Viedumu Vietne ar Sandi

2009-09-17

Lopu slaktēšana

Filed under: Politika — Sandis @ 15:19

Govs puseŠodien tika pieņemts Likumprojekts, kas atbalsta dzīvnieku kaušanas procedūras izmaiņas. Līdz šim kautuvēs lopi tika apdullināti un pēc tam nokauti, tagad būs atļauts vispirms nokaut un tad apdullināt.

Citēju izmaiņas Dzīvnieku aizsardzības likumā:
48. punkts turpmāk skanēs šādi:
(1)Lauksaimniecības dzīvnieku atļauts nokaut, izmantojot pirmskaušanas apdullināšanu, izņemot ierobežotās platībās turētu savvaļas sugas dzīvnieku un brīvās turēšanas sistēmā turētu gaļas šķirnes liellopu.
(2) Lauksaimniecības dzīvnieku drīkst nokaut bez apdullināšanas galējas nepieciešamības gadījumā, kā arī gadījumā, kad slimības vai traumas dēļ iespējama dzīvnieka nobeigšanās.
(3) Lauksaimniecības dzīvnieku, izmantojot pēckaušanas apdullināšanu, drīkst nokaut kautuvē saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm.

Šis likums tika izstrādāts, konsultējoties ar sekojošām personām: SIA “Viesuļi”, SIA “OLAN SAMI”, “Latvijas gaļas ražotāju un gaļas pārstrādātāju asociācija”, Rīgas Musulmaņu draudze (Iman), Pārtikas un veterinārais dienests. Likuma pieņemšanu vadīja Vents Krauklis (TP), esot tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs. Ar ekspertiem konsultācijas nav notikušas. Likumprojekts atzīts par steidzamu, iesniegts 09.09.2009., pieņemts 2. lasījumā 17.09.2009 (nedēļā un vienā dienā!!!).

Eiropas padome 1993. gada 22.decembrī ir pieņēmusi Direktīvu 93/119/EEK, kas atbalsta apdullināšanu pēc kaušanas. Patiešām, šīs direktīva 5. panta 2. punkts skan šādi:

“Tādu dzīvnieku gadījumā, kas kaujami ar īpašām metodēm, ko
prasa noteikti reliģiski rituāli, 1.punkta c) apakšpunkta prasības nepiemēro.”

Un 1.punkta c) apakšpunkts ir: “pirms kaušanas apdullina vai nonāvē acumirklīgi saskaņā ar C pielikuma
noteikumiem;”, bet 1. punkts nosaka kārtību kādā lopi kaujami.

Internetā uzdūros kāda, iespējams, poļa jautājuma Eiropas Komisijai, kur viņš raksta par dažiem faktiem šajā sakarā. Piemēram, Francijas un Beļģijas 80% kautuvju nodarbojas ar “reliģisko” kaušanu, lai gan neeksportē musulmaņiem. Piemēram, patērētājiem nav iespēju uzzināt vai kaušana ir notikusi pēc reliģiskiem rituāliem vai pēc standarta kaušanas.

Tātad, Latvijā, visdrīzāk, šo likumu izmantos gandrīz visas kautuves un, lai samazinātu izdevumus, vispār nepielietos apdullināšanu. Apdullināšana, kas aprakstīta Eiropas Direktīvā, notiek ar elektronisku vai mehānisku ierīču palīdzību un, tātad, prasa resursus un laiku. Ietaupot uz šo ierīču izmantošanas, var tikt sasniegta lielāka peļņa un tāpēc arī kāvējiem ir lielāks vilinājums ietaupīt. Gala patērētājs tāpat neuzzinās kādā veidā lops ir kauts.

Prognozēju, ka nākotnē arī Latvijā varētu sākties lielāka veģetārā kustība, jo Eiropā cilvēki protestē tieši pret šādiem gadījumiem un iespējām, ka viņi būs šādas sistēmas sastāvdaļa, kas veicinās cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.

No rīta LNT ziņās (debatēs) kāds lopu kautuvju pārstāvis argumentēja, ka minētie noteikumi veicinās 500 tonnu lielāku gaļas eksportu musulmaņu valstīm. Tas ir interesanti, jo likumprojekta pamatojumā nekas vairāk par frāzēm “tiks palielināts eksports un nodokļu ienākumi” nav. 2004. gadā Latvijā bija tikai 2 lopkautuves, kas bija sertificētas ES: Kuldīgas Z/S “Lankalni” un Cēsu “Ruks”. “Lankalnu” kapacitāte šobrīd ir 500 cūkas un 120 liellopi diennaktī, izejot no informācijas viņu mājas lapā. Protams, tas neparāda kāda ir šīs kautuves reālā noslogotība.

Viena nobarota govs sver ~800 kg. Gaļas materiāls no vienas govs var būt 70%, tātad, 560kg. Lankalnu kapacitāte, tātad ir 120×560=67200kg dienā. Man gan nav zināms, cik daudz no tā iegūtā svara zūd apstrādē. Meatinfo.lv sarindo 24 kautuves Latvijā, starp kurām, dīvani, nav likumprojekta izmaiņu konsultanti. SIA “Viesuļi” ir arī sava mājaslapa, kur viņi saka, ka desās un kūpinājumos katru dienu saražo … 600 kg. SIA “OLAN SAMI” nav sava mājaslapa un internetā meklējot figurē dažādas adreses – Rīga, Babīte. Interesanti, ka lursofta mazajā uzņēmumu aprakstā šim uzņēmumam nav atļauts nodarboties ar gaļas pārstrādi.

Atgriežoties pie 500 tonnām – tās būtu ~900 govis (500000/560=~893). Ja nopietna zemnieku saimniecība spēj kaut 120 govis dienā, tad 500 tonnu pieaugums būtu … pus mēneša darbs uz pilnu katušku? Pieņemsim, ka es pārklausījos un tie bija 50 tūkstoši tonnu, tātad 50000000kg jeb 90 000 govis. Pēc CSB datiem, Latvijā ir 182 324 slaucamas govis, no kurām 1/2 tagad gada laikā novāksim. Cik zinu, tad govis tik ātri neizaug vai arī piena industrijai nāksies ciest. Nav arī zināms, kurā musulmaņu valstī būs tāda apjoma pieprasījums. Tātad 500 tonnas par maz, 50k tonnu par daudz.

Likums ir pieņemts un prezidents to nespēj apturēt, taču to, šķiet, vēl spēj apturēt Satversmes tiesa. Ja vien, protams, kāds atradīs iemeslus kāpēc tiesa varētu apturēt.

No tradicionālās pieejas Latvijā šis likumprojekts ir baisi aplams, ja vien katoļi, luterāņi un pareizticīgie vēlas ēst gaļu, kas iegūta neapdullinot kaujamo dzīvnieku. Musulmaņi ir ļoti maza minoritāte, kas, ja tāda traka vajadzība ir, var atļauties importēt īpašo gaļu. Kā zināms, latvieši pat nav ēduši zirgu gaļu, kas ir bijis pieņemams citām nācijām. Līdzīgi varētu teikt par citiem liellopiem un mazlopiem – tradicionāli nav pieņemts darīt tiem pāri. Un ja reiz cilvēki ir tādi gaļēdāji, tad šim gaļas iegūšanas process tradicionāli ir bijis pēc iespējas iecietīgāk orientēts.

Nemaz nav jārunā, ka kautuves turpmāk varētu tuvināt un/vai izskolot labus slepkavniekus, kuri tagad trenēsies sajūtās galināt dzīvas, pie samaņas esošas būtnes.

Mani secinājumi: Steidzamības kārtā pieņemti labojumi, vietējo tradīciju pārkāpšana, nekādu precīzu ekonomisko pamatojumu pieminēšana, pamatojumu sniegšana stilā “ja ne mēs, tad ļaunā Lietuva, tāpēc vajag fiksi”. Tas viss liecina par veiksmīgi izbīdītu lietu kāda interesēm. Pēc šāda paša principa ar tikpat neskaidru pamatojumu varētu atkal atļaut tabakas un alkohola reklāmu bez brīdinājumiem, naktsklubu un kazino apmeklēšanu no 10 gadiem. Es pats neatbalstu konkrētos labojumus.

14 komentāri »

  1. Man konkrēti šai saistībā būtu tiešām daudz ko teikt. Sākšu ar to, ka mēdzu sevis saukt par Latvijai lojālu personu, taču jaunie grozījumi parāda konrētu degradāciju. Pamatojums, ka minētie grozījumi uzlabos ekonomiku, dos jaunas darba vietas utt. man liekas pilnīgs blefs, jo es tiesām nesaprotu KĀDAM ir jābūt cilvēkam, lai varētu strādāt lopu kautuvē, pie tam vēl pie tik nežēlīgām kaušanas metodēm, tam cilvēkam ir jābūt psihiski ne sevišķi līdzsvarotam un tiešām piekrītu – augs jaunā slepkavotāju paaudze. Un tad es gribētu uzdot jautājumu – uz kāda rēķina mēs ceļam savu ekonomiku???? tiešām Latvija nav spējīga izdomāt kādu oriģinālāku veidu? nevis uz tik brutālas un cietsirdīgas slepkavošanas pamata. Fakts, ka citās ES valstīs šādas metodes ir atļautas, nav nekāds rādītājs, jo Latvijai tieši vajadzētu lepoties ar to, ka tā ir viena no 4 valstīm, kurā tiek likumiski reglamentāta puslīdz HUMĀNA dzīvieku nokaušana. Kaut arī neesmu veģetāriete, tomēr uzskatu, ka dzīvnieku nogalināšna kā tāda nav humāna pašos pamatos, tādēļ šim procesam pēc iespējas būtu jābūt tādam, kas nodara pēc iespējas mazāk sāpes dzīvnieciņam, kas ne pie kā nav vainīgs. Atgādina atgriešanos viduslaikos…un es tiešām nesaprotu uz ko mēs ejam.

    Komentārs by laura — 2009-09-17 @ 16:09

  2. Es atkal esmu par tiem grozījumiem, jo cik lasīju, tad tā kaušana tiek veikta tā, ka pirms tam apdulināt nemaz nevajag – “Bāliņš arī skaidroja, ka šis kāvējs miega artērijā izdarīs griezienu un uzreiz sinhroni notiks dzīvnieka apdullināšana”. Čiks un lops beigts. Un nav tā, ka lopam šādā veidā sāp vairāk. Es tieši iedomājos, ka labāk fiksa nāve nekā iedod tev ar bomi pa galvu un tikai tad nobeidz. Kāpēc ļaudīm liekas, ka apdulināšana ir normāla, lieta, nesaprotu.
    Protams, liellopiem ir citādi kā trušiem vai vistām, bet kad mums bija šie mazlopiņi, kuri tika slaktēti un bāzti pašu katlā, nekāda supadupa apdullināšana nenotika. Tad jau zivju turēšana veikalu akvārijos ir daudz nehumānāka nodarbe.

    Komentārs by Agzas — 2009-09-17 @ 16:53

  3. Agzas, lūk tev video, neiesaku skatīties. http://www.chooseveg.com/kosher-slaughter.asp

    Komentārs no veterinārārsta: “iesaku pieveerst uzmaniibu faktam, kaa lops “peec tam kustaas” ! taas nav nekontroleetas muskulju kontrakcijas, tie nav agonaali krampji, bet gan meerkjtieciiga censhanaas piecelties, mukt. pie tam lopam izgriezh traheju ar balseni, lai nebljauj!!!!”

    Komentārs by Mārtiņš — 2009-09-17 @ 17:22

  4. Autor: pirmkārt, arī 500 tonnas gadā ir kautkas – nekur jau nav teikts, ka šāda veida kaušanai būtu pilnībā jānoslogo kaut viena kautuve. Ja izdodās kādam ieskapēt 500t par kautvai 1.5ls kg, tie jau ir 750k no ārzemēm ievestu ls ko notrallināt šeit – diezgan saprātīgs apsvērums, tā ka nu tie tavi aprēķini ir galīgi lieki (pie tam, tu neesi ņēmis vērā, ka latvijā ir ne tikai piena govis). Otrkārt – naivi ir domāt, ka neizmantojot pirmskaušanas apdullināšanu kautko var ietaupīt. Tu iešām domā, ka pirmskaušanas apdullināšana kā tāda ir radusies humānu apsvērumu vārdā? Esmu par 95% pārliecināts (par 100 nē, jo neesmu to nevienam konkrēti jautājis), ka arī kautuvēs tas tiek darīts tā paša iemesla dēļ kāpēc tas tiek darīts kaujot dzīvniekus mājas kārtībā – lai dzīvnieku imobilizētu kaušanas brīdim – lai kaušana būtu ātrāka un vienkāršāka (dzīvnieks netrako, neizmūk, utt).

    Laura: tu domā, ka šobrīd kautuvē lopi nomirst paši vai viņus nokauj robots? Pēc tava teksta var saprast, ka tavuprāt šobrīd kautuves darbiniekam kaujot dzīvniekus ir sajūta, ka vinjsh griež desu, bet ar jauno kārtību viņš jutīsies kā slepkava. Zini, arī ar apdullināšanu cilvēki ļoti labi saprot, ka viņi nogalina – kāda starpība kādā secībā tiek izdarītas darbības, kuru rezultātā iestājas nāve. Un arī kaujot pēc apdullināšanas ir ļoti labi redzams, ka agonē/mirst dzīvs dzīvnieks (nevis tiek griezta desa), tā ka arguments par slepkavu paaudzes izaudzināšanu nu nekādi neiztur kritiku.

    Man personīgi “jaunā stila” kaušana izraisa antipātijas, jo liekas stulbi, ka reliģija var diktēt tādas lietas. Un tik tiešām nav saprotams, kāpēc būtu jāskrien musulmaņu/ebreju pavadā. Ir skaidrs, ka lopi tika un tiks kauti, bet nu nekā patīkama šajā procesā nav un tāpēc tam būtu jābūt pēc iespējas vienkāršākam, ātrākam un klusākam – izdarīji un aizmirsi, nevis taisiit ap to troksni un “rituālu”. Taču neskatoties uz to mums ir jāizturas iecietīgi pret citu cilvēku uzskatiem, un tāpēc man arī nav ko iebilst, īpaši ja tas kādam dod labumu – vienkārši nevajag šajā lietā saskatīt to, kā tur nav (lielāks/mazāks humānums, slepkavu audzināšana, utt).

    Komentārs by a — 2009-09-17 @ 17:41

  5. Par 750k: tātad valsts iegūst 150k nodokļos gadā. Ja nodokļi ir ierēķināti iekš 750k, tad 126k. Tātad, labs bizness? No krīzes katrā ziņā vieni paši neizvedīs un parāda % arī nenosegs. Arī klientūra tāds dīvains jēdziens. Kauj īpašā kārtībā, lai eksportētu arī īpašiem klientiem. Ražošanas izmaksām teorētiski nevajadzētu mainīties – galu galā abi procesi ir “itkā” identiski, tikai to kārtība mazliet pamainīta – finansiālais ieguvums “itkā” izpaliek. Tiek mērķēts tikai ar ekskluzīvu eksportu noteiktām musulmaņu valstīm. Vai tiešām šis tirgus būs tik liels, lai nodrošinātu šādu apjomu eksportu? Arī notrallināt nesanāks, jo katrs liellops prasa savas izmaksas, tā ka trallināšana pa lielai daļai notiks ražošanas izmaksās.

    Par kaujamajiem lopiem un piena govīm – tev taisnība, bet es neatradu statistiku, kur ir tikai kaujamlopi.

    Par to apdullināšanu – jā, bet neaizmirsti, ka process paredz arī “sapīšanu” jeb lopa ierobežošanu, lai viņš sevi vai citus nesavaino. Apdullināšana ir tikai panākšana, lai lops zaudē samaņu, jo viņš jau ir ierobežots un immobilizēts. Palasi to Eiropas direktīvu.

    Komentārs by Sandis — 2009-09-17 @ 18:02

  6. Nu beidz, vai tad vienīgais labais bizness ir tāds kur nodokļos iegūst n-tos miljonus? Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi. Es tiešām nezinu cik liels būs tas tirgus (un vispār skatos uz šito košerības jautājumu tā viegli smīkņājot, bet nu tas varbūt tāpēc, ka tiešām nezinu cik tas tirgus liels), bet jebkura kapeika kas tiek ievesta no ārzemēm ir laba kapeika, neatkarīgi no tā vai tiek samaksāta nodokļos vai “ražošanas izmaksās”, jo tās tāpat paliek te uz vietas un grozās pa mūsu kabatām (protams kamēr košerais kāvējs mersi nenopērk, bet nu tas jau cits jautājums).

    Palasīju direktīvu. Apvienojot ar to ko zinu par to kā notiek praksē (nezinu gan vai ES sertificētā kautuvē) – neredzu nekādas pretrunas. Pirmskaušanas “sapīšana” vienkāršoti runājot ļauj trāpīt tur kur vajag – tas nenozīmē, ka dzīvnieks guļ kā pagale (tā pati direktīva saka, ka kājas nedrīkst būt sasietas, praksē tas nozīmē ka ir izslēgts tāda situācija, ka kāvējs ar kautkādu verķi vajā lopu pa visu telpu), kas faktiski ir stāvoklis ko panāk ar apdullināšanu. Kā notiek process – dzīvnieku apdullina, piekar ar galvu uz leju (taatad aiz kājas/ām) un nolaiž asinis (vienīgais ko direktīva saka šajā jautājumā ir ka tas ir jādara vienam cilvēkam – lai pēc iespējas izslēgtu iespēju, ka dzīvnieks atgūst samaņu). Kā šeit kautko var uzlabot neapdullināšana tiešām nezinu. Katrā ziņā tas manuprāt nepalielinās kautuves jaudu tik ļoti, lai no tā būtu būtiska jēga.

    Komentārs by a — 2009-09-17 @ 18:35

  7. Par sapīšanu: reku ir speciāli steliņģi, kur lops tiek ievests un netiek sasietas kājas kā arī ķermenis nav iekārts. Vai arī šāda sistēma, kur lopi iet rindiņā līdz iemauc galvu speciālā ierobežotājā.

    Par tām kapeikām no ārzemēm piekrītu, bet, vai jebkura kapeika ir laba un vai katras kapeikas dēļ ir jāpārdodas? Ja kapeika ir patiešām liela, tad vēlme pārdoties ir lielāka nekā, ja kapeika ir maza. Šajā gadījumā tā nav maza, bet nav arī īpaši liela. Ja valsts nodokļos kopumā iegūtu virs miljona pat rupji rēķinot tad uzskatītu to par vidēju ieguvumu.

    Komentārs by Sandis — 2009-09-17 @ 18:49

  8. Sistēmas dažādas ir, ok. Tikai nu nav viņas domātas lai atvieglotu dzīvi (nāvi) dzīvniekiem, bet lai padarītu kaušanu efektīvāku un ātrāku. Tas, ka blakusefekts ir kautkāds iedomāts “labums” dzīvniekam, manuprāt ir tikai tāpēc, lai “nomierinātu” tos, kas no tā neko nesaprot (vai negrib saprast un sev atzīt, ka tādi mēs cilvēki esam) un kam jēdziens dzīvnieks aprobežojās ar mīļu kaķīti vai sunīti un desa aug kokā (vai vismaz patīk tā domāt). Es teiktu tā – tie kas runā, ka viens kaušanas veids ir humānāks/nehumānāks par otru ir pārākie liekuļi. Jebkurā veidā dzīvnieks tiek nogalināts un nekā forša tur nav, bet nu atteikties no tā pilnībā ir gatavs reti kurš – ēst ta gribās. Tik pat labi tad jau būtu medības jāaizliedz – ievainots meža zvērs var nodzīvot (bēgt un agonēt) nezcik ilgi.

    Manuprāt labi par šito tēmu raksta šeitan: http://saprge.wordpress.com/2009/09/17/cuka . Kautkā “darba dalīšanas” rezultātā liela daļa cilvēku vairs neapjēdz cik daudz grūtu/riebīgu un nesmuku lietu notiek procesos, kuros mēs katrs tieši nepiedalamies, bet kas mums ļauj dzīvot tā kā dzīvojam.

    Komentārs by a — 2009-09-17 @ 19:37

  9. Man liekas, ka tie cilvēki, kas iestājas pret to vienkārši nezina kā tas notiek un kā tas notika senos laikos…
    Kapēc jālien ar savu degunu tādās lietās par ko Jūs neko nesajēdzat😀
    Pašiem savas problēmas par maz😉
    P.S. Vai visi esat tādi eksperti, ka varat apgalvot, kad dzīvniekam sāp vairāk vai iebelžot ar kuvaldu vai pārgriežot miega artēriju?

    Komentārs by salviz — 2009-09-17 @ 21:53

  10. Nus, ja jau 500 gabali ir par maz, bet 50K par daudz, tad varbūt ir iespējams apsvērt arī vidējo variantu – 5K?

    Komentārs by OreMan — 2009-09-18 @ 10:06

  11. Nu ar to eletrību sistie (labi labi, apdullinātie) lopi ari raustās un ne vienmēr tas ir efektīvi.
    Senlatvieši nevienās cūku bērēs nav viņas apdullināt ņēmušies.
    Vispār tas likumprojekts ir cūcība, un ne jau sava satura deļ, bet gan mehānismu dēļ, kā tas tika izbīdīts. Tas tikai parāda to, cik liels augonis ir mūsu politika.

    Komentārs by Zete — 2009-09-18 @ 10:14

  12. Oreman, džeks neteica 5k, vismaz tik daudz es atceros.

    Pati politika nav augonis, procesu izpildītāji gan varētu būt.

    Komentārs by Sandis — 2009-09-18 @ 16:40

  13. Man gan mazāk interesē, kā tie lopi tiks kauti… Es šitajā visā redzu tikai klaju ņirgāšanos par tautu. Agrāk tā bija? Nē, agrāk tā nebija. Agrāk acīs skatīdamies nedirsa tautai, agrāk visu darīja klusām un neredzami, un ja nu kaut kas uznāca augšā (gaismā), gudras un šķietami pareizas atrunas un lieta noklusa. Es vieknārši hujeju par to sistēmu. Forši jau, ka demokrātiskā valstī tā var aiziet pie čomiem un paprasīt vai mēs😉 nedaudz tur nevaram😉 pāris korekcijas ieviest😉, jo tur štellīte😉. Interesanti paskatīties, kas būs tālāk. Bļa, tā vien prasās beidzot aiziet uz politiku, iemaksāt savu biedra naudu un ieviest kārtību. Tur prasītos
    izskaust visādu ušakovu “aizņemtības dēļ nepiedalos baltijas ceļā, nejau tāpēc, ka es jūs, jobanos gansus, ienīstu, bet aizņemtības dēļ”. Tas čalis vispār ir kaut kāds fenomens, es nesaprotu, kā viņš pats nav uzrakstījis atlūgumu. “Turpināšu braukt vizītēs pie maskavas biznesmeņiem skatīties, kā skolās ēdina un dirst dvēselē latvijas latviešiem, un izlikšos, ka viss ir pareizi”. Nu bļā. A tas dobelis, dobelis gan man patīk. Tas ir čalis uz goda. Nevis tā kā visi kalvīši ar savām zivju audzētavām. Kruta jau nodzīvot visu atlikušo dzīvi, apzinoties, ka tu esi gnīda, kurš diršot acīs skatīdamies, rausi savas zivju audzētavas, ka tevi pārsvarā neviens nemīl, bet tas jau huiņāā… Vai ne, Sandi?

    Jebal, būtu man labāka angļu valoda, čista aizbrauktu uz eiropas savienību un paprasītu, lai paskatās, kāda mums te labklājība.

    Un btw, es negāju vēlēt, jo mana balss visā korupcijas virpulī būtu kaut kur dziļi pazudusi, un tajā pašā laikā es valstij vēl par to būtu samaksājis ar pvn un akcīzes nodokli par iztērēto dīzeļdegvielu.

    Komentārs by Zandis — 2009-09-18 @ 22:24

  14. Bet man gan nav skaidrs ko var ņemties par to politiku. Kā tad jūsuprāt tie likumi būtu jāpieņem? Tipa deputātiem būtu pilnīgi visam prātā jāienāk? Nu nav viņi tik kruti, tādi paši cilvēki vien ir. Tāpēc jau arī tie saucās tautas pārstāvji – aizej pie deputāta un rosini savu ideju, ja tev tāda ir. Nu un kas, ka to vajag tikai vienam čalim no jēkabpils? Žēl, vai? Ar banku biznesu arī nenodarbojās visi iedzīvotāji, pat puse nē, bet ir speciāls likums. Tad tas arī ir izbīdīts? Tā pieejot jau visi likumi ir “izbīdīti”, galu galā tieši tādā veidā tā tiesību sistēma veidojas – kāds ierosina un tad vai pieņem vai nē. Šitā īdēšana par to, kā “izbīda” likumus jaunu toč izklausās pēc tādas tipiskas latviešu nenovīdības. Tipa kāds kautko izbīdīja – uzreiz izlecējs, korumpants un vairs nav mūsējais – no tautas. Un tāpēc jānorej, un vēl šajā gadījumā – vispār ar absurdiem argumentiem.

    Komentārs by a — 2009-09-18 @ 23:13


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Create a free website or blog at WordPress.com.

%d bloggers like this: