“Ja man būtu blogs, tad man tagad būtu par ko uzrakstīt!” bija citāts no kādas man priekšā sēdošās meitenes savai draudzenei. Tas vistiešāk izskaidro, ka filmā bija, ko redzēt. Un neba velti kāds ir arī nomīnējis šo filmu oskariem. Kategorijas “labākā filma”, “labākais aktieris”, “labākais otrā plāna aktieris”, “labākā aktrise”, “labākais režisors”, “labākais scenārijs”, “labākais operators”, “mākslinieks”… No otras puses, nav jau nemaz daudz to labo filmu, ko mīnēt.
Tomēr šo filmu var mīnēt pamatoti. Galvenais aktieris spīd savā lomā tāpat kā viņa “draugs”. Diemžēl sieviešu lomas ir tādas pakārtotas un sekundāras, jo galvenais ir cīņa ar defektu. Defekta dzīves ceļa atveidojumā būtu interesanti arī pavērot “sākumu” jeb laiku, kad defekts tika radīts. Diemžēl šie fakti nav atraduši ceļu līdz atklātībai, tāpēc jābalstās tikai uz tiem, kas ir. Kā es sapratu, tad filma ir balstīta uz speciālista Laionela Loga mazdēla atrastajām vectēva piezīmēm. Pateicoties diezgan detalizētajiem aprakstiem un karaļa sievas autentiskai pateicības vēstulei, šie dokumenti atzīti par pietiekami ticamiem. Mazdēls pat paspēja sarakstīt grāmatu.
Atradu arī BBC ierakstu tai “galvenajai runai”, kur var noklausīties, cik autentisks atveidojums ir filmā: BBC.
Filma nav tērpiem bagāta, bet tā ir pietiekami spilgta un reāla. Operatora darbs ir ļoti labs. Kostīmi sanākuši ļoti piederīgi tam laikam (cik nu man par to nojausma).
Lielāko darbu no visa ir paveicis galvenās lomas atveidotājs Kolins Fērts. Džeks ar perfektu angļu valodu un dikciju drošvien pamatīgi piepūlējās, lai atveidotu aiztures, smakšanu, gārgšanu un vēl ar to visu runātu tā, lai tev kā skatītājam būtu ticami.
Pieci pīrāgi no pieciem, noteikti jāiet skatīties uz lielā ekrāna!
Viedumu Vietne ar Sandi 
Šī ir viena no tām nedaudzajām filmām, kas aiz sevis rada pārdomu sajūtu. Patiesībā filma ir pavisam vienkārša, nekāda ekšena, pārspīlēta attiecību atpoguļojuma vai kaislīga love storija. Tas liek domāt, ka vienkāršajā slēpjas visa ģenialitāte. Filma mani paņēma ar to, ka ļāva ielūkoties gan karaliskā pārstāvja “pasaulē”, gan viena “parastā mirstīgā” dzīvē un to, kā pavisam vienkāršā un cilvēciskā veidā var veidoties šo cilvēku attiecības. Mums “parastajiem” ir grūti iedomāties, kā ir kļūt par karali, pašam to nevēloties, apzinoties savas nepilnības un iedzimto runas defektu. Es gan neteiktu, ka filmas “sāls” ir cīņa ar runas nepilnību un mērķtiecīgu tiekšanos ar mērķi. Nebūt, nē ! Man drīzāk iekrita acīs, ka par karali var kļūt ikviens, bez jebkādām īpašām spējām. Šodien karalis drīzāk ir aktieris, bez reālas varas, viss tiek pasniegts un sagatavots gatavs uz paplātes. Māksla ir visu pareizi pasniegt.
Komentārs no laura — 2011-01-26 @ 11:01
ā, nē, 🙂 izskatās, ka tomēr neesi Silvestra Stalones un Džeisona Stethema žanru cienītājs. (tas par manu komentāru pie jaunākā ieraksta)
Šī tiešām laba. Īpaši izceļu Laionela Louga atveidotāju, ceru, ka saņems Oskaru.
Komentārs no artis_k — 2011-01-29 @ 23:24