Viedumu Vietne ar Sandi

2009-02-10

Vecais izvirtulis legalizējies

Filed under: Cult.Pop. — Sandis @ 23:21

Jeb citiem vārdiem sakot, es šodien apmeklēju Gunāra Bindes fotoizstādi Rīgas Mākslas Telpā. Par nosaukumu izraudzījos prātā paliekošu apollo.lv komentāru pie raksta par Bindes izstādi, jo šis teiciens, lai cik tas dīvaini arī nebūtu, spiedās atmiņā skatot fotogrāfijas un lasot Bindes fotogrāfiju vēsturi.

Neapšaubu, ka Binde ir labākais Latvijas fotogrāfs. Ceļš līdz šim titulam sākās ar augšanu padomju sistēmā, kur neeksistēja mākslas, tikai dokumentālās fotogrāfijas. Strādājot teātrī par gaismotāju, kur apguvis gaismas. Studējot Maskavā fotomākslu trīs gadus. Bildējot aktus un vienkārši pilnīgi savādākas bildes nekā pieņemts, lai izveidotu savu fotogrāfiju kā unikālu un kontroversiālu apskates objektu. Pie pašportretiem bija interesanti pierakstīts, ka viņam patīk sevi kariķēt savos pašportretos, jo neviens cits kā viņš pats nevar sev atklāties tik tālu cik viņš pats vēlas – parādot pozas, grimases, sajūtas. Trīs no viņa pašportretu fotogrāfijām attēlo Bindes redzējumu uz savu orgasmu.

Tāpat interesanti likās arī Bindes, Plauža un “meiteņu” piedzīvojumi. Arnolds Plaudis bija Bindes domu biedrs un fotomodelis, ar kuru Binde varēja realizēt kopīgo redzējumu fantāzijām par scenārijiem. Domu gājiens, kādā Binde realizējis daļu savu darbu, ir ļoti vienkāršs, bet jāteic, arī samaitāts. Aprakstīti bija divi samaitātie – viens, kur Binde licis Plaudim pamestā mājā apgulties uz galda, lai attēlotu “mājas saimnieka līķi”, un otrs, kur pamanot sniegā nenomīdītu durvju priekšu, sadomājuši to nomīdīt dejojot un procesu fotografējot. Kāpēc tas ir samaitāti? Tāpēc, ka redzēt vietu, kuru varētu aizpildīt ir viens, bet pielikt vēl klāt interesantu procesu, kā to aizpildīt un vēl pareizi dokumentēt to – lūk, tas jau ir kaut kas. Un pateicoties šai “samaitātībai” rodas interesanti darbi, kurus var aplūkot un radīt sevī domas. Tomēr, lai cik arī tas vienkārši liktos, jāielāgo, ka Bindem pašam nepatīk, ja viņu atdarina.

Izstādes apmeklējumu sāku no labās puses ejot uz kreiso pusi, līdz ar to šīs izstādes pati šokējošākā bilde (vai arī skats, ko grūti izmest no galvas) gadījās uz beigām. Šajā izstādē tā ir uz pakāpieniem tuvāk ieejai novietotā bilde, kur ir attēlots Binde, kaila modele, fotoaparāts un … masturbācija? Katrs jau var vērtēt mākslu un bildes no dažādiem attālumiem lietojot dažādas mērauklas, bet kaila modele, kas tur rokās erektējušu fotogrāfa peni, kurš taisa šī notikuma portretu spogulī vai, mazāk ticami, ar otru pretnostatītu fotokameru, man likās ekstremāli perversi un gaumīgi skaisti.

Izstādē ir 12 sienas ar dažāda tipa bildēm un 3 telpas, kur tiek rādītas filmas. Vienā telpā tiek rādītas divas filmas, kuru režisors ir Binde, vienā tiek rādīta filma par Maskavu, kura sastāv no Bindes fotogrāfijām un trešajā tiek demonstrēts kā Binde fotografē Sarmīti Sīli. Tās divas režisētās filmas man nelikās intereses vērtas, Sīles un Bindes fotosesiju apskats bija samērā garlaicīgs, bet filma par Maskavu gan likās samērā laba. Kā speciālo foršo elementu varu izcelt filmā savienotās vairākas bildes, kur uz soliņa sēž večuks ar ķīļbārdiņu un sieviņa ar lakatiņu. Viņu grimašu teātris bija super.

Rakstam nepievienoju fotogrāfijas, jo nezinu vai tas nebūs autortiesību pārkāpums. Izstādē bildēt var, bet fotoaparāts aizmirsās. Tāpēc norādīšu uz šo linku, kur ir daži paraugi. Ieeja 2 lati, ar studentu apliecībām 1 lats, strādā no nez cikiem rītā līdz 19:00 vakarā, bet izstādes normālai apmeklēšanai jārēķinās vismaz ar stundu. Man pat sanāca stunda trīsdesmit un es nenoskatījos vēl divas filmas katru pa vienpadsmit minūtēm.

3 komentāri »

  1. Klejojot pa izstādi bija tāda sajūta kā atgriežoties kādus 50 gadus tālā pagātnē un padomju laika sistēmā, ītenībā tā bija eksotika un neliels piedzīvojums. Kas man iekrita acīs – Bindem ir sava izpratne par jēdzienu “skaistums”. Vērtējot ar mūsdienās eksistējošiem skaistuma standartiem viņa modeles nevarētu uzskatīt par vizuāli skaistām un seksīgām. Arī pats viņš skaidroja, ka tāds jēdziens “skaists” nemaz nav, tas ir tikai cilvēku radīts izdomājums. Vēl es beidzot sapratu, kādēļ joprojām ir mākslinieki, kuri neatdzīst krāsaino foto (un Binde tai skaitā, jo visas viņa bildes bija melnbaltas) – krāsa ir galvenā lieta ar kuru mākslinieks (piem. gleznojot) var variēt, taču fotogrāfijā šī iespēja ir liegta. Tādēļ arī bildes top melnbaltas.

    Komentārs by laura — 2009-02-11 @ 9:53

  2. Melnbaltā fotogrāfija liek uzsvaru uz formu un kompozīciju, svarīgāka kļūst gaismas, ēnu rotaļa. Ar krāsām ir savādāk – tu vari nofočēt ļoti krāsainu bildi, kurai centrā ir dibens spilgti sarkanos svārkos, fonā indijas garšvielu tirgus, saulaina diena, zilas debesis un bilde ir tipa smuka bez liela ieguldījuma, bet noņemot krāsas pāri nekas no smukuma nepaliek. Melnbaltā fotogrāfija tādējādi tiek uzskatīta par daudz sarežģītāku mākslu par krāsaino.

    Komentārs by Zete — 2009-02-11 @ 12:12

  3. Zete, manliekas tu nesaprati. Binde atzīst tikai melnbalto fotogrāfiju, jo viņš uzskata, ka fotomākslinieks nevar kontrolēt savu mākslas darbu, jo viņš nevar kontrolēt krāsas kā to dara gleznotājs. Tāpēc viņš izmanto melnbalto fotogrāfiju, jo spēj kontrolēt tās saturu – ēnas, objektus, leņķi.

    Komentārs by Sandis — 2009-02-11 @ 16:59


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Create a free website or blog at WordPress.com.

%d bloggers like this: