Viedumu Vietne ar Sandi

2009-05-21

Nepareizā programmēšanas valodu vēsture

Filed under: Izklaide — Sandis @ 17:28

Informācija ņemta un pārtulkota no šī te avota. Izmantot ar piesardzību! Tālāk lasīt tikai datoriķiem!

1801 – Žozefs Marija Žakards izmanto perfokartes, lai instruētu stellēm aust “hello world” uz gobelēniem. Kritiķi nav apmierināti, jo trūkst rekursijas, paralēlo procesu un atbilstošas burtu izcelšanas.

1842 – Ada Lavleisa uzraksta pirmo programmu. Viņas sasniegumu gan apēno fakts, ka viņai vēl nav neviena īsta datora uz kura palaist savu kodu. Konsultanti un lielo projektu arhitekti vēlāk izmantos viņas tehniku, lai programmētu UML.

1936 – Alans Tūrings izgudro visas programmēšanas valodas, kas jebkad eksistēs, bet Britu izlūkdienests savaņģo viņu kļūt par spiegu, pirms viņš paspēj tās patentēt.

1936 – Alonzo Čurčs arī izgudro visas programmēšanas valodas, kas jebkad eksistēs, tikai viņš to izdara vēl labāk. Viņa λ-kalkuluss gan tiek noraidīts, jo tas nav pietiekami C stilā. Tas notiek, neskatoties uz to, ka C vēl pat nav izgudrots.

1940 – Dažādi datori tiek “programmēti” izmantojot pa tiešo vadus un slēdžus. Inženieri to dara, lai izvairītos no “tabulatori” pret “atstarpes” (tabs vs spaces) debates.

1957 – Džons Bakus un IBM rada FORTRAN. Sintaktiska kļūda ir rakstīt FORTRAN nenēsājot zilu kreklu.

1958 – Džons Makkartijs un Pauls Grehems izgudro LISP. Pēckara perioda stratēģiskajiem atbalstītājiem izraisīto augsto izmaksu dēļ LISP tā arī nekļūst populārs. Neskatoties uz popularitātes trūkumu, LISP (vai Lisp, vai, dažreiz, “Arc”) paliek par ietekmīgu valodu “atslēgas algoritmu tehnikas kā rekursija un tirānija” dēļ.

1959 – Zaudējot derībās L. Ronam Hubbardam, Greiss Hoppers un daži citi sadisti izgudro COBOL. Gadus vēlāk, nepareizi orientētā un seksuālā atriebībā pret admiriāļa Hoppera COBOL darbu, Ruby konferencēs bieži ir sievietes nīstoši materiāli.

1964 – Džons Kemenī un Tomass Kurcs izveido BASIC, nestrukturētu programmēšanas valodu priekš nedatorikas zinātniekiem.

1965 – Kemenī un Kurcs atgriežas 1964.

1970 – Niklauss Virths rada Pascal, procedūru valodu. Kritiķi nekavējoties noliek Paskālu, jo tas izmanto sintaksi “x := x + y”, nevis plašāk pazīstamo “x = x + y” kā tas ir C. Šī kritika notiek, neskatoties uz faktu, ka C vēl nav izgudrots.

1972 – Deniss Ričijs izgudro spēcīgu ieroci, kas šauj abos virzienus – gan uz priekšu, gan aizmuguri vienlaicīgi. Neapmierināts ar nāvju un neizmaināmo izkropļojumu skaitu no pirmā izgudrojuma, viņš izgudro C un Unix.

1972 – Alans Kolmerauers izstrādā loģisko valodu Prolog. Viņa mērķis ir radīt valodu ar divgadīga bērna inteliģenci. Viņš pierāda, ka ir sasniedzis savu mērķi, parādot Prologa sesiju, kas sniedz atbildi “Nē” uz visiem ievades datiem.

1973 – Robins Milners rada ML valodu, kas balstās uz M&M tipa teoriju. ML rada SML, kurai ir formāli deklarēta semantika. Kad tiek uzdots jautājums par formālo semantiku priekš formālās semantikas, Milnera galva eksplodē. Citas labi zināmas ML ģimenes valodas ir OCaml, F# un Visual Basic.

1980 – Alans Kajs rada Smalltalk un izgudro terminu “objektorientēts”. Kad viņam jautāja, ko tas nozīmē, viņš atbildēja: “Smalltalk programmas vienkārši ir objekti”. Kad viņam jautāja, no kā objekti ir veidoti, viņš atbildēja: “No objektiem”. Kad viņam jautāja atkārtoti, viņš atbildēja: “Klau, lai cik dziļi un tālu tajos jūs skatītos, tie ir objekti. Pat tik dziļi kā līdz okeāna dibenā peldošajiem bruņurupučiem.”

1983 – Bjarne Stroustrups savāc visu, ko viņš jebkad ir dzirdējis par C, lai radītu C++. Galā sanāk valoda, kas ir tik sarežģīta, ka programmas ir jāsūta uz nākotni kompilēties Skynet mākslīgā intelekta tīklā. No tā cieš kompilēšanās laiki. Skyneta motīvi uzņemoties šo darbu nav skaidri, bet nākotnes runasvīri monotonā balsī ar austriešu akcentu saka: “there is nothing to be concerned about, baby”. Ir versija, ka pats Skynet ir nekas vairāk kā atmiņas bufera pārpildīšanās.

1986 – Breds Kokss un Toms Lovs rada Objective-C, paziņojot, ka “šī valoda ir visa drošā C atmiņas pārvalde kombinēta ar maģisko Smalltalk ātrumu”. Modernajiem vēsturniekiem ir aizdomas, ka viņiem abiem bija attīstības traucējumi.

1987 – Lerijs Valls aizmieg un atsitas ar pieri pret klaviatūru. Pamostoties Lerijs Valls nolemj, ka simboli, kas izvadījušies uz ekrāna, nav nejauši, bet ir piemēra programma programmēšanas valodā, ko Dievs liek viņa vēstnesim, Lerijam Vallam, izveidot. Rodas Perl.

1990 – Simons Peitons-Džounss, Pauls Hudaks, Filips Vadlers, Eštons Kačers un PETA (Cilvēki par Dzīvnieku Ētisku Izmantošanu) veidota komiteja rada Haskell – tīru, nestriktu, funkcionālo valodu. Haskell gan piedzīvo mazu pretošanos, jo izmanto sarežģīto nirvānu, lai kontrolētu blakus efektus. Vadlers cenšas atspēkot kritiķus paskaidrojot, ka nirvāna ir viena no vērtībām poilimorfiskā funkcijā.

1991 – Holandiešu programmētājs Guido van Rossums ceļo uz Argentīnu, lai veiktu mistisku operāciju. Viņš atgriežas ar lielu āķveida rētu, izgudro Python, viņa pielūdzēju leģions pasludina viņu par Dzīves Diktatoru un viņš paziņo pasaulei, ka “Ir tikai viens veids kā TO darīt”. Poļi kļūst nervozi.

1995 – Jukhiro “Mad Matz” Matsumoto rada Ruby, lai novērstu kādu patvaļīgi nedefinētu apokalipsi, kas pārvērtīs Austrāliju par tuksnesi, kurā valdīs cīnītāji ar grebenēm un Tīna Tērnere. Valoda vēlāk tiek pārsaukta par Ruby on Rails, to izdara tās īstais izgudrotājs Deivids Heinemeiers Hansons. (Tā informācijas daļa par Matsumoto kā valodas izgudrotāju īstenībā ir pilnīgi nepatiesa un nekad nav notikusi. Īstenībā, to nekavējoties vajadzētu arī izdzēst.)

1995 – Brendans Eihs savāc kopā visas savas kļūdas programmēšanas valodas radīšanas mēģinājumos, izgudro vēl pāris un izgudro LiveScript. Vēlāk, mēģinot nopelnīt uz Java popularitātes, pārsauc savu valodu par JavaScript. Vēl vēlāk, mēģinot nopelnīt uz ādas slimību rēķina, pārsauc savu valodu par ECMAScript.

1996 – Džeimss Goslings izgudro Java. Java ir relatīvi liekvārdīga, ar atkritumu kolekcijām, balstīta uz klasēm, statiski rakstīta, vienreiz izsaucoša, objektorientēta valoda ar vienotu mantošanu un vairākinterfeisu mantošanu. Sun skaļi ziņo par Java’s atjaunojumiem.

2001 – Anders Hejlsbergs izgudro C# (izrunā kā sī-šārp). C# ir relatīvi liekvārdīga, ar atkritumu kolekcijām, balstīta uz klasēm, statiski rakstīta, vienreiz izsaucoša, objektorientēta valoda ar vienotu mantošanu un vairākinterfeisu mantošanu. Microsoft skaļi ziņo par C# atjaunojumiem.

2003 – piedzēries Martins Oderskis redz margarīna reklāmu, kur kāds smērē savu sviestu uz cita šokolādes, un viņam ir ideja. Viņš rada Scala, valodu, kas apvieno konstruktorus no objektorientētām un funkcionālajām valodām. Tas pamatīgi apvaino abas grupas un katra izziņo svēto karu.

5 komentāri »

  1. Ir ok🙂
    Starp citu, `λ-calculus` latviski tiek tulkots kā `λ-rēķini`

    Komentārs by OreMan — 2009-05-21 @ 17:34

  2. Par Perl labs, jā, bet ir arī tāda valoda `Intercal`, piemēram, kas vēl precīzāk atbilstu šim raksturojumam, kas teikts par Perl..

    Komentārs by OreMan — 2009-05-21 @ 17:40

  3. lollerblades 😀

    Komentārs by Martins — 2009-05-21 @ 18:26

  4. Labs, labs, tikai personvārdu un terminu latviskā atveidošana pieklibo.

    Komentārs by Papuass — 2009-05-22 @ 11:26

  5. Nu mēs ar kolēgu vienojāmies, ka Perl sintakse pilnīgi un galīgi un noteikti radusies atsitoties ar galvu pret klaviatūru.🙂 tur nav divu domu.

    Komentārs by Zete — 2009-05-22 @ 15:50


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: