Viedumu Vietne ar Sandi

2009-04-28

Neesam sasnieguši krīzes sliktāko punktu

Filed under: Sadzīve — Sandis @ 18:03

Par to liecina vairākas informācijas drumslas.

1) Caur pods.lv uzzināju, ka krieviskajā db.lv versijā ir publicēta informācija, kas nav pieejama latviskajā informācijas vidē. Galvenais secinājums: treknās valdības nav mācējušas aprēķināt budžeta izdevumus, pilnīgi ignorējot atliktos maksājumus, kā rezultātā šobrīd Latvijas valstij ir lielāki izdevumi nekā iepriekš paredzēts. Nav izveidotas skaidras uzskaites cik daudziem cilvēkiem valsts maksā algu. Līdzšinējais budžets ir sastādīts bez jebkādām racionāla budžeta sastādīšanas un atskaites par paveikto metodēm izveidojot unikālāko budžetu visā Eiropā. Līdz ar to SVF pieprasa vēl vairāk samazināt tēriņus.

2) Politiķu neizdarības dēļ tiek samazināti tēriņi, kur tos var samazināt bez lielām juridiskām sekām un papildus tēriņiem. Piemēram, likvidēt slimnīcu. Tas nekas, ka 90 no 220 aģentūrām gadā tērē 195 miljonus latu. Katrā aģentūrā strādā direktors, viņam padotie cilvēki kā arī konsultatīvā padomdevēju padome, kas saņem atbilstošu algu. Mēģinot atlaist šīs amatpersonas valstij droši vien ir jāapmaksā kompensācija par amatpersonas atlaišanu un tas sanāk dārgāk nekā samazināt vienu slimnīcu.

Ir vērojams, ka dažas no aģentūrām tiek apvienotas tā mēģinot samazināt to tēriņus.

3) Sakarā ar samazinājumiem budžetā samazināsies arī sniegto pakalpojumu daudzums. Cilvēki sāka vaidēt par pensiju apgriešanu vai nemaksāšanu? Ha! Kā būtu aiztaisīt ciet vienīgo iestādi, kas apkalpo bezdarbniekus un organizē tiem darbu? Šādiem gadījumiem jāpieaug, jo nauda vēl tiks samazināta.

Ok, es pieņemu, ka naudas samazināšana ir saprātīgs lēmums tāpēc, ka nauda trūkst. Man arī liekas saprātīgi, ka tiek samazināti izdevumi un valsts dotie pakalpojumi.

Tikai man neliekas saprātīgi, ka, piemēram, Satiksmes ministrijai un Iekšlietu ministrijai ir jāsamazina līdzekļi katrai par 20% vai 40%. Prasti runājot – vai samazinot satiksmi par vienu ikdienā braucošu tramvaju, trolejbusu un autobusu būs lielāki zaudējumi, nekā tad, ja samazinās vienu kriminālpolicijas, ugunsdzēsēju un ātrās palīdzības ekipāžu?

Man arī varbūt nepielec, bet es nesaprotu, kapēc budžeta tēriņos nav apzināts to personu skaits, alga, amata nosaukums un pienākumi, kas izmanto šo budžetu. Ministru prezidents varētu dot rīkojumu sev padotajiem ministriem un aģentūrām, lai tie, savukārt, uzprasa sev padotajām aģentūrām un darbiniekiem, lai saskaita darbiniekus un atgriež vajadzīgo informāciju. Tādējādi, pēc šī “rekursīvā cikla” izpildes, ministru prezidenta rīcībā vajadzētu būt sarakstam ar cilvēkiem un to izdevumiem. Šo sarakstu vajadzētu publicēt kā minimums, lai sabiedrības pārstāvji varētu analizēt kas un kā.

Pie onkulis.com bija interesanta diagramma ar tēriņiem. Iedvesmojoties, es apmeklēju Finansu ministrijas šī gada budžeta mājaslapu un paskatījos pāris dokumentus. Dokumenti bija nepārskatāmi, neinformējoši un īsti neatspoguļoja naudas plūsmu. Papīri vairāk izskatījās pēc deklarācijas – mums vajag būvēt pili un reku 100 miljoni tās celšanai: 40 materiāliem, 30 algām, 30 administratīvajiem izdevumiem. Varbūt es esmu slinks un negribu meklēt, ko tā katra no programmām nozīmē un kā izpildās, bet vai budžetam nevajadzētu būt pārskatāmākam un ar kādiem izpildes termiņiem vai nosacījumiem? Daudzas no ministrijām, piemēram, Vides ministrija piedalās daudzos Eiropas projektos, kā saprotu, ar līdzfinansējumu. Vai tiešām ir tik sāpīgi atteikties no kādām šīm programmām? Ja reiz mēs nespējam uzturēt slimnīcas un nodarbinātības centrus, tad kāda jēga taisīt projektus, kā, piemēram, ir Vides ministrijai ar līdzdalību kohēzijas fondos. Jā, tiesa, Latvija maksā 11-23 miljonus un iegūst 50-70 miljonu līdzfinansējumu. Bet, ja reiz esam tik nabagi, tad varbūt ir jāatsakās no šo miljonu iegūšanas par labu naudas ietaupīšanai?

Piemēram, Satiksmes ministrija budžetā ir paredzējusi 2 miljonus skrejceļa pagarināšanai un gaismu ierīkošanai Rīgas lidostā. Labklājības ministrijas prioritāte ir “paaugstināt sabiedrības izpratnes līmeni par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām tiesībām”, kur gan nav paskaidrots cik daudz naudas tieši šim projektam tiek atvēlēts, bet no 4 piešķirtajiem miljoniem uz 3 mērķiem tas varētu nozīmē aptuveni 1,3 milj.

Ļoti daudzas sadaļas no budžeta dokumentos minētajām man nebija izprotamas. Tieši kā lasīt visus tos ciparus un kā saprast “palielinājums” un “samazinājums” izdevumos. Tāpat arī nav aiļu, kur redzams, cik naudas no visiem šiem pasākumiem tiek novirzīts aģentūrām.

Bēdīgas tendences. Dzīvošanai Lettonistānā drīz man vajadzēs keponu, abidas bikses un ikdienā pārtikt no sēmuškām.

Komentēt »

Vēl nav komentāru.

RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Create a free website or blog at WordPress.com.

%d bloggers like this: