalstīsim visus, bet neko konkrētu. Piemēram, viņi grasās atbalstīt medikamentu un medicīnisko pakalpojumu apmaksu, uzlabos primāro veselības pakalpojumu – ko tas nozīmē, kā to realizēs?
Pagaidām vienīgā partija, kas atbalsta manu kanalizācijas trubu kapacitāšu palielināšanu, tiesa, pielāgojot viņu programmas teikumu manām interesēm. Jo “paaugstināsim vides kvalitāti, paplašinot centralizētos inženiertīklus ciemu teritorijās” būtībā atbilst manis gribētajam, bet nozīmē ko ļoti plašu un nekonkrētu. Piemēram, apgaismes stabus. Kuros ciemos – tiešām visos? Par tūrismu vispār nedomās, kam gan vajadzīga ārzemju nauda. Ar naudu atbalstīs visus kas kust un nekust.
Ļoti švaka programma.
Vidzemes partija.
Arī šitajiem ir “zinātniski, saimnieciski un sociāli” pamatota ezera apsaimniekošana – no kura dokumenta tas ir nokopēts? Sociālais atbalsts demogrāfijas rādītaju uzlabošanai novadā – varbūt labāk izpērciet visus prezervatīvus no aptiekas?
Uzlabos ceļus – pozitīvi. Novirzīs lielākus pamatbudžeta līdzekļus ceļu uzturēšanai un atjaunošanai – ideāli. Ja vien viņi šito arī taisītos reāli izdarīt, ne vien solīt. Ne tikai kops tūrisma objektus, bet arī veicinās kultūras un dabas tūrismu. Ja kultūra tiek izmantota tūristu vajadzībām, naudu tai var dot, tikai vai tas atbilst manai prasībai par “ārzemju tūristiem”. Ir šaubas, ka tas ir orientēts uz Latvijas mēroga tūristiem. Atbalstīs arī pašdarbības kolektīvus – tātad dos arī naudu kultūrai tāpat.
Ja neskaita atjaunojamo energoresursu ieviešanu un vēl šo to, programma kopumā izklausās pēc tādas, kas ir orientēta uz salīdzinoši mazu naudas tērēšanu, ja salīdzina ar iepriekš apskatītajām partijām.
Centriskā partija Latvijas Zemnieku Savienība
Pirmais komentārs – grūti lasīt nestrukturizētu tekstu.
“Ikvienu iesaistīsim konkrētu pienākumu un novadam noderīgu darbu veikšanā.” – kā būtu ar nē? “Burtnieku novads nav pelnījis satricinājumus, ķildas un svarīgu lēmumu ignorēsanu” – tas paturot prātā, ka saraksta līderis Kārlis Greiškalns tika nomainīts priekšsēdētāja amatā ar nezināmu pamatojumu.
Turpinās celt bērnudārzus, kā prioritāte – Valmiermuižas bērnudārzs. Dos naudu kultūras organizācijām tāpat vien. Turpinās ceļu stāvokļa uzlabošanu – tā kā netiek solīts uzlabojums, bet turpinājums, tad tas ir nepieņemami. Solās plaši piesaistīt tūristus, bet… uz ko? Pozitīvi, ka solās, bet kā jau minēju – nepieciešama liela atrakcija.
Radās subjektīvs priekšstats, ka programma ir ūdens.
Epilogs
No apskatītā materiāla, Vidzemes partijas programma liekas vismērenākā, Vienotības – konkrētakā. Pagaidām mana balss karājas starp šīm partijām. Savus vērtejumus un papildinājumus varat atstāt komentāros.
Autors nepieder kādai politiskai organizācijai. Rakstā izteikts personīgs viedoklis.
Rakstā attēlā izmantoti publiski pieejamie attēli: lv.wikipedia.org/wiki/Attēls:Burtnieku_novads_COA.png un lv.wikipedia.org/wiki/Attēls:Burtnieku_novads.png
Viedumu Vietne ar Sandi 
Neieciklējies uz tiem tūristiem. Tie veido niecīgu daļu no mūsu valsts ienākumiem. Tūrisms mums nav prioritāte. Paskaties uz tūrisma lielvalstīm Kipru un Grieķiju – ar visu tūrismu ir pilnīga pakaļa. 90% lauku tūrisma vietņu īpašnieki tev pateiks, ka maizi pelna ar kaut ko citu un tūristu piesaiste vairāk sanāk uz entuziasma un hobija pamata. Ārzemju tūrists ir goda lieta nevis bizness.
Piemēram vācietis, kas brauc ar kemperi ir skops kā Sprīdīša Sīkstulis. Par kempera nakts novietni gribēs samaksāt 5Ls un par visu papildus čīkstēs un vēl nezin ko. Tā, ka nav tā maizīte tik salda.
Ja kāda pašvaldība savos attīstības plānos sāk vairāk kā 5% no kopējā teksta apjoma sapņot par tūrisma veicināšanu, tad tas ir sarkanais signāls, ka viņiem trūkst ideju, ko darīt.
Par lielo rūpniecību – aizmirsti. Burtnieku novadā nav lielu apdzīvot vietu. Neviens lielražotājs neriskēs ar lielu ražotni, ja viņam būs pieejams labi, ja viens inženieris, viens mārketinga speciālists (students bez darba pieredzes) utt.
Starp citu vēl viena interesanta lieta – Burtniekos ir brīvas dzīvesvietas? Iedomājies, atnāk rūpnieks, uzceļ rūpnīcu Burtniekos, rodas darba vietas. Vai Burtniekos ir vieta, kur apmesties 10 jaunām ģimenēm? Domāju, ka nekļūdīšos, ja teikšu ka nav.
Esmu pats no kaimiņu novada un cītīgi analizēju iemeslus un attīstības virzienus novadam, tāpēc teikšu kā ir – domas tev nav sliktas, es tā domāju kādus 5 gadus atpakaļ, pēc tam sāku analizēt visas lietas, kas nepieciešamas lielražotājam un sanāca pļukš. Nedomā, ka viņš pats cels mājas saviem darbiniekiem vai gribēs katru dienu transportu no Valmieras apmaksāt.
Komentārs no kk — 2013-05-31 @ 9:32
Paldies par komentāru!
Par ārvalstu tūristiem. Tā ir ne-vietējā nauda, tātad ieguvums Latvijai, imports, tāpēc vajag par to domāt. Es esmu ceļojis kopā ar vāciešiem, tāpēc zinu cik skopi viņi var būt, taisnība. Tomēr viņi maksā, it sevišķi ja māki kaulēties un pieredzējuši vācu tūristi to prot. Protams, ka viņi čīkstēs, it sevišķi, ja tā var izsist vairāk. Taču ir arī citas kaimiņvalstu nacionalitātes un mazāk pieredzējuši tūristi. Tas nav viegli, tas nav vienkārši. Burtnieku novadā nav lielas rūpniecības, bet ir Burtnieku ezers un tā apkārtne – teorētiska tūristu piesaistes vieta, tātad par tūrismu ir vērts padomāt. Tas ir labi, ka brauc vietējie, bet vēl labāk, ja brauc ārzemju tūristi. Arguments, ka tūrists ir skops, neiztur kritiku, jo ir jāspēj uzņemt arī skops, izlutināts tūrists, kas domā, ka saimnieks ir lētticīgs un viegli pierunājams. Tur nav uz ko ieciklēties, ir saprātīgi par ārzemju tūristu padomāt. Viena liela atrakcija kādā no novadiem piesaistītu tūristus arī kaimiņu novadiem.
Par lielo rūpniecību. Kā jau minēju, tas ir utopisks sapnis, bet sapnis par IBM un Nokia tipa rūpnīcu nepiepildīsies, ja tā labā pat mazliet nepūlēsies. Uzskatu, ka Burtnieku novada līdzšinējā rūpniecība ir gateru līmenī – viegla zema līmeņa ražošana, kas neprasa daudz lietošanas resursus. Bet uzcelt lielāku ražotni jau ir problēma un par to ir jādomā. Iespējams, ka ar šo problēmu jau saskaras Valmiermuižas alus ražotne (neesmu par to pārliecināts, bet viņiem varētu būt daudz notekūdeņu). Par strādniekiem. Tas ļoti trāpīgi, ka es, pagaidām vēl Burtnieku novada iedzīvotājs, strādāju un dzīvoju Rīgā, jo Burtnieku novadā manai kvalifikācijai nav atbilstoša darba par pienācīgu atalgojumu. Pat Valmierā nav! Kā lai atrisina problēmu, ka “laukus” atstāj arvien vairāk iedzīvotāji, kas koncentrējas industriālajā Rīgā, ja lielas piepilsētas teritorijā netiek domāts par ražotņu (darba vietu) attīstīšanu. Vairāk gateru? Vairāk pašdarbniecisku pulciņu, kurus subsidē pašvaldība? Strādāt tikai dažos Valmieras lielajos uzņēmumus – VSŠ, Valpro? Ja jaunu un esošu uzņēmumu attīstībai ir griesti konkrētas infrastruktūras attīstības dēļ, tātad pašvaldība pati sev šauj mugurā atņemot sev iespēju palielināt darba vietas un to atalgojumu. Nav kur dzīvot un atbraukt? Uz Valmiermuižu kursē sabiedriskais transports no Valmieras. Tikpat labi kā Valmiermuiža skaitās guļamrajons Valmierai, Valmiera var būt arī guļamrajons Valmiermuižai.
Par ceļu. Tas, par ko es sūdzējos, ir pašvaldības ceļš ar daļu no Valsts ceļu īpašuma pie izejas uz šoseju. Lielākās bedres ir pašvaldības īpašumā. Pašvaldība pēc mana iesnieguma atsūtīja ceļu labotāju brigādi. Ceļa uzturēšanai naudas pašvaldībai, acīmredzami, nepietiek vai netiek iedalīts. Vēsturiski, pēc aptuveni desmit gadu eksistences, četru gadu laikā asfalta ceļam parādījās tik drausmīgas bedres, ka sāka lūzt ritošā daļa automašīnām. Pēc mana iesnieguma, kas prasīja visa seguma nomaiņu, jo tas ir novecojis un noguris, tika aizlāpītas bedrītes. Tagad ir pagājuši vēl 3-4 gadi un visas bedres ir atpakaļ, kur bijušas. Šī problēmu posma galā atrodas ne vien padsmit privātās dzīvojamās mājas un daudzstāvu dzīvokļu māja, bet arī pāris ražotnes kā Ciedra un arī iesāktais Valmiermuižas bērnudārzs. Nemaz nerunājot, ka ceļš tiek izmantots, lai brauktu arī uz amatnieku tirdziņiem, kas notiek pie Valmiermuižas alus.
Manuprāt informācijas jomā grēko arī Centrālais statistikas birojs (jeb arī kas pasūta pētījumus). Ja būtu vairāk dati, kurus var sašķirot pa novadiem, tad pašvaldības un to iedzīvotāji varētu daudz vairāk analizēt savā teritorijā notiekošos procesus. Ja pašvaldībā ir pētījumi, tad tie netiek plaši publiskoti. Man gan ir aizdoma, ka daudzas lietas notiek “visi taču zina, ka” līmenī.
Komentārs no Sandis — 2013-05-31 @ 10:59
Par ceļiem piemirsu. Īsti nesapratu, par kuru ceļu runā. Jānoskaidro vai ceļš pieder pašvaldībai vai tas ir reģionālās nozīmes ceļš. Pašvaldība par ceļiem saņem naudiņu no valsts – attiecīgi kilometru daudzumam. Ja tas ceļš, par kuru vāci parakstus, nav pašvaldības, tad maksimums, ko viņi izdarīja, vnk nodeva Tavu iesniegumu ceļu uzturētājam.
Spriežot pēc tā, cik plaši tiek šķūrēti ceļi ziemā Burtnieku novadā un cik devīgi nokaisīti ar smiltīm, naudiņa plūst kā pa reni. Var gadīties, ka remontiem nepietiek. Blakus novados ziemā kaisa krietni mazāk, lai remontiem paliek vairāk. Katram savs.
Ja tas ir pašvaldības ceļš, tad ir tā – naudiņa, ko saņem pašvaldība ir tik maza, ka pa lielam pietiek vasarā 3x nogreiderēt un ziemā smuki iztīrīt. Ar to arī teju vairāk kā puse naudas visbiežāk būs iztērēta. Atlikušo visu tērēt remontos nav pareizi, vienmēr jāatstāj paliela rezerve, jo intensīvu lietu vai citu apstākļu dēļ vienmēr jāparedz neparedzēti remonti, izskalojumi, caurteku atjaunošana utt. Teikšu kā ir – pašvaldības ar saviem ceļiem atvēlēto naudu ir diezgan lielā sprukās, tā vairs nav izdzīvošana, drīzāk agonija.
Eiropa par nākošo plānošanas periodu šobrīd maigi čukst austiņā – naudiņu ceļiem dosim, bet tad, ja ceļa galā ir kāda liela saimniecība vai tml. Vnk tantukam, kas dzīvo 2km dziļi mežā, atvainojiet, nekādi ceļu remonti nespīd, lai ņem slotu un lido. Šajā jomā viss pasliktināsies un vainot tur pašvaldību nav prāta darbs.
Pašvaldību jāvaino tajā, ka tā nesniedz pietiekami plašu un saprotamu informāciju iedzīvotājiem un neizskaidro, kāpēc ir tā vai šitā. Vnk noliek fakta priekšā- naudas nav un basta – tas ir nepareizi.
Komentārs no kk — 2013-05-31 @ 9:46
Nu kaut kas mainījās ? Ceļi ziemā Burtnieku novadā un cik devīgi nokaisīti ar smiltīm, naudiņa plūst kā pa reni. Var gadīties, ka remontiem nepietiek, bet šoziem būs ok, jo siltāks un tā… Cerēsim uz visu to labāko, jo burtniekos ir gudri un kārtīgi cilvēki. Teikšu kā ir – pašvaldības ar saviem ceļiem atvēlēto naudu ir tikusi galā gana veiksmīgi. Lai veicās turpmāk!
Ar cieņu,
Andris Ātrgalis
Komentārs no Ātrais — 2016-02-16 @ 16:55
Nekas tur nav mainījies!
Komentārs no stankis — 2016-04-15 @ 14:31
Tā jau gluži nevar teikt
Komentārs no vidzemessports — 2021-01-12 @ 17:45