Viedumu Vietne ar Sandi

2011-05-25

Grozījumi par 112. Satversmes pantu, interpretācija

Filed under: Politika — Sandis @ 0:14

Šis raksts ir pārdomas par šobrīd notiekošo parakstu vākšanu Satversmes 112. panta grozījumiem, pieliekot pēdējā teikuma beigās vārdus “valsts valodā”. Rakstā pausta mana personīgā attieksme un subjektīvie spriedumi par šo jautājumu, kas man kļuva būtisks pēc vairāku draugu aicinājuma pašam parakstīties. Visticamāk, ka tie, kas parakstījās, jau ir izdarījuši savu izvēli, tāpēc mani secinājumi tos neietekmēs.

Tātad, jautājums gluži vienkāršs: vai vajag pielikt vārdus “valsts valodā”, lai 112. pants skanētu: “Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā. Pamatizglītība ir obligāta.”.

Tiku iepazīstināts arī ar video materiālu, kas man paskaidrošot “kāpēc” man par to jābalso. No sekojošā video materiāla ieguvu šādus argumentus:
– lai Latvija būtu latviska
– lai nākotnes Latvijā visi runātu latviski
– lai visās valsts finansētajās skolās mācības notiktu Latviešu valodā
– lai mainītu esošo bilingvālo izglītības sistēmu, kas nesniedz rezultātus, jo pēc Latviešu valodas aģentūras pētījuma aptaujājot mazākumtautību skolēnus 39% vērtē savas valsts valodas zināšanas slikti, 81% rodas grūtības ikdienā sarunājoties valsts valodā, 80% ikdienā skatās TV krievu (= naidīgā informācijas telpa) valodā, 33% uzskata latviešu valodu par nākotnē nenoderīgu.
– tiek paredzēti papildus pārejas noteikumi pakāpeniskai valsts valodas ieviešanai kā vienīgai valodai, sākot ar 2012. gadu visās 1. klasēs un pakāpeniski pārejot līdz 2024. gadam no 1. līdz 12. klasēs.
– iemācoties valsts valodu, mazākumtautību pārstāvji pavērs sev iespējas saglabāt “īsto” etnisko identitāti
– valsts nauda tiks tērēta audzinot pilsoņus “savai valstij”, nevis “svešām”
– tiks rādīta priekšzīme jauniešiem un bērniem, ka spējam aizstāvēt savu valodu
– lai neatņemtu nākamajām paaudzēm vienīgo vietu virs zemes, kur latvietis varētu justies kā mājās

Papildus šiem argumentiem, es saņēmu arī propagandas informāciju. Vienkārši to uzskaitīšu:
Esot fakts, ka “mēs nevaram aizbraukt uz īriju, franciju, dāniju un pieprasīt tur skolot mūsu bērnus latviešu valodā”.
Tika uzsvērts drauds, ka krievu radikāļi pretdarbojas.
Tika publicēts mīts, ka “latviešu skolās ienākot cittautiešiem, mazināsies izglītības kvalitāte”, kas tika atspēkots ar ieceres aprakstu “tiks saglabātas dažādu tautību skolas, kurās pastiprināti mācīs atbilstošu etnisko valodu, vēsturi un kultūru, mainot pamata apmācības valodu”.
Tika atspēkots pašu izvirzīts mīts “pārmaiņu rezultātā Latvijā nevarēšot pastarpināti mācīt svešvalodas”, piesaucot Egilu Levita teiktus vārdus “pie saprātīgas interpretācijas šī norma ir pilnībā savietojama ar pastiprinātu svešvalodu mācīšanu”.

Iepazīstoties ar šo informāciju, es to izvērtēju. Lai manas domas būtu paskaidrotas, tās aprakstu.

Pati ideja man ir pieņemama. Ar to es domāju izveidot vienas valsts ietvaros vienotu informācijas telpu, kas tiek nodrošināta ar valodu, ko saprot sabiedrības dalībnieki. Divas informācijas telpas nāk par sliktu sabiedrības attīstībai un veido dažādas nesaskaņas.

Diemžēl, ne ar šādām metodēm.

Pirmais, kas nāk prātā ir jautājums kāpēc šādi grozījumi ir jāievieš Satversmē. 112. pants ir par izglītību un to, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem ir pienākums iemācīties pamata izglītību un valsts nodrošina pamata un vidējo izglītību bez maksas. Ieviešot izmaiņas 112., juridiski var konfliktēt ar 114. pantu, kas skan šādi: “Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.”. Tiesa, es piekrītu, ka tas var tikt iztulkots, ka mazākumtautībām ir tiesības veidot skolas savā etniskajā valodā par savu naudu.

Valstī šobrīd eksistē tā sauktā bilingvālā izglītība, kas nav definēta likumos, bet tomēr eksistē. Tātad pieņemt lēmumu par valsts valodu kā pamata valodu visās skolās var pieņemt nemainot Satversmi. Es varu nojaust, kāpēc līdzšinējie Izglītības un Zinātnes ministrijas darbinieki to nav izdarījuši līdz šim.

Otrais, mērķis ir pieņemt izmaiņas, kas uzliek par pienākumu ieviest konkrētu lietu “idejas” vārdā, ka tā būs labāk. Ilustrēšu piemēru: Latvijā ir CSDD noteikumi, kas uzliek par pienākumu ārpus apdzīvotām vietām braukt ar ātrumu līdz 90km/h ieskaitot. Latviešu un arī krievu mentalitāte, kas dzīvo Latvijā, ļauj braukt ar ātrumu 110km/h vai pat ātrāk, jo sodi par ātruma pārsniegšanu ir mazi, ne tā kā Eiropā. Likums ir, bet cilvēki neievēro. Līdzīgi būs ar valodas likumu, kas pateiks juridisku normu, bet nemainīs realitāti.

Iespējamie attīstības scenāriji? Pārejas noteikumi ir blefs, lai arī kādi tie būtu. Ja Satversmē ieraksta grozījumus, tad tas ir likums virs likuma un pārejas noteikumi ir ārpus likuma, jo izglītībai ir jābūt valsts valodā. Pienāk 2012. gada 1. septembris un daļa radikālo un neradikālo krievu ir nodibinājuši savas “skolas”, mazākumtautību valodā, iespējams, ar naudu, kas “nāk no Krievijas”. Prognozēju, ka vismaz 30% no skolēniem sāk iet šajās skolās un pazūd no teorētiskas iespējas “komunicēt sabiedrībā”. No atlikušajiem daļai nav problēmu, viņi spēj pielāgoties situācijai. Vēl ir daļa ar skolēniem, kuriem rodas problēmas ģimenes un draugu dēļ. Sakarā ar to, ka vecāki un draugi nemāk latviešu valodu pietiekamā līmenī, viņi ir spiesti vai nu papildus to apgūt vai zaudē izglītību, jo viņiem neviens nevar palīdzēt. Šāda situācija tikai palielina spriedzi krievu iedzīvotājiem, kas emocionāli vēl vairāk “apvainojas”. Ar vēl vairāk es domāju faktu, ka daudzi no viņiem vēlarvien piesauc, ka tā vietā lai 1992. gadā iegūtu pilsonību par piedzimušanu Latvijā, viņi tiek saukti par okupantiem un viņiem tiek likts kautkas pierādīt. Popularizējas krievu nacionālistu radikāļi. Šis scenārijs izklausās pēc integrācijas “vienā valodā”?

Trešais, vai bilingvālā izglītība tiešām ir izgāzusies, ka ir jāpieņem šādas izmaiņas?
Augstāk pieminētais pētijums ir pieejams šeit.

Ir interesanti, ka šis pētījums secina tieši pretējo – bilingvālā izglītība nes reālus rezultātus.

Izcelšu, manuprāt, būtiskāko:
61% mazākumtautību skolēniem ir atzinuši, ka zin latviešu valodu labi vai teicami.
23% latviešu mājās TV pārraides skatās naidīgajā krievu valodā.
Tikai 21% no mazākumtautību skolēniem vēlas iegūt vidējo izglītību. Tikai 16% – augstāko izglītību.
90% no skolēniem novērtējuši, ka būtiskāk par latviešu un krievu valodu, viņu izglītībā nozīmīgāka ir angļu valoda. 67% no mazākumtautību skolēniem latviešu valodu vērtē kā nozīmīgu turpmākajā dzīvē. 81% latviešu skolēnu vērtē krievu valodu kā nozīmīgu turpmākajā dzīvē.
No tiem 33% skolēniem, kas atzina latviešu valodu kā nederīgu turpmākajā dzīvē, 50% mazākumtautību un 40% latviešu skolēnu gatavojas pārcelties uz dzīvi un darbu citā valstī. Pārējie – apsver pārcelšanos vai studijas ārvalstīs.
Mazākumtautību skolēni, kas minēja Latviešu valodu kā noderīgu, plāno strādāt, izglītoties un dzīvot Latvijā.

Tā kā ne šis pētījums, ne arī augstākminētie izvilkumi kā arguments nedod nekādu priekšstatu par veiksmes un neveiksmes kritērijiem, to nevar lietot kā argumentu. Kādus rezultātus tad vajag? Ja cilvēki ģimenēs runā krieviski un tagad skolā sāk arī runāt latviski, tad priekš manis, kā vienotas sabiedrības ar vienu valodas platformu atbalstītāja tas ir daudz.

Ceturtkārt, šie grozījumi neatrisina īsto problēmu. Ar varu uzspiesta kārtība neveidos cilvēkus, kam patiks šeit dzīvot. Un atbilde, ka kāds var arī kautkur aizbraukt ja reiz tā, mani neapmierina. Tas ir totalitārs skatījums ar vēlmi atbrīvoties no visiem savādāk domājošajiem. Pie tādām idejām, pat ja izsūtīs visas mazākumtautības, nāksies starp savējiem tautiešiem atrast “izsūtāmos”, jo bez ienaidniekiem šādas idejas nevar iztikt.

Drīzāk vajag skatīties kā reāli ieintegrēt citā valodā dzīvojošus cilvēkus latviešu sabiedrībā. Tādi vārdi kā pieklājība, viesmīlība, atvērtība ir dzirdēti? Es nevaru atbildēt kā tas ir – būt krievam Latvijā, bet es pieņemu, ka viņa realitātes skatījums ir diezgan padrūms. Nieks pa to, ka viņam liek mācīties valodu. Drīzāk nosodījums un novēršanās no latviešiem, kas viņu sauc par okupantu un juridiski dēvē par “ilglaicīgo imigrantu”, ir īstais rādītājs, kāpēc “latiši ir fašisti”. Jau augstākminētais pētījums secina, ka liela problēma skolēniem ir latviešu valodas vides atrašana, jo bērni, redz, tagad spēlējoties atsevišķi latviešu un krievu grupiņās. Arī draugi ir no vienas nacionalitātes un ģimenē visi runā krieviski. Latviski sanākot runāt veikalā un spontāni uz ielas. Baltijas Sociālo Zinātņu institūta pētījums par šo komunikācijas trūkumu saka līdzīgi.

Kā gan tiek cerēts integrēt šos “atstumtos” cilvēkus, piespiežot viņus iemācīties latviešu valodu, bet nepiesaistot reālajai sabiedrībai? Vai tas, ka vidējam krievam atņemsim viņa vakara filmu kanālā Rossija Mir un liksim skatīties “Uļica Razbitih Fonarei” pa LNT, padarīs viņu par veiksmīgu sabiedrības locekli?

Piektkārt, man personīgi argumentēja, ka “nekur citur Eiropā nav iedomājams nekas tāds, ka par valsts līdzekļiem svešvalodā tiktu izglītoti cilvēki”. Ir tāda valsts, kā Igaunija, kas, sagadīšanās pēc, ir Latvijas kaimiņvalsts un tai ir līdzīga situācija ar krievu skaitu valstī (25%). Igaunija uzskata, ka bilingvālā izglītība ir ceļš uz vienotas sabiedrības izveidi. Savukārt Lietuva, cita Latvijas kaimiņvalsts, nav salīdzināma ar Latviju, jo tajā dzīvo tikai 2,5% krievu, pretstatā Latvijas 27%.

Sestkārt, uzsaukumā atklāti jūtams naidīgums pret Krieviju un krieviem, kas dzīvo Latvijā. Kā lai es noticu, ka organizācija, kas sevi tā prezentē, vēlas saskanīgu sabiedrību un risināt nacionalitāšu atšķirtības problēmas.

Septītkārt, valsts tērē savu naudu. Es piekrītu, ka valsts lemj par savas naudas piešķiršanu konkrētam projektam un var izlemt par savu līdzekļu izlietošanas veidu. Tauta vai parlaments var izlemt par šo naudas izlietojumu. Bet nav tā, ka valsts finansē svešu valstu pilsoņu audzināšanu. Līdzšinējais bilingvālā izglītība ir mērķēta pakāpeniskai mazākumtautību integrēšanai caur skolu sistēmu no cilvēkiem, kas nerunā latviski, par cilvēkiem, kas spēj saprast un runāt latviski. Kā jau es iepriekš rakstīju, sabiedrība vēl nav sapratusi, ka arī viņiem pašiem arī ir jāpiedalās integrācijas procesā ārpus skolu sistēmas.

Valsts netērēs savu naudu mazāk arī tad, ja pieņems grozījumus. Cilvēki fiziski nebūs mazāk, pat ja izveidosies privātas mazākumtautību skolas. “Mīta skaidrojumā” bija pieminētas divas pretējas lietas. Būs gan mazākumtautību skolēnu integrācija latviešu skolās, gan mazākumtautību skolu saglabāšana. Tātad, daži izredzētie tiks latviešu skolās vai arī tas ir blefs un turpināsim uzturēt koncentrētas mazākumtautību skolas, kurās tikai mācīs latviski. Tātad, neizmaina atsvešinātības problēmu.

Īpaši smieklīgi šis arguments izskatās latviešu emigrantu gaismā. Vairāki desmiti tūkstošu cilvēku, ieskaitot etniskos “pareizos” latviešus, ir izvēlējušies doties uz Eiropu, likt saviem bērniem mācīties to valstu pamatvalodu skolās, pretēji savas dzimtenes mājīgajiem apstākļiem. Kāpēc viņi tā dara? Varbūt tāpēc, ka Eiropa ir multikulturāla zeme, kur ar angļu vai vācu valodu var izbīdīt daudz vairāk nekā ar latviešu vai pat krievu valodu.

Astotkārt, kas tas par argumentu, ka latviešu valodas apguve veicinās “īstās” etniskās identitātes saglabāšanu. Pilnīgi greizs arguments, nacionālo identitāti saglabās dzimtā valoda, gluži tāpat kā arguments, ka Latvijai jābūt latviskai. Respektējot dzimto valodu minoritātēm, varētu palūgt iemācīties otru valodu.

Devītkārt, man patīk E. Levita piezīme “ja tiks saprātīgi interprētēta”. Kā var pieņemt likumu, kas ir saprotams tikai “saprātīgi” interpretējot. Likumam nevajadzētu ļauties interpretācijām, it sevišķi par svarīgām nostādnēm.

Secinājumā vērtēju, ka minētais ierosinājums ir klajš populisms, kas:
pirmkārt, sabojā līdzšinējo integrācijas programmu vietā dodot tikai likuma izmaiņas bez sagatavotas programmas;
otrkārt, padziļina (vai nerisina) plaisu starp latviešu un krievu kopienām Latvijā.

Tādējādi, neiešu parakstīties par šādu populismu. Drīzāk aiziešu pakomunicēt ar saviem draugiem krieviem latviski.

6 komentāri »

  1. Spēcīga argumentācija, ko nu teikt. Prieks, ka pēkšņi esmu uzrāvies šim rakstam. Ar lielu entuziasmu to izlasīju. Paliku vēl mazliet zinošāks🙂 Paldies!

    Komentārs by Robis — 2011-05-25 @ 2:29

  2. Nepazītu Tevi, domātu, ka viens kārtīgs krievs (ar diezgan labu latviešu valodas rakstītprasmi) šo rakstu sagatavojis..

    Komentārs by OreMan — 2011-05-25 @ 10:41

    • Šaubos, vai krievi domā tāpat kā es.

      Komentārs by Sandis — 2011-05-26 @ 7:34

  3. Labs domu grauds! Es tamdēļ arī negāju parakstīties. Negribu paverdzināt citus, cilvēkiem jābūt brīviem un izvēli jāizdara pašiem. Daudzi krievi jauto ir izdarījuši, sūtot savus bērnus latviešu skolās.

    Komentārs by Bandinieks — 2011-06-7 @ 7:37

  4. nepiekrītu, ka tas radītu kaut kādu verdzību, tik pat labi, tad jau arī krievi paverdzina latviešus, kad vienkārši runā tikai krieviski. tur jau ta problēma un ir – sarunāšanās pat par pamata lietām, kaut vai veikalā, kafejnīcā, servisā kad tevi neprot apkalpot, attiecīgi, satiekas divi cilvēki un katrs runā savā valodā, domāju, šī ir problēma, un tieši apmācība valsts valodā ļaus to kaut nedaudz samazināt! tajā pašā slimnīcā. piemēram, tev ir mazi bērni, kas uzreiz neprot vairākas valodas, kā tu to bērnu atstāsi piemēram uz pāris dienām tajā slimnīcā, ja tas ko viņš teiks vai to ko viņam teiks bērns nesapratīs. Varbūt liekas smieklīgi, bet neviens vien cilvēks ir sēdējis blakus bērniem, attiecīgi kavējot darbu.

    Komentārs by DT — 2011-06-11 @ 0:42

  5. >Latvijā ir CSDD noteikumi, kas uzliek par pienākumu ārpus apdzīvotām vietām braukt ar ātrumu līdz 90km/h ieskaitot

    kādi vēl CSDD noteikumi? Tie ir MK noteikumi, jeb precīzāk CSN noteikumi.

    Komentārs by Specs — 2011-10-12 @ 13:59


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Create a free website or blog at WordPress.com.

%d bloggers like this: