Par Gruziju

Jāsaka, ka Dienvidosetijas konflikts pēdējās dienas mani uztrauc daudz vairāk, nekā Pekinas olimpiāde. Samoilova/Pļaviņa izcīnītā uzvara pār amerikāņu pāri, bija skaista, bet es sēdēju pie interneta meklējot informāciju. Galvenais jautājums priekš manis bija “kurā pusē nostāties”. It visur ir divas puses ar diviem argumentiem – vieni aizstāv Gruziju sakot, ka iebrūk Krievija, otri saka, ka Gruzija sāka pirmā uzbrukt. Delfu/Apollo komentāri vispār nav pieminami – viņu reliģiskais akluma fanātisms ir briesmīgāks kā nekad.

Izlasīju Pētera Timofejeva atrasto citātu par principiem. Izlasīju arī Kārļa Streipa emocionālo uzsaukumu. Krizdabz.lv bija uzrakstījis nevājo rakstu blāķi ar dažādām neprecizitātēm un aktuālāko ziņu apkopojumu, stāstot cik viņam bail no kara*.

*Neprecizitāte: Dienvidosetijā 90% iedzīvotāju ir pieņēmuši Krievijas pases kā protestu par nepieciešamību lietot Gruzijas pases nevis vēsturiski tā iegājies, ka tur ir daudz krievu tautības iedzīvotāju. Lai gan Latvija un Gruzija “raujas” uz rietumiem, Latvija ir jau ierāvusies rietumos (ES, NATO dalībvalsts), Gruzija ir NVS dalībvalsts un tikai runā par kandidatūrām uz ES un NATO. Olimpiādes laikā nekaro tātad Irāka arī nekaro, ASV nekaro un Gruzija arī nekaro vai vienkārši nav “lielu” kauju?

Savai problēmai ar aizstāvības pušu izraudzīšanos piegāju daudz pragmatiskāk. Šobrīd pa medijiem, blogiem un saziņas kanāliem tiek izplatīta plaši emocionāla, propogandiska, subjektīva un pat maldīga informācija, jo bruņota konflikta apstākļos ir grūti uzzināt kas kur notiek, ja žurnālisti nav uz vietas un saņem vien iesaistīto pušu materiālus. Iesaistītās puses, loģiski, to izmanto un izplata informāciju, kas ļauj manipulēt ar sabiedrisko viedokli. Pat uz vietas dzīvojošie iedzīvotāji reizēm nezin visus faktus un ir spiesti dzīvot vai nu minējumos vai viņus kontrolējošās puses izplatītājā informācijā. No pretrunīgas informācijas arī rodas jautājumi, piemēram, kāpēc Gruzija uzbruka pirmā un tagad sūdzās par Krievijas uzbrukumu?

Pragmatiskais piegājiens ir vienkāršs: atrast kādu starptautisko ziņu resursu un palasīt informāciju no notikuma vietas pirms 7. augusta notikumiem. Par informācijas iegūšanas vietu tika izraudzīta lapa eurasia.org, kur Tiblisi dzīvojošie “brīvie” žurnālisti iesūta rakstu apkopojumus. Varbūt ir slikti, ka es izraudzījos vienu resursu (paranojas variants, ka tas ir radīta speciāla lapa, kuru taisa konspirēta “Atvērtās Sabiedrības asociācija”, lai atbalstītu kādu no pusēm), bet es paļaušos uz savu subjektīvo spriedumu, ka informācija šķiet vispusīga un ataino vairāk faktiskos notikumus, nekā kādas puses aizstāvēšanu.

Apkopoju sekojošas ziņas no Gruzijas sākot no šī gada maija:

1. maijā Krievija palielina Abhāzijā atrodošos miera uzturēšanas spēkus ar cilvēkiem un militāro tehniku. Publiski tiek solīts, ka kareivju skaits nepārsniegs 2,500 līdz 3,000 kā to paredz 1994. gada vienošanās ar Gruziju. Gruzija šo soli apzīmē kā anektēšanas mēģinājumu un protestē, ka nav iepriekš brīdināta par šādu palielināšanu. Krievijas soli nosoda arī ANO “Draugu grupa” – Francija, Vācija, Lielbritānija un ASV. Krievija pamato miera spēku palielināšanu ar nepieciešamību aizstāvēt savus pilsoņus.
Avots: http://www.eurasianet.org/departments/insight/articles/eav050108b.shtml

21. maijā notiek dīvains incidents pie Abhāzijas robežas, kad ar raķešmetējiem tiek uzspridzināti un apšaudīti divi autobusi, kas ved gruzīnus no Abhāzijas teritorijas Gali pilsētas uz Gruzijas teritoriju piedalīties parlamenta vēlēšanās. Jau iepriekš šiem gruzīniem ir bijušas problēmas šķērsot teritorijas atdalošo tiltu pār upi. Abhāzu puse noliedz piedalīšanos šajā incidentā, sakot, ka viņiem nav bijusi nekāda jēga spridzināt autobusus. Gruzijas puse uzskata, ka tādā veidā Abhāzija demonstrē “kurš tagad ir noteicējs”.
Avots: http://www.eurasianet.org/departments/insight/articles/eav052208b.shtml

28. maijā pēc tikšanās ar jauno Krievijas prezidentu Medvedjevu par Abhāzijas teritorijā notriekto bezpilota izlūklidmašīnu, ko izdarīja Krievijas iznīcinātājlidmašīna, Gruzijas prezidents Sākašvilli paziņo, ka “izmantos visus risinājumus un visus veidus”, lai mēģinātu izvākt Krievijas miera uzturēšanas spēkus ārā no Abhāzijas konflikta zonas. Prezidents norāda, ka viņš vairs netic Krievijai, kas ir uzņēmusies starpnieka lomu starp Abhāzijas pusi un Gruzijas pusi – “Krievija tikai izliekas, ka nodarbojas ar miera uzturēšanu”. 26. maijā publicētajā Gruzijas Novērošanas misijas ziņojumā ANO tiek norādīts, ka Gruzijas veiktais lidojums ar izlūklidmašīnu ir pretrunā ar 1994. gada izlīgumu, kā arī tiek pierādīts, ka notriecējs ir Krievijas iznīcinātājs. Sakarā ar faktu, ka lidmašīnu ir notriekusi Krievija, tad Krievija noliedz šo informāciju un izsaka šaubas par šādiem secinājumiem. Gruzijas integrāciju reformu ministrs Iakobašvilli savā radio runā: “Mēs nepiekāpsimies zaudējot Abhāziju. Mēs karosim, ja tas būs nepieciešams.” Gruzijas Iekšlietu ministrs Merabišvilli arī komentē: “Krievija vēlas apturēt Gruzijas iestāšanos NATO ar jebkuriem līdzekļiem. Viņi mēģina piespiest Abhāziju sākt karu.”
Avots: http://www.eurasianet.org/departments/insight/articles/eav052808.shtml

31. maijā Krievija nosūta uz Abhāziju “neapbruņotus” kareivjus, kuri nodarbosies ar dzelzceļu un ceļu remontu. Krievijas Aizsardzības ministrija to nosauc par “cilvēcīgu palīdzību”. Gruzija šo soli nosauc par “Abhāzijas aneksijas tiešām pazīmēm”.
Avots: http://www.eurasianet.org/departments/insight/articles/eav060208a.shtml

5. jūnijā Eiropas Parlaments pieņem rezolūciju, kas aicina mainīt līdzšinējo miera uzturēšanas formātu Abhāzijā, jo Krievijas miera uzturēšanas spēki ir zaudējuši savu neitrālo un pastarpināto miera aizstāvju lomu.
Avots: http://www.eurasianet.org/departments/insight/articles/eav060608a.shtml

6. jūnijā Sākašvilli tiekas ar Medvedjevu, kur pārrunā Krievijas miera uzturētāju un dzelzceļa labotāju izvākšanu no Abhāzijas. Abhāzijas puse ir paziņojusi, ka vēlas, lai Krievija nodrošinātu mieru tās teritorijā un, ja Krievijas miera spēkiem liks braukt ārā no viņu teritorijas, viņi darīšot visu, lai tā nenotiktu. Oficiāli Tiblisi valdība ir paziņojusi, ka karš nav izeja, lai atrisinātu situāciju. Tomēr, atsaucoties uz 5. jūnija ziņojumu no Starptautiskās Krīzes Grupas (International Crisis Group), atsevišķi ietekmīgi Gruzijas valdības pārstāvji ir sākuši izteikties par militāru atrisinājumu. Tiblisi apstiprina šī ziņojuma patiesumu, sakot, ka Sākašvilli atrodas vairāku nacionālismu popularizējošu personu spiedienā, kas vēlas, lai Gruzija atrisinātu situāciju ar spēku. Pagaidām ārzemju investīcijas un ekonomiskās attīstības vēlmes ir likušas izvēlēties nevardarbīgus risinājumus. Arī kāds paziņojums “no Rietumiem” licis Gruzijai neiesaistīties provokācijās.
Avots: http://www.eurasianet.org/departments/insight/articles/eav060608a.shtml

1-10. jūlijs. Gagrā, Sukhumi un Galā notiek sprādzienu virkne – Abhāzieši vaino Gruziju, Gruzija vaino Maskavu.
http://www.eurasianet.org/departments/insight/articles/eav071008f.shtml

8. jūlijā Abhāzija noraida ASV ierosinājumu radīt starptautisku policiju, kas nodrošinātu mieru Abhāzijā. Abhāzijas valdība nosauc ASV par Gruziju atklāti aizstāvošiem un atsakās klausīties tās ierosinājumos.
http://www.eurasianet.org/departments/insight/articles/eav071008f.shtml

9.-10. jūlijā Gruziju apmeklē Kondolīza Raisa. Sākašvilli izsaka komentāru, ka līdzšinējā miera procesā Krievija ir kā “zilonis telpā” – tā vairs neatzīst Gruzijas tiesības uz savu teritoriju. Raisa žurnālistiem saka, ka ASV atbalsta valsts teritorijas integritāti. Maskava uz to norāda, ka Raisai jābūt problēmas atrisinājumam, nevis papildinājumam.
Avots: http://www.eurasianet.org/departments/insight/articles/eav071008f.shtml

10. jūlijā Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs izsaka brīdinājumu, ka pat lēmums paplašināt NATO Dalībvalstu Rīcības Plānu (par Gruzijas pievienošanu) norakstīs visus iespējamos diplomātiskos risinājumus Dienvidosetijā un Abhāzijā.
Avots: http://www.eurasianet.org/departments/insight/articles/eav071808.shtml

18. jūlijā notiek Krievijas, Dienvid-Osetijas, Ziemeļ-Osetijas un Gruzijas apvienotā drošības sanāksme, kur tiek lemts par turpmāku Dienvidosetijas nākotni. Gruzija vēlas aizstāt šo drošības sanāksmes kontroles mehānismu pievienojot ES pārstāvi un Dienvidosetijas Provizionālo Administrāciju (pro-Gruzīniska organizācija), jo šo drošības sanāksmi kontrolē Krievija un tā ir neefektīga. Tāpat tiek ierosināts aizstāt Krievijas miera spēkus ar apvienotām Gruzīnu – Dienvidosetiešu policijas patruļām.
Avots: http://www.eurasianet.org/departments/insight/articles/eav071808.shtml

1.-2. augusts. Dienvidosetieši saka, ka pēc Gruzijas spēku veiktās apšaudes Čhinvali seši civiliedzīvotāji esot nošauti un vēl divdesmit divi savainoti. Tiblisi ziņo, ka seši civiliedzīvotāji un viens policists esot ievainoti, kad Krievijas vadītie spēki esot veikuši uzbrukumus Gruzīnu kontrolētajiem ciematiem konflikta zonā. Citāts no Dienvidosetiešu iekšlietu ministra Minzajeva: “Ja būs vēl kāds šāds uzbrukums, mēs uzbruksim Gruzīņu ciemiem”.
Avots: http://www.eurasianet.org/departments/insight/articles/eav080408.shtml

2. augusts. Interfax citē augstu stāvošu Krievijas armijas amatpersonu, ka desants ir kaujas gatavībā, lai dotos palīdzēt Dienvidosetijā esošajiem Krievijas miera spēkiem.
Avots: http://www.eurasianet.org/departments/insight/articles/eav080408.shtml

3. augusts. Dienvidosetijas autoritātes atteikušās tikties ar Gruzijas Teritoriālās integrācijas ministru par situāciju konflikta zonā. Krievijas Aizsardzības Ministrija nāk klajā ar paziņojumu, ka ir gaidāmi plaša mēroga militārie uzbrukumi starp Gruziju un Dienvidosetiju.
Avots: http://www.eurasianet.org/departments/insight/articles/eav080408.shtml

4. augusts. Gruzijas miera uzturēšanas spēku komandieris Kurašvilli iesaka beigt Dienvidosetiešiem spēlēt kara spēles un sākt domāt par miera procesiem. Kurašvilli arī izsaka minējumu, ka Krievijas miera uzturēšanas spēki esot spēlējuši lomu uzbrukumā, lai sagrautu starptautiski vadītos miera procesus. Krievijas Aizsardzības ministrija noliedz šos apgalvojumus, saucot tos par “Provokatīvu, netīru informāciju”. Gruzija ziņo par lielu militāro spēku koncentrēšanos Krievijā pie Gruzijas robežas.
Avots: http://www.eurasianet.org/departments/insight/articles/eav080408.shtml

7. augusts. Gruzija paziņo, ka seperātisti esot sākuši apšaudīt divus no Gruzīnu kontrolētajiem ciemiem – Nuli un Avnevi. Trīs Gruzijas kareivji tika ievainoti, kad Osetiešu granāta iznīcinājusi bruņutransportu. Lielākais Gruzijas mobīlo sakaru piegādātājs Magti ziņo, ka šajā rajonā uzbrukumi esot pavājinājuši telefonu sakarus. Sākašvilli televīzijā paziņo, ka Krievijas miera uzturēšanas spēki esot atzinuši, ka esot “pilnīgi zaudējuši kontroli” pār Dienvidosetiešu spēkiem. Iedzīvotāji Gruzīnu kontrolētajās konflikta teritorijās ziņo par Krievijas miera spēku “neiejaukšanos”, kad Osetīni apšauda viņu ciematus. No Gori pilsētas uz Čhinvali izbrauc bruņoti papildspēki.
Avots: http://www.eurasianet.org/departments/insight/articles/eav080708.shtml

Pārējo varēja lasīt ziņu portālos: Gruzija uzbrūt Čhinvali, Krievija ieved papildspēkus…

Kāds tad ir mans vērtējums: Gruzīni vai nu ir karstasinīgi draņķi, kas dara vienu un runā otru, vai arī Krievija ir lielie draņķi, kas organizē uzbrukumu Gruzijai. Sliecos ticēt, ka Krievija ir draņķi, bet Gruzija ir karstasinīgi nacionālisti (kas arī nav labi). Ir skaidrs, ka Krievija nekontrolēja seperātistus, bet ļāva viņiem brīvi karot, pat atbalstīja viņus. Rezultātā Gruzijai notrīcēja roka vienā no provokācijām atbildēt. Vai vēl labāk – šādas atbildes jau ir bijušas agrāk, taču šī viena tika angažēta un speciāli pārraidīta visai pasaulei. Jau augusta sākumā Gruzijas spēki apšaudīja Čhinvali – visiem viss pofig. Jau vēl pirms tās apšaudes Dienvidosetieši sūdzējās, ka Gruzīni papildina savus sargposteņus ārpus Čhinvali. Secinu – Gruzijas armija jau sen bija Dienvidosetijā aizsargājot savu tautiešu kontrolētos ciemus. Vai ziņotais “uzbrukums” Čhinvali patiešām bija īpašs uzbrukums vai arī notika kā uzbrukums, kas palīdzētu atvairīt seperātistu uzbrukumus ciemiem un sargposteņiem.

Krievijas armijas ienākšana Gruzijas teritorijā, lai aizsargātu savus “pilsoņus” ir būtisks valsts suverenitātes pārkāpums, kura precedenti ir pieredzēti, piemēram, Nacistiskajā Vācijā, kad tā anektēja daļu Čehijas. Šāda rīcība ir nepieļaujama, nosodāma un satraukumu pamats. Ceru, ka Gruzija vēl būs kā valsts, kad rietumvalstis saņemsies sākt nopietni aizrādīt.