Viedumu Vietne ar Sandi

2010-04-11

Saņēmu žurnālu “Ir”

Filed under: Sadzīve — Sandis @ 13:38

Pirms kāda laika (pagājšgad), pierakstījos saņemt žurnālu citadiena.lv mājaslapā, kad tā pirmā versija būs gatava. Noliktais datums, laikam, bija kautkad februārī, bet iznāca tikai šonedēļ (aprīlī). Kā saprotu, tagad izdos katru nedēļu un ir iespēja žurnālu arī abonēt. No draugiem uzzināju, ka pirmais žurnāls esot izpirkts, tāpēc, ja vēlos pavisam noteikti to lasīt, vienīgā iespēja sanāk abonēt. Bet iespaidu, vai es vēlos lasīt un abonēt žurnālu “Ir”, guvu no tā pirmās versijas. Iespaidu arī izklāstu šeit publiski.

Mazi mani statistiskie dati – žurnālam ir 64 lapaspuses, no kurām, kā saskaitīju, priekš manis aktuālas likās 29 lapaspuses (45%). Vēl kādas 5-6 lapaspuses es pārlasīju, taču secināju, ka tur uzrakstītais mani tā īsti nemaz neinteresē vai arī likās pilnīgi garām. Pārējās lapaspuses es vienkārši pāršķirstīju, izlasīju labi ja virsrakstu un izceltos tekstiņus. 7,83 lapaspuses aizņem atklāta reklāma (12%). 10 lapaspuses (raksti) varu uzskatīt par slēpto reklāmu (Lukabuka, Index Cafe). 5 lapaspuses aizņēma pašreklāma. Tā kā 29 lapas atzinu par vērtīgām, viena lapa man izmaksātu ~2,41 santīmu.

Raksti kurus izlasīju: Radara sleju (2 lpp), Ozoliņa komentāru (1 lpp), Bišofa skatu (1 lpp), Raudsepa komentāru (1 lpp), Dombrovska, Šķēles un Šlesera priekšlikumu analīzi (4 lpp), pusdienas jeb kopsavilkums no Šuplera intervijas (1 lpp), rakstu par ūdens tīrību (6 lpp), ārpolitikas skatu uz Krieviju (4 lpp), “ir.lv” tapšana (2 lpp), rakstu no “Cilvēki – veiksme” par kafejnīcu (4 lpp), infografiku (1 lpp), viss kaut kas – dzīvesstils par fermu (2 lpp).

Raksti kurus pārskatīju, pat izlasīju, taču tie man nepatika un atstāja sliktu iespaidu par žurnālu: “Galīgi greizi, Kornēlij!” (1,3 lpp) un “Japāņu karš Ādažos” (4 lapaspuses).

Vispār nelasīju: “Kravas kultūra”, “Negribu būt maza reņģīte”, “Jānis Liepiņš”, “Ziedoņa-Kaupera programma”, “1 no 2 miljoniem”, “Viss kaut kas – Tas ir stilīgi”, “10 dārgākās gleznas”, “Viss kaut kas – kalendārs”.

Vispār nelasīju, jo tēma nelikās priekš manis aktuāla vai saistoša.

Konkrētāk par sliktajiem:

Raksts par Kornēlijas izrādi, drošvien, precīzi apraksta pašu izrādi, taču kritiķe pati nonāk pretrunās un nepiemin visus faktus, kas, manuprāt, ir svarīgi. Līdz ar to raksts lasītājam sniedz tikai vienpusēju viedokli no kundzes, kas apmeklējusi izrādi, kura viņai nav patikusi, bet viņai ir iespēja uzrakstīt par to. Es pats neesmu bijis uz šī gada izrādi, jo piekrītu atzinumam par izrādes jēgu. Taču es nepiekrītu, ka teātris nevar pulcēt cilvēkus vispopulārākajā teātra grāvējā. Vai “autobusu publika” nav cilvēki, kuri nevar apmeklēt teātri? Viņiem neinteresē tur kāda dziļās domas izrāde ar augstu aktiermeistarību un klasiskiem vai novatoriskiem dialogiem. Viņi vēlas skatīties, kā uz skatuves saka “sūds”. “Autobusu publika” nāk bariem un par to maksā. Tad nafig man jālasa Sipenieces-Gavares “atzinums”, ka šāda izrāde ir slikta, jo, pirmkārt, cilvēku bari par to maksā, un otrkārt, ja reiz valsts dotē, tātad jārāda tikai, viņasprāt, labas izrādes. Man radās slikts viedoklis par autores spēju analītiski spriest.

Raksts par japāņu filmu man nepatika, jo raksts lielākoties sastāvēja no bildēm un diezgan maz bija pateikts par pašu filmu. Es nevarēju “nelasīt”-ar acīm redzēt šo rakstu, jo bildes bija lielas un pat ieraugot mazu informācijas drusku, es jau biju izlasījis lielāko daļu no raksta. Tika pat pieminēts, ka japāņu zvaigznes nebrauks uz Latviju, taču netika nosaukta pat viena no tām.

Ko es ieguvu no žurnāla:
– Jautājumu par ko padomāt kā pilsoniskās sabiedrības dalībniekam (nevis kādas organizācijas, bet cilvēkam, kas ir daļa no sabiedrības, domā līdzi un balso): kā būtu jārisina problēma ar pensiju apjomu.
– Jābeidz pirkt ūdens pudelēs, bet jāsāk lietot no krāna.

Kas man pietrūka:
– Komentāru zem Bišofa karikatūras kā citadiena.lv, kas paskaidrotu, kādā kontekstā ir karikatūra. Karikatūru par Stendzenieku un biksēm es arī nesapratu no pirmā acu uzmetiena, bet tad izlasīju komentārā, ka persona ir Stendzenieks un sapratu jēgu.😉

Vispusīgākam atskatam pieminēšu, ka mana mamma pieminēja, ka žurnāls ir pilnīgi garām – viena vienīga tantiņu stila muldēšana (ko sīkāk paskaidrot tā arī nespēja).

Atsūtītajā abonēšanas piedāvājumā ir pieminēts, ka abonēšana no šī brīža līdz gada beigām maksās 19,07 latus. Es gan nesaprotu, kapēc dažos variantos abonēt ir dārgāk nekā pirkt. Piemēram, par maija mēnesi – 4 ceturtdienas * 0,7 = 2,8. Abonējot 1 mēnesis ir 2,98. Toties, ja abonē no maija līdz decembrim, tad abonēt ir 19,07 ls, bet pirkt ir 24,5 ls.

Šķiet, ka abonēšu. Vēl neesmu to izdarījis, tāpēc nesaku noteikti. Ceru, ka reklāmlapas turēsies tajā pašā līmenī, bet analītiskie raksti kļūs dziļāki un pilnīgi oriģināli – tādi, kurus nevarēs izlasīt vai pat uzzināt citos saziņas līdzekļos pirms “Ir”.

3 komentāri »

  1. Stulbi likās, ka infografikai nebija nekādu atsauču, kaut arī tas ir klaji nospiests no http://www.flickr.com/photos/metrobest/3491197426/sizes/l/in/set-72157617478192160/

    Komentārs by Papuass — 2010-04-12 @ 14:16

  2. Nu ta vismaz vienu dzīves patiesību esi ieguvis no šī žurnāla, par ko esmu runājis jau ilgu laiku – ūdeni no krāna patiešām VAR dzert!🙂

    Komentārs by OreMan — 2010-04-13 @ 11:04


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: