Viedumu Vietne ar Sandi

2009-10-24

Maratonu vasara

Filed under: Sports — Sandis @ 22:42

Oreman (atsaucas pēc iesaukas Edgars) jau uzrakstīja par savām sajūtām Valmieras maratonā un pat ielika linku uz šo weblogu. Savukārt tajā momentā es neko neuzrakstīju. Labojos, taču šajā publikācijā aprakstīšu maratongaitas visas vasaras garumā jeb tādu kā kopsavilkumu par šī gada skriešanas pasākumiem. Tā kā esmu saņēmis ļoti daudz negatīvas atsauksmes par rakstu garumu (tie esot pārāk gari savārstījumi), tad īpaša piebilde kritizētājiem – īss tālākais kopsavilkums ir “es skrēju dažādos skriešanas pasākumos” un turpinājumu nelasi.

Šī vasara sākās ar Nordea Rīgas maratonu, kuru aprakstīju jau agrāk. Par vairāk maratoniem domu nebija, bet tad Oreman, kurš bija pārsteidzoši progresējis (vai arī vienkārši sajucis prātā un apņēmies mani salikt maratonos, kas nav mana dzīves prioritāte numur viens), paziņoja, ka šovasar noskries 21 km pusmaratona distanci Valmierā. No sākuma bija pārsteigums, ka šitā saņēmies un pārlecis no 5km uz 21km. Vēlāk radās pārdomas – kāpēc es to nevaru? Pāris reizes agrāk biju noskrējis 10-12 km, tātad tikai jānoskrien divreiz vairāk par to. Nācās trenēties.

Pa vidu vēl bija 21. augusta “OKartes nakts skrējiens“, kurā arī piedalījos, bet tā kā tas vairāk bija plezīrs nekā skriešana, tad neskaitās.

Līdz 27. septembrim jeb Valmieras maratonam biju spējis vienreiz noskriet 18 kilometrus. Pārsvarā trenējos pēc plāna nedēļai noskriet mazu, vidēju un garu distanci ar vienu dienu starpā. Piemēram, 5km-9km-13km. Progress bija redzams un tā 2 mēnešu laikā nonācu līdz 18km robežai. Par lielāko problēmu treniņu plānā kļuva darba laiks, kas ilga vēlu un nebija vēlmes nodarboties ar skriešanu vakarā, un ūdens padeve, kur man negribējās parkā nomest kautkur pudeli, nest sev līdzi un katru reizi arī nevarēja pierunāt Lauru paturēt (2h no vietas). Lielākais pozitīvais pārsteigums treniņu procesā – Laura arī sāka skriet un man uzreiz nebija vienam garlaicīgi.🙂

Valmieras maratons sanāca tādā foršā dienā, kad bija apmācies, bet nelija. Ideāli apstākļi. Rezultāts gan nebija spīdošs – 21 kilometrs veikts divās stundās un astoņās minūtēs. Pēc tam apdomājot reāli, tas arī bija mans optimālais sagatavotības līmenis + nogurums pēc kalniem. Oreman, protams, bija sagatavojies daudz labāk un arī rezultāts viņam bija labāks – par to var izlasīt šeit. Interesanti, ka Oreman nav publicējis vairāk neko citu pēc pusmaratona apraksta – laikam tā sacēlis degunu gaisā, ka kādu gadu marinēs to rakstu kā Nr.1.

Beidzot biju ielāgojis arī vienu no mācībām, ko biju guvis jau divos Nordea maratonos: pirms sacensībām ir jāpievērš uzmanība tam, ko ēd. Šoreiz biju izvēlējies makaronus, kā ieteiktu vieglu ēdienu, un maratona laikā problēmas ar smagu pārtiku neradās.

Par pašu maratonu varu izteikties, ka bija labs, man patika. Īpašā odziņa bija tie kalni, kurus vajadzēja pārvarēt. Pusmaratona maršruts vispirms bija mazs aplis (~2/3 no lielā apļa) un tad divi lielie apļi. Mazais aplis ar lielo apli pārklājās, izņemot atsevišķu saīsinājumu, un tajā bija ietverts kalns pie Dzirnavu ezeriņa un mazkalns. Lielajā aplī bija Dzirnavu ezeriņa kalns, Daliņa/Jaunzemju ielas krustojums, gājēju celiņa kalns gar Valmieras estrādi. Dzirnavu ezeriņa kalnā bija jāuzskrien 3 reizes un ar katru reizi aizvien vairāk likās, ka kalns nav briesmīgs. Pārējie divi kalni gan bija baisi un otrajā skriešanas reizē bija sajūta, ka tajos skrienu draņķīgāk, nekā pirmajā reizē (drošvien, pamatota sajūta🙂 ). Kalni arī bija galvenais šķērslis, kas bija jāpārvar.

Pirmajā un otrajā aplī sajūtas bija tīri normālas, lai gan jau sākot ar otrā apļa Daliņa/Jaunzemju ielas krustu bija sajūta, ka kalni prasa ļoti daudz enerģijas. Par laimi, šajā aplī vēl dalīja enerģijas dzērienus, tāpēc uzlādējos un skrēju. Pēdējā aplī gan abi trakie kalni likās drausmīgas enerģijas izšķiestuves un arī enerģijas dzērienu vairs nebija – nācās skriet ar tukšām baterijām, kas neveicināja ātrāku rezultātu. Nākamreiz būs labāk.

Uzzināju arī, ka Laura spēj piedalīties 5km maratonā kopā ar minikin, tāpat kā viens mans kolēģis.

Ar to šogad itkā vajadzēja beigties skriešanas pasākumiem, bet Oreman nav padevies un rezervējis biļetes uz Cīrihi un Parīzi, lai tur piedalītos pusmaratonos. Uz līdzbraukšanas aicinājumiem esmu bijis noraidošs, taču tad mans kolēģis vērsa manu uzmanību uz citu pasākumu, kas notika šodien, 24.oktobrī, Siguldā. Pasākums ir īpašs ar to, ka trase ir izplānota pa Siguldas un Turaidas kalniem. Izrādās, Oreman par šo pasākumu neinformēja, jo šai laikā brauc uz Floridu iedegt. Toties es, pēc mazas šaubīšanās, nolēmu piedalīties. Kā nekā – interesants izaicinājums tieši manai vājajai vietai – kalniem.🙂

Nolēmu skriet 11 kilometru distanci, jo 22 kilometri (vēl bija 33, 44 un 55!!!) likās šaubīgi, tā kā vienreiz skolas ekskursijā biju maldījies pa Siguldu-Turaidu un atminējos kādi drausmīgi kalni tur ir. Man bija taisnība, tikai tie 11 kilometri arī bija nežēlīgi. Pārāk briesmīgi – nē, viegli – noteikti nē, bet ar paaugstinātu grūtību līmeni. Šobrīd paveicis šo distanci īsti pat nezinu, kā lai trenējas nākamajam gadam – jāskraida pārdesmit reizes pa daudzstāvu dzīvojamo ēku trepēm?

Sāksim ar aprakstu, lai vizualizētu “kalnu” maratonu: skriešana pa slēpošanas trasēm, lielākoties pret kalnu; skriešana pa neskaitāmajām trepītēm, visu laiku pret kalnu; skriešana lejā un augšā pa kraujām, mazām kalnu taciņām, kas klātas ar lapām, bet zem tām zari, dziļi dubļi, akmeņi, rūpnieciskie atkritumi. Skrienot garām bobsleja trasei, bija jāskrien lejā pa stāvu kalnu. Trasē tajā brīdī trenējās kāda izlase – viena četrinieka ekipāža bija atnākusi noskatīties un pēc viņu sejām varēja lasīt – kādi psihi sacenšoties labprātīgi lielā pūlī skrien pa dubļainu, slidenu kalnu uz leju. Skrienot pa Siguldas pilskalna taciņām man dažbrīd bija prātā doma – ja es paslīdētu, tad varētu slīdēt tālu lejup uz kokiem un krūmiem. Visi, kas ir bijuši Siguldā un ir pastaigājušies pa upes leju gar to avotiņu (TO avotiņu – nezinu kā sauc, atrodas starp Siguldu un Turaidas pilskalnu), būs kāpuši pa tām tūristu trepēm. Es deru, ka būsit bijuši noguruši pēc kāpšanas augšup. Tagad pamēģiniet iedomāties kāpšanu uz ātrumu pa tām pašām trepēm, pie tam ar jau noskrietiem 5 kilometriem aiz muguras. Es nezinu, ko par tām kāpnēm domāja tie, kas skrēja 55 kilometrus.

Kopējais laiks – stunda, 37 minūtes. Skriešana prasīja “trepju” rūdījumu un labu sirdsritmu, lai varētu normālā tempā nolikties visu trasi. Atzīšos, ka vairākās vietās īslaicīgi “atpūtos”, pārsvarā tas bija pēc trepju pārvarēšanas. Trases aprakstā bija teikts, ka augstuma izmaiņas ir 350 metri – drošvien tieši 350 kāpnēs nebija, bet vismaz 200 gan.

Kā man patika skrējiens? Ideāli! Finišā gan biju noguris, taču ne tik ļoti, lai sāktu šaubīties – varbūt man bija pa spēkam 22 kilometri? Jebkurā gadījumā – tas būs nākamgad. Pa ziemu mērķis ir saglabāt formu un sākt ar Rīgas Nordea pusmaratonu.

8 komentāri »

  1. Laura Un Minkin patiesībā pievarēja 5.7 km Valmieras maratonā🙂

    Komentārs by laura — 2009-10-25 @ 12:14

  2. nu malači, ko citu teikt. Bet man pat 5 km liekas briesmīgi briesmīgi. Skolas laikā skrēju satelītskrējienos Rīgas maratonā, bet nu nē, galīgi nevelk. Ta jau drīzāk ar Riteni tos parastos 35-45km mani pierunāsiet nobraukt (atgādinājums sev-jānomaina riepa…)

    Komentārs by Agzas — 2009-10-25 @ 22:12

  3. 1) `OreMan, kurš [..] vienkārši sajucis prātā un apņēmies mani salikt maratonos, kas nav mana dzīves prioritāte numur viens` <– varētu domāt, ka man tā ir prioritāte nr. 1..😀
    2) `No sākuma bija pārsteigums, ka šitā saņēmies un pārlecis no 5km uz 21km. Vēlāk radās pārdomas – kāpēc es to nevaru?` <– tāda nu gan tā secība nebija. Bija citādi – pēc Rīgas maratona Tu paziņoji, ka jāskrien pusmaratons jau Kuldīgā 8. augustā, bet es domāju, ka tik ātri nu gan nepagūšu sakačāties (un vēlāk arī atklājās, ka šajā laikā nebūšu valstī). Tad nu izlēmu pirdalīties tikai Valmierā, bet Tu vēlāk izlēmi tomēr Kuldīgu atcelt..
    3) `Par lielāko problēmu treniņu plānā kļuva [..(tas, ka)..] nebija vēlmes nodarboties ar skriešanu` <– tas ir ārkārtīgi labs pamatojums😉
    4) `Interesanti, ka Oreman nav publicējis vairāk neko citu pēc pusmaratona apraksta – laikam tā sacēlis degunu gaisā, ka kādu gadu marinēs to rakstu kā Nr.1.` mazais aplis bija 4,2 km, lielais – 8,4 km.. Rēķini, kā gribi, nekādi nesanāk divas trešdaļas..
    6) `Uz līdzbraukšanas aicinājumiem esmu bijis noraidošs` <– nu, baigais draņķis, ne? Un pamatojums? Atkal nekāds vai tāds, kā 3. punktā?🙂
    7) `Izrādās, Oreman par šo pasākumu neinformēja, jo šai laikā brauc uz Floridu iedegt` <– Un arī tādēļ, ka manos pienākumos neietilpst visu apkārtējo indivīdu informēšana par visapkārt notiekošajiem pasākumiem.
    8) `Pa ziemu mērķis ir saglabāt formu un sākt ar Rīgas Nordea pusmaratonu` <– nu gan, vairāk kā pusgadu nevienas sacensības?? Njaa, tā jau var visu iekrāto pakāst (pareizāk teikt – nevar (vai grūti) nepakāst)
    9) Nu, vismaz malacis, ka piedalījies Siguldas pasākumā, lai arī niecīgajākajā distancē🙂 Nākamgad tad jāiet uz maksimumu? 55km?😀

    OreMan, speciālreportāžā no Floridas.

    Komentārs by OreMan — 2009-10-25 @ 22:39

    • 3) Izlaidi visus tos vārdus, kas ilustrēja nevēlēšanos skriet pārāk vēlu vakarā nevis vispār neskriet.
      4) Kāds sakars divām trešdaļām ar deguna celšanu?
      7) Par citiem pasākumiem gan biji diezgan skaļš.
      8 ) Daudzko var.
      9) Niecīgā distance arī bija diezgan smaga, lai gan vispār pēc pasākuma bija doma, ka varēju paņemt arī 22 km – būtu pārākais līmenis, bet iespējas finišēt saglabātos.

      Apsveicu ar uzrunu amīšu ļautiņiem šovakar(dien)!

      Komentārs by Sandis — 2009-10-25 @ 23:24

      • Hehe, esmu apvienojis vienā punktā (ceturtajā) divas atbildes😀 Divas trešdaļas ir par Tavu komentāru par apļa garumiem, bet uz deguna celšanu atbilde bija `njā, kādas tik dumības nesadomā😀 :P`. Bet vispār Tu ar savu rakstu iedvesmoji mani uzrakstīt par saviem šī gada skriešanas piedzīvojumiem (kuri vēl nav galā). Tagad tik jāskatās, cik ilgam laikam būs jāpaiet, kamēr man šī iedvesma apsīks neizmantota..

        Komentārs by OreMan — 2009-10-25 @ 23:51

  4. Ir ir te dažiem interesantas prioritātes😀

    Komentārs by salviz — 2009-10-25 @ 23:21

  5. `Varbūt man bija pa spēkam 22 kilometri? Jebkurā gadījumā – tas būs nākamgad.` <– turēšu Tevi pie vārda par šogadu..😉

    Komentārs by OreMan — 2010-09-20 @ 12:17

    • Njaa, tomēr šā gada skrējienā Tevi nemanīju..😦

      Komentārs by OreMan — 2010-11-9 @ 18:01


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Create a free website or blog at WordPress.com.

%d bloggers like this: