Viedumu Vietne ar Sandi

2009-05-17

Katana un Maratons

Filed under: Izklaide, Sadzīve, Sports — Sandis @ 23:19

Varen aktīva nedēļas nogale sanāca. Par visu pēc kārtas un vienā katlā – sekojiet boldiem kategoriju atlasei.

Sestdien nākošais notikums pēc “Ruki vverh” koncerta Godvil bija “SĒDE” – Katanas izbraukuma turnīrs Baldones drausmīgajā kultūras namā par kuru nezin pat vietējie. Dalībniekiem gan bija paveicies, jo par SĒDEs atrašanās vietu informēja milzīgie plakāti Baldones ciematā.

Drebošs nospēlēju 2 spēles un tad beidzot kāds asprātis bija pievēris durvis, lai dalībnieki beidzot ar savu elpu varētu piesildīt telpu. Pirmā spēle bija traģiska – kauliņu kombinācijas kā arī manis ideāli ieņemtās sākuma pozīcijas garantēja man 5 bruņinieku un ~3(+) citu attīstības kāršu izspēli uz galda turot tikai 3 punktus ar 1 ciemu un 1 pilsētu spēles beigās. 6 punkti ievada spēlē – švaki, švaki.

Otrajā spēlē organizatori parūpējās par “īpašo dāvanu” ieceļot mani ranga beigās ar 0 punktiem. Dabūju spēlēt pie švakākā galdiņa, kur uz mani rādīja ar pirkstu un teica, ka zemāk vairs neesot kur krist. Jautrā spēlē starp 3 cilvēkiem ieguvu 10 punktus. Tuvākais sekotājs cītīgi centās un paspēja savākt 5 punktus, bet visādi citādi man bija žēl spēlēt ar vājākajiem. No vienas puses man bija žēl, bet… šis ir turnīrs par uzvaru. Ne brīdi nenoniecināju viņus, taču par uzvaretāju viss jau bija skaidrs apmēram 2-3 gājiena aplī – man atlika vienīgi vākt kārtis un celt ko sirds patikās. Es gan vēl pamanījos palīdzēt saviem konkurentiem. Šie desmit “ne īsti godīgie” punkti arī izdarīja man uzrāvienu un no 24. galdiņa (pēdējā) es pārcēlos uz 4. galdiņu. Reāli man vajadzēja 2. kārtā būt ap 16-20. galdiņu un ar sev līdzīgākiem uzvaras garša jau būtu krietni grūtāk sasniedzama.

Pie 4. galdiņa jau sākās izklaide. 2 no maniem konkurentiem jau bija spēlējuši katanu finālos, par ko nepārtraukti lielijās, toties maiņas viņi veica tik ātri, ka, kamēr es uzmetu acis kārtīm, jau bija paspējuši notikt 3 darījumi. Viens no konkurentiem pat ņēmās pirmās desmit sekundēs pusi pa skaļam, pusi pa klusam izkalkulēt, ko kurš ņems, iegūs, zaudēs, kāds būs kāršu balanss. Tika ļoti skaļi deklarēts, kas izrausies pirmais, to močīs utt. Es paskatījos un pie sevis nodomāju: nu vāks, tādi speci, tad jau izbaudīšu spēli un papriecāšos. Jau no pirmajām darbībām mani kolēģi izrādījās gan spējīgi shēmotāji, kalkulētāji un spēles pazinēji, gan arī nežēlīgi viens otra zāģētāji.

Uzliku pirmais 3 punktus. Palēnām uzliku garāko ceļu. Konkurenti turpināja viens otru sist ik pa laikam uzsitot arī man (nu tāpat, profilaksei). Spēlēju vispār bez jebkādas stratēģijas vienkārši atbrīvojoties no pavairākām kārtīm, neskaitīju konkurentiem punktus. Kopumā spēlē pazaudēju 12 rūdas (tas tika uzskaitīts, bet es to nedarīju😀 ). Mazā kartes pleķītī uzbūvēju garāko ceļu līdzīgu S. Vai nu man veicās vai nē, bet man izdevās pierunāt 3 zāģētājus nozāģēt garāko ceļu savā starpā atstājot man vienīgajam ekskluzīvās tiesības un plašāko autostrādi. Bruņinieku izmantošana eksistēja, taču nebija cieņā – spēlē netika sakrāts lielākais karaspēks. Pie 7 punktiem pirms pēdējās un neatgriezniskās garākā ceļa iegūšanas sapratu, ka man īstenībā ir reālās iespējas uzvarēt. Pēc tam to saprata arī pārējie, bet man bija tik “stulbas” (kautkas pie 12, 4, 5, 6 un rūda uz 9) vietas, ka īsti neko nevarēja nosegt. Ar maniem 9 punktiem tika veikti 2 apļi un pēdejā aplī tika iepirktas aptuveni 8 attīstības kārtis.😀 Pēdējos divos gājienos ienācās 3 māli un 3 koki, kurus apmainīju bankā pret aitu un rudziem uzceļot ciematiņu. 10 punkti.

Stulbākais, ka pēdējā spēlē nenopirku kauč vienu attīstības kartiņu. Tika piešķirta balva – biļetes uz Cinnamon – lielākā karaspēka turētājam visu spēļu kopsummā (visi izspēlētie bruņinieki kopā skaitīti). Tika izziņoti 3 labākie šajā kategorijā – es biju viens no tiem. Taču, manus 9 bruņiniekus apspēja kāds ar 10 bruņiniekiem… Tagad vēl atmiņā stāv, ka otrajā spēlē, kur pārliecinoši līderēju, biju nopircis bruņinieku, kuru neizspēlēju…😀

Diemžēl, ar 26 kopvērtējuma punktiem dabūju tikai 34,9 kautkādus tur kopvērtējuma punktus, kas deva tikai 6. vietu kopvērtējumā. (5. vieta bija 35,9xx un 4. vieta bija 35,9xx – un viņus savstarpēji šķīra tikai 0,001 punkts. Drīzumā precīzāka informācija būs publicēta SĒDEs mājaslapā.

Pēc Baldones steidzos uz Motormuzeju, kas bija vienīgais muzejs, ko apmeklēju 2009. gada muzeju naktīs, jo … lasīt tālāk! Muzejā apskatījos, ka lielākā daļa no automašīnām turpina rūsēt un izbraukājos virtuālajā simulatorā. Mans laiks bija 2:00:14. Kautkāds sīkais džeks, kam tā spēle bija mājās, nobrauca 1:14:xx. Kāds sīkais džeks izbraukājās 15:xx:xx minūtes netiekot tālāk par starta/finiša taisni (es to pieminu, jo es stāvēju aiz viņa un tikmēr uzzināju visas nianses par stūres jūtīgumu, pedāļu loģiku utt.). Interesanta fīča, derētu vismaz stūri un pedāļus uzstādīt mājā, lai var ielūgt azartiskos draugus un kopā pamērīties, kurš māk labāk virtuāli braukt sacensības.😀

Atšķirībā no pagājušā gada Golf “uzvārīšanas” un pārdošanas, šogad paraugdemonstrējumus sniedza tikai motociklu meistari, rādīdami, kā viņi māk braukt uz priekšējā un pakaļējā rata, kā arī kūpināt riepas. Prieks, ka vismaz Motormuzejs bija mācījies no pagājušā gada pieredzes un laida telpā cilvēkus tikai pa noteiktam skaitam. Tas krietni uzlaboja caurplūdi muzeja telpās, drošvien arī novērsa bojājumus. Pagājušajā gada bija tāda drūzma, ka kontroles iespējas vispār nebija.

Iemesls, kāpēc šis bija vienīgais muzejs muzeju naktī bija… Nordea Rīgas Maratons! Vēlējos kārtīgi izgulēties pirms šī agrā un sportiskā pasākuma.

Pirms es sāku stāstīt kā man gāja, sākšu ar žēlabu atkāpi. Biju gaidījis no sevis startu 21 km distancē, patiešām biju. 3 mēnešu gatavošanās periodā vienā brīdī sāku skriet padsmit kilometrus, taču… (nopūta) nesabalansētās treniņu vajadzības darīja vienu un ķermenis darīja otru. Kas notika, īsti pateikt nevaru, bet tikai minu. Vajadzība pēc ātra skrējiena 3 kilometriem vienam testam man lika trenēties pēc principa “izliec sevi 3km”. Es izliku. Pārslēgties uz garākām distancēm vairs nebija spēka – laikam nemācēju sevi nobremzēt. Arī ķermenis dīvaini reaģēja. Mēnesi pirms skrējiena nejutos gatavs noskriet 21km cienīgā līmenī. Vēl smagāk, arvien vairāk sāka sāpēt kājas zem ceļa un virs potītes. Nojaušu, ka vajadzēja dažādot savu treniņu plānu ar neasfalta trasēm. 30. aprīlī izdarīju izvēli pieteikties 5 km. Kājas sāka sāpēt tā, ka 2 nedēļas pirms maratona gandrīz vispār neskrēju.

Ar lielām bažām izgāju uz starta. 6 tūkstoši konkurentu un 5 km kuros viņus apspēt. Startā spiedos tuvāk startam, salīdzinoši, diezgan agri arī startēju. Pirmajos simts metros mazliet šaubījos kādu ātrumu lai izvēlos. Diezgan veikli spraucos garām ļoti daudziem konkurentiem un, dzirdot vienu apstedzamo sakām savam draugam: “pagaidi, neskrien tiem trakajiem līdzi, taupi spēkus”, pats sāku šaubīties, taču kājas pēc atpūtas jutās labi un es nejutos, ka “forsētu” ātrumu. Skrienot kalnā abpus vanšu tiltam spēru lēnākus, platākus soļus, taupīju spēkus un vienalga apsteidzu cilvēkus. Vanšu tiltu pārskrēju normāli godam.

Pie mākslas muzeja sākās ķibele – brokastu sviestmaizes izrādījās par smagu. Kājas vēl arvien labi turējās, šajā posmā mans ķermenis funkcionēja teicami. Mazliet samazināju ātrumu. Sāku prātuļot, kā es jutīšos, ja man spiedīs vēders un sāpēs kājas reizē.

Pie Valdemāra un Melngaiļa ielas manāmi samazināju ātrumu – riktīgi spieda. Sāku pie sevis lamāt sevi, kāpēc man vajadzēja ēst tik salīdzinoši daudz – 6 desmaizes. Būtu badojies ar 4 un varētu normāli skriet. Līdz Vesetas/Mālpils ielai skrēju atpūšoties, pēc tā kautkas “atleca” un biki pieliku pie gaitas. Šajā posmā mani apsteidza diezgan daudz skrējēju – apdzinu salīdzinoši maz. Mācoties no iepriekšējā gada pieredzes, sprintu skrēju tikai finiša taisnē un šogad motivēju sevi tikai tāpēc, lai apsteigtu Dzintri Kolātu. Nekāda īpaša naida nebija, bet 1) viņš ir atpazīstama persona, tāpēc ievēroju ka un kā viņš paskrien man garām 2) viņš skrēja tik kaitinošā ātrumā, ka negribēju sev atzīt, ka Kolāta kungs var mani apsteigt 3) ātrums un attālums bija pietiekami cienīgi, lai tas būtu labs izaicinājums! Gandrīz pie finiša arī savu mazo motivācijas uzdevumu ar uzviju izpildīju, pat likās, ka sprintu varēju sākt daudz agrāk.

Rezultātā, finišēju 0:27:27 pēc īstā laika (neplānoju tik precīzus ciparus😀 ) un ierindojos 722. vietā no 5166. dalībniekiem. Edgars finišēja 241. vietā ar laiku 0:24:17 – ar to arī viņu apsveicu!

Pagājušajā gadā mana vieta bija 727. un reālais laiks 0:30:40., individuālais laiks bija 0:27:38. Tātad, šogad pēc jebkuriem nosacījumiem esmu progresējis kopš iepriekšējā gada. Šogad mans reālais laiks ir labāks nekā mans individuālais laiks pagājušajā gadā. Arī vieta ir par 5 vietām augstāka nekā pagājušajā gadā, bet pagājušajā gadā bija tikai 3051 skrējējs. Ar nožēlu gan jāsecina, ka ir progresējuši mani konkurenti, konkrēti Edgars, kas ir parādījis teicamu sagatavotību, labu plānošanu un veiklu skrējienu. Tas tikai vairos manu motivāciju pierādīt savu konkurētspēju nākamajā Rīgas maratonā un varbūt pat šogad kādā citā maratonā.

Šī gada Nordea Rīgas maratons tika sarīkots daudz labāk nekā iepriekšējā gada. Neskatoties uz diezgan tālo atstatumu starp startu un finišu, mazajām mantu glabāšanas somām, šogad bija vismaz divi uzlabojumi priekš manis. Numuru ieguvu jau pirmajā nākšanas reizē (pagājšgad ar otro reizi, jo nebija izdrukāts) un šogad vismaz medaļas visiem izdalīja tā kā vajadzēja, nevis sagrābās cik nu kurš varēja un man nepalika. Laiks bija skrējienam ideālāks par ideālu, bet organizatoru vaina tur nav pierādīta.😀

17 komentāri »

  1. Nu lūzers esi, ka par Edgaram ļauj sevi apdzīt😛

    Komentārs by salviz — 2009-05-18 @ 1:14

    • Un man jālasa kautkas tāds no cilvēka, kas pat nepiedalījās!😛

      Komentārs by Sandis — 2009-05-18 @ 11:32

  2. hmmm..nu jā biļetes uz Cinnamoon man arī gribētos:)

    Komentārs by laura — 2009-05-18 @ 9:06

  3. Nolāpītās Desmaizes!!!11

    Komentārs by Zete — 2009-05-18 @ 10:22

    • desmaizes nav vainīgas, es pieņēmu lēmumu par ēšanu ;D

      Komentārs by Sandis — 2009-05-18 @ 10:26

  4. Pag, pag, ko nozīmē `šogad pēc jebkuriem nosacījumiem esmu progresējis kopš iepriekšējā gada`? Vienīgais parametrs, kas būtu jāņem vērā, ir vidējais ātrums trasē (jo distances nebija vienādas – pērn tie bija 5.36 km, bet šogad – vien 5.15 km) un šajā ziņā Tu esi regresējis gan (lai arī pavisam nedaudz)..😉

    Komentārs by OreMan — 2009-05-18 @ 10:44

    • pareizi, šogad bija par 210 metriem īsāka distance😀 vai tev taisnība par regresu utt. varēšu spriest tikai pēc individuālā laika ieraudzīšanas.

      Komentārs by Sandis — 2009-05-18 @ 11:22

  5. […] neparasti daudz, atskaite tomēr pieņems īsu formu, jo garākā formā to visu varat lasīt Sanda ierakstā (piedalījos apmēram visos tajos pašos […]

    Pingback by Notikumiem pilnā nedēļas nogale « Rūdas vīra neironu uzplaiksnījumi! — 2009-05-18 @ 16:55

  6. Mja, es pat speciāli skatījos rezultātos, kur ir krutais Sandis, a šams izrādās tik 5km un arī ne tik labi, cik viņš spētu…

    Komentārs by Agzas — 2009-05-19 @ 1:33

    • Nja. Nākamgad es vairs nebūšu favorīta lomā!

      Komentārs by Sandis — 2009-05-19 @ 11:03

      • Viss! Fanuklubs izklīdis. Psec.🙂

        Komentārs by Zete — 2009-05-19 @ 11:56

  7. Vakar redzēju Sandi TV ekrānā!

    Komentārs by MrSmith — 2009-05-21 @ 15:05

    • Es šodien redzēju sevi interneta strīmā noskatoties vakardienas BezTabu atkārtojumu tv3.lv mājaslapā. Sižets sākas aptuveni 25. minūtē un iet līdz beigām.

      Komentārs by Sandis — 2009-05-21 @ 15:15

      • Es tā pavēroju, ka no mūsu kompānijas kadrā bija tikuši visi izņemot Salvi.😀

        Komentārs by Zete — 2009-05-21 @ 15:57

      • nav bijis interesants😀

        Komentārs by Sandis — 2009-05-21 @ 16:07

  8. […] vasara sākās ar Nordea Rīgas maratonu, kuru aprakstīju jau agrāk. Par vairāk maratoniem domu nebija, bet tad Oreman, kurš bija pārsteidzoši progresējis (vai […]

    Pingback by Maratonu vasara | LatNews — 2009-10-24 @ 23:58

  9. […] pasākumos” un turpinājumu nelasi. Šī vasara sākās ar Nordea Rīgas maratonu, kuru aprakstīju jau agrāk. Par vairāk maratoniem domu nebija, bet tad Oreman, kurš bija pārsteidzoši progresējis (vai […]

    Pingback by Maratonu vasara « Viedumu Vietne ar Sandi — 2009-10-25 @ 0:20


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: