Viedumu Vietne ar Sandi

2009-03-30

Bibliotēkas pasūtījums

Filed under: Sadzīve — Sandis @ 13:35

Uzskatu, ka jauno Nacionālās Bibliotēkas ēku nevajag celt naudas taupīšanas dēļ un pat tagad vajadzētu apturēt celtniecību. Jā, es zinu par to, ka dažas esošās LNB telpas grāmatu glabāšanai ir nepiemērotas. Jā, bibliotēkas būve būtu noderīga celtne, taču neviens man nav apskaidrojis vai
LNB pārdos/atbrīvos esošās aizņemtās ēkas, kas ir izkaisītas pa visu Rīgu un tādējādi ietaupīs naudu. – Atbrīvos līdz šim īrētās telpas
Būs jebkāds finansiāls ieguvums ietaupot pēc šīs ēkas uzbūvēšanas, neskaitot ēkas uzcelšanas izmaksas. – Samazināsies izmaksas lasītāju apkalpošanai no 5,4 uz 3,4 latiem par lasītāju.

Bez cēlajiem mērķiem, šodienas apollo.lv rakstā “J3B: svarīgu celtņu maketu būve ir pasaules prakse” tiek publicētas dažādas muļķības, kas, manā skatījumā, diezgan negatīvā gaismā parāda šķiešanos ar naudu bibliotēkas celtniecībā. Ziņa kopsavilkumā vēsta par 25 000 Latu tērēšanu, lai uzbūvētu bibliotēkas fragmenta modeli (nevis maketa, kas bija minēts raksta nosaukumā). Šāda modeļa būvēšana, nevērtējot “pasaules praksi”, attaisnojama ar “pārliecināšanos, ka dažādu ražotāju piegādātie materiāli ir savstarpēji savietojami”, “vai .. iespējams nodrošināt .. ēkas hermētiskumu, inženiersistēmu, tai skaitā .. ēkas ventilācijas un aukstumapgādes sistēmu darbību”.

Tātad, tiek pateikts, ka līdz šim ir pieejama tikai “arhitekta vīzija” par ēku un vēl ir tikai jāpārliecinās par inženiertehnisko savietojamību. Vai tas nozīmē, ka LNB projekts ir tikai tapšanas stadijā?!? Ja arhitekts Gunārs Birkerts ir nopietni piegājis savam projektam, tad jau projekta izstrādes gaitā inženieri ir strādājuši un izvērtējuši pieejamos celtniecības materiālus un elementus izejot no ēkas funkcionālajām prasībām. Jeb Latvijas valsts (vai jebkurš tās pārstāvis, piemēram, Jaunie 3 Brāļi) ir pasūtījuši nepabeigtu projektu? Es saprotu, ka reizēm iedomātās vīzijas detaļas netiek piedāvātas ražošanā un nākas “pielāgoties”, ko varētu attiecināt, piemēram, uz logiem. Taču nav jābūvē vesels mājas fragments, lai saprastu, ka logu rāmji nespēs piekļauties sienai vai savā starpā. Vēl vairāk – domāju, ka ventilācijas sistēmas darbība ir (vismaz bija jābūt) aprēķināta un arī tur īpašas pārbaudes nav nepieciešamas. Aukstumapgādes darbība, kas, laikam, ir domāta, lai uzturētu krātuvēs noteiktu temperatūru, arī ir aprēķināma, turklāt iekārtu ražotājs varētu sniegt savu demonstrāciju nebūvējot veselu mājas fragmentu 25 000 latu apmērā.

Tātad, 25 000 lati (itkā jau vispār sīkums pret 100 miljoniem) tiek tērēti, lai pārliecinātos par to, par ko jau vajadzēja būt pārliecinātiem. Vai tas nozīmē, ka kāds varētu būt arī nepārliecināts un vajadzēs atkārtotas pārliecināšanās?

16 komentāri »

  1. LNB esošās ēkas nepieder, bibliotēka tās īrē.

    Ja nav slinkums lasīt, daudzas atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar jauno ēku, pieejamas LNB tīmekļa vietnē.

    Komentārs by Gunta — 2009-03-30 @ 13:54

    • Paldies par atbildi, tomēr šī atbilžu lapa nesniedza man atbildi vai LNB ir aizvietotājs esošajām ēkām un nebūs n+1 pie ēku kopskaita. Izmaksu uz lasītāju, aprēķins, protams, ir ļoti patīkams, ka ar jauno LNB ēku samazināsies no 5,4 latiem uz 3,4 latiem.

      Komentārs by Sandis — 2009-03-30 @ 14:10

  2. Pēc Gaismas Pils uzcelšanas LNB Rīgā būs tikai viena ēka (skat. plānojumu un sarakstu) + jau esošā grāmatu krātuve Silakrogā (kur, cik saprotu, tiek glabātas mazpieprasītākās grāmatas).

    Tāpēc jau arī Gaismas Pils ir nepieciešama, lai bibliotēkai būtu vienota ēka ar normāliem apstākļiem gan grāmatu glabāšanai, gan lasītāju apkalpošanai.

    Bibliotēkas lasītāju skaits, starp citu, kā A. Vilks nesen stāstīja intervijā LR 1, šogad salīdzinot ar pagājušā gada šo pašu periodu ir pieaudzis par 80%.

    Komentārs by Gunta — 2009-03-30 @ 14:17

  3. es, savukārt esmu dzirdējusi (bet neesmu saņēmusies noskaidrot), vai tiešām līgumā par bibliotēkas celtniecību soda naudas par projekta apturēšanu ir bezmazvai puse no izmaksām, kas būtu, ja viņu tiešām uzceltu. Tā kā Sandis jau ir ieracies šai jautājumā, labprāt sagaidītu, ka viņš parokas vēl🙂

    Komentārs by Agzas — 2009-03-30 @ 19:57

  4. Nu, šis konkrēti ir jautājums uz kuru es labāk sagaidītu celtnieka (protams, neieinteresēta) viedokli. Vēlams tāda, kas ar šāda mēroga projektiem ir strādājis (proti, runa ir ne tikai par kopējo ēkas lielumu, bet arī par tās sarežģītību).

    Jo, mēs protams varam brīnīties par to, vai tad tiešām nevar nodrošināt perfektu savietojamību jau uz papīra. Bet bez pietiekama priekšstata par to kā lietām ir jānotiek, sanāk diezgan patukši. Varbūt var. Varbūt nevar?

    Es tā savā prātā uz doto brīdi pieņemu, ka tas varētu būt saistīts ar iepirkumu konkursiem. Tā kā nedrīkst prasīt konkrētas markas/firmas lietas, tad protams ir jānorāda teh.spec. Bet teh.specā jau nekad neiekļauj VISUS parametrus. Tikai tos, kas šķiet svarīgi. Bet šāda mēroga būvei jau mierīgi var gadīties, ka lūk, teiksim katrs materiāls pats par sevi atbilst specenei pēc savām īpašībam, bet ir kāda papildīpašība, teiksim, iepirktajam betonam, kas kopā ar attiecīgo krāsu vai apmetumu un vēl citiem faktoriem rada kaut kādu defektu.

    Bet var jau būt, ka tā tiešām ir tukša naudas šķērdēšana. Gaidīšu profesionāļu viedokli.

    Komentārs by Grrr — 2009-03-31 @ 1:03

  5. Par finansēm un izmaksu samazinājumu no 5,4 ls uz 3,4 ls interesanti – tiek plānots 2x lielāks apmeklētāju (fizisko un virtuālo) skaits nekā šajā brīdī – no LNB atbildēm nav skaidrs, par cik, bet ir skaidrs, ka kopējās izmaksas varētu augt.

    Komentārs by MrSmith — 2009-03-31 @ 9:04

  6. Pajautāju vienam pieredzējušam un neieinteresētam arhitektam (vārdā gan labāk neminēšu) viņa viedokli par šiem te 25 000. Viņš izteicās, ka šī te summa, pirmkārt, ir neadekvāta, lai veiktu nopietnas pārbaudes tik lielam un apjomīgam būvobjektam – viņaprāt, lai kautko sāktu testēt dzīvos mērogos, tām summām vajadzētu būt sākot no 250 000. Otrkārt, ja šeit tiek celts makets vai fragments no ēkas, tad kāda jēga testēt ventilāciju un aukstumu, ja telpu kubatūras nav vienādas, tātad tādi testi nekam neder. Treškārt, saderības un dizaina testus var veikt arī ar datorprogrammām vai arī iztērējot krietni mazākus līdzekļus. Piemēram, logu saderībai vajadzētu 2 līdz 4 logu rāmjus (pat ne tos lielākos un varbūt arī tikai fragmentus vai detaļas) un savienojošo materiālu, ko visu var piegādāt materiālu ražotājs par daudz mazākām summām. Ceturtkārt, praksē šādi te testi notiek jau ceļamā objektā. Lielos vilcienos ēkas balsti un nesošā struktūra ir jau noteikti un aprēķināti, ka mainīt vairs nevar. Tad, kad tiek līdz, piemēram, logu likšanai, tad arī dizaineri un celtnieki, ja nu galīgi sajūt ziepes, eksperimentē mazos apjomos savienojot jumta segumus, ventilācijas uc. iekārtas darba gaitā. Piektkārt, tika izteikta teorētiska prognoze, ka celtniekiem būvlaukumā vajag pagaidu būvi, kurā mitināties, tāpēc aiz aizsega “vajag fragmentu testiem” tiek norakstīti izdevumi mazas dzīvojamās nojumes uzsliešanai.

    Par līgumu: tas varētu būt komercnoslēpums, jo līgumu ar celtniekiem drošvien slēdz Jaunie 3 Brāļi, kas ir aģentūra, nevis valsts iestāde, un tātad nepakļaujas pilsoņu iespējām to kontrolēt un uzzināt līguma nosacījumus. Bet es varētu ieskatīties vairāk šajā jautājumā.

    Komentārs by Sandis — 2009-03-31 @ 9:51

  7. Sandi, c’mon… nenes tuftu😉 J3B ir valsts aģentūra (viņiem pat domēns ir zem gov.lv) un tātad darbojas saskaņā ar Iepirkumu likumu.

    Komentārs by Grrr — 2009-03-31 @ 11:20

  8. Kālabad viss nosvītrots??

    Komentārs by OreMan — 2009-03-31 @ 13:10

  9. Grrr, man nav ne jausmas par J3B statusiem, paldies ka izglītoji!😀 Izrādās viņu mājaslapā jau ir publicēts līgums ar kuru nekavējoties iepazīšos!
    Nevis “viss nosvītrots”, bet nosvītroti fakti, kurus apzināju.

    Komentārs by Sandis — 2009-03-31 @ 13:26

  10. Nē, nosvītrots ir viss, arī visi komentāri, pat šis mans komentārs, kuru tagad iepostēšu, uzreiz būs nosvītrots, kaut arī Tu to vēl nebūsi apzinājis.

    Komentārs by OreMan — 2009-03-31 @ 13:58

  11. Man nekas nav nosvītrots. Arī html elementi rakstā ir pareizi un atbilst W3C standartiem.

    Komentārs by Sandis — 2009-03-31 @ 14:20

  12. Nja, man, ieejot šajā rakstā it viss rādās nosvītrots, arī visa labā mala, visi pēdējie komentāri, populārākie lasāmgabali utt.

    Komentārs by OreMan — 2009-03-31 @ 18:47

  13. Pie tam ne tikai uz šī mājas datora – darbā bija tas pats..

    Komentārs by OreMan — 2009-03-31 @ 18:48

  14. Tagad rādās labāk?

    Komentārs by Sandis — 2009-03-31 @ 20:42

  15. Jā, tagad viss labi.

    Komentārs by OreMan — 2009-03-31 @ 22:12


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: