Pagājušā gada 9. jūlijā uz Latvijas ceļiem sāka izvietot fotoradarus. Pa šo laiku esmu paspējis uzķerties uz vienu no šiem četriem brīnumiem un samaksāt naudiņu. Kas tad ir noticis viena gada ietvaros?
Policija berzē rokas un Zivtiņš priecājas, ka esot izpildīts galvenais uzdevums – samazināt vidējo ātrumu. Rokas berzēt var arī citu sasniegumu priekšā – fotoradari sevi ir atpelnījuši ar uzviju. Pirms gada jau rakstīju, ka kopumā fotoradari izmaksāja 135 000 latus. Vakar LNT ziņās ziņoja, ka kopumā sodos iekasēti 300 000 latu. Drošvien, ka izdrukāšana, nosūtīšana, parakstīšana, benzīns baltajam Ford Focus un alga snaudējiem varētu būt mērāma ap vai zem 30 000 latu. Pēc tā varam secināt, ka fotoradari ir sevi atpelnījuši dubultā. Izejot no šīs ekonomikas, valdības vīri var atļauties nopirkt vēl dažus radarus, pieņemot, ka cenas varētu būt samazinājušās krīzes iespaidā.
(vairāk…)
Šoreiz ir plānots braukt uz Ķīnu ar vilcienu septiņu cilvēku sastāvā. Ķīnu – tāpēc, ka tur būs saules aptumsums, bet ar vilcienu – tāpēc, ka tas varētu būt tik pat interesanti kā ar bobikiem. Ar vilcienu gan tiks braukts tikai turpceļā, bet atpakaļ lidots ar mūsdienu aeronautikas sasniegumiem.
