Pārdomas par bankas ceļu

Ja es pareizi saprotu no šiem te Lato Lapsas publicētajiem dokumentiem, tad FKTK pagājušajā gadā (03.11.2009.), balstoties uz savu informāciju, publicēja sekojošu novērtējumu:

Ja Banka Parex bankrotē, tad:
– jāizmaksā ~600 milj. latu 3 mēnešu laikā noguldītājiem (660 kopā, 82 jau ir Parex rezerves fondā).
– pašvaldības ir noguldījušas kopumā 120 miljonus latu. Pieņemot, ka daudzām noguldījumi pārsniedz 50 000, viņas zaudētu naudu.

Pēc šī raksta spriežot, Valsts Kontrole ir atzinusi, ka līdz 01.10.2009. Parex Bankā ir ieguldīti vismaz 673,92 milj. lati.

( min(673,92) < 600 ) = patiess ?

Iedomājos arī, ka varbūt glābjot Parex, tiek glābti daudzie kredītņēmēji, kuriem bankrota gadījumā nāktos atmaksāt savus kredītus. Dokumenti rāda, ka FKTK rīcībā bijusi informācija, ka Parexā ir 8,6% no privātpersonu kredītiem un 7,7% no uzņēmumu kredītiem. Man nav ne jausmas par šo kredītu “nozīmīgumu” (lielumu), taču pieņemu, ka šādi procenti ir relatīvi mazi priekš Latvijas un šo personu tālākās problēmas ar kredīta atmaksāšanu valsts varētu risināt savādāk. Vēl pieņemot, ka ne visi kredīti ir “tīri” t.i. aizņēmējs nav bijis dzīvokļu spekulants vai pārāk optimistisks uzdzīvotājs, produktīvo personu problēmas, kuras vajadzētu atrisināt, ir zem 8,6%.

Šobrīd arī tiek izmaksāti depozītu procenti, kas tikai palielina bankas izdevumus un valsts nepieciešamību ieguldīt. Bankrota gadījumā šādu izmaksu nebūtu.

Diemžēl nedomāju, ka Parex bankrotēšanas variants ļautu valstij izvairīties no SVF un EK kredītu ņemšanas. Pirmajā variantā tas nozīmētu 600 miljonus 3 mēnešu laikā, pašreizējā variantā tie miljoni tika iemaksāti ilgākā laika posmā. Man nav ne jausmas par banku likumdošanu šajā sakarā, bet valsts varēja pārvirzīt rezidentu noguldītāju naudu uz Hipotēku banku (t.i turpmāk Hipotēku banka apkalpo Parex noguldītāju summas, kur tiek atcelti ar Parex saistītie depozītu līgumi). Personām, kas būs ieguldījuši virs 50 000 latu, saglabājot summu pilnībā tas pat būtu izdevīgi un daži no ieguldītājiem, šķiet, tūlīt neskrietu ņemt ārā visu summu, kas samazinātu izmaksu apjomus. Piemēram, pašvaldības vai Kargins. Tātad, valsts, iespējams, varētu samazināt 600 miljonu tēriņus.

Vispār ir labs jautājums, kāpēc pašvaldības uzskata par drošāku glabāt naudu privātā bankā nevis valsts – Hipotēku bankā? Ja reiz pašvaldības uzņēmās tādu risku, tad jau viņas ir uzņēmušās saistības zaudēt naudu problēmu gadījumā. Cits jautājums, ka pašvaldībām būtu milzīga krīze un būtu ļoti skaļi bļāvieni “kāpēc Parex banka netika glābta”.

Starp citu, ir interesants fakts, ka vienam no galvenajiem cilvēkiem lēmuma pieņemšanā un apelēšanā pie pārņemšanas varianta, 2008. gadā ir parādījies 630 000 eiro liels kredīts. Žēl, ka amatpersonu deklarācija neparāda ar kādu personu ir šīs kredītsaistības. Ja tā ir bankrotējoša banka, tad bankrota gadījumā bankas administrators no kredītņēmēja sāks piedzīt kredīta atmaksu. Pusmiljonu latu lielu kredītu, manliekas, būtu neiespējami atdot tūlīt, ņemot vērā, ka citas bankas tik apjomīgas summas vairs kredītos nedotu, kas padara kredītņēmēju-amatpersonu par savu interešu aizstāvi.