Viedumu Vietne ar Sandi

2009-01-26

Škodas lidmašīna

Filed under: Izklaide — Sandis @ 18:04

Apollo bija ievietots videoklips par kādu Škodas automašīnu, kas bija ieplanējusi baznīcas jumtā.

Protams, nekādu komentāru un es tā arī nesapratu – kādā veidā Škoda varēja uzbraukt tik augstu. Prātā ienāca hipotēze, ka tur virs baznīcas jumta iet viadukts ar kādu ātrgaitas autobāni. Hipotēze nepierādījās, kad atradu internetā bildes ar kopskatu – nav tur nekāda autobraukšanas paaugstinājuma virs baznīcas. Kā stāsta policija, Škoda esot neprātīgā ātrumā braukusi cauri pilsētai, nesavaldījusies līkumā, caursitusi norobežojošo barjeru, uzbraukusi uz kautkāda kalniņa starp kokiem, noplanējusi 35 metrus gaisā un ietriekusies 7 metrus virs zemes augstajā baznīcas jumtā.

Neskaitot komentārus par Vāciju kā šumaheru zemi – jautājums: ar kādu ātrumu vajadzēja braukt Škodai, lai varētu pārsist to bleķa barjeru, ieskrieties uz tā kalniņa “rampas” un pēc 35 metru lidojuma atrasties 7 metrus virs zemes?

Bildes iedvesmai no šīs lapas.
Škoda jumtāŠkodas rampaŠkodas barjera
Foto: Haertelpress

12 komentāri »

  1. Ja atceramies elementāro 10. klases fiziku par ķermeņa kustībām, tad viegli vien varam aprēķināt dažādus lielumus idealizētos apstākļos. Tātad, ja pieņemam, ka pēc atsišanās pret zemi auto lido augšā vertikāli, tad, lai uzlidotu līdz 7 metru augstumam, sākuma ātrumam (vertikāli vērstam) jābūt vien 24 km/h.. Tālāk sākas faktoru ņemšana vērā:
    1) auto uzlidotu vairāk kā 7 metrus, ja baznīcas jumts nebūtu šo lidojumu apturējis (nav skaidrs, cik augstu, tāpēc reālo sākuma ātruma palielinājumu nav iespējams aprēķināt)
    2) auto nelidoja vertikāli, bet slīpi, tāču vertikālo kustību tas neietekmē (jo teikts, ka tie 24 km/h ir tieši ātruma vertikālā komponente, par horizontāli vērsto komponenti nekas nav zināms)
    3) gaisa un citu treucēkļu (zari, putni, …) pretestība nav ņemta vērā, bet tam vēl vairāk jāpalielina sākotnējo ātrumu

    Bet tas viss tikai par to, kāds ātrums bija PĒC atsišanās pret zemi un lidojuma uzsākšanas.. Kāds bija PIRMS tam, var tiki minēt, jo tieši atsitiens jau nopūdēja lielāko daļu no sākotnējā ātruma..

    Komentārs by OreMan — 2009-01-26 @ 18:27

  2. Man vertikālā komponente sanāca 42,17 kmh…🙂 Kam ir jāatkārto 10. klases viela?

    S=gt^2/2 no šejienes S=7m, g=9,8m/s^2 – izrēķina t=1,195s
    V=gt – attiecīgi 11,71 m/s vai 42,17 kmh🙂

    Komentārs by MrSmith — 2009-01-26 @ 20:45

  3. Nja, patiešām esmu sajaucis + ar – vienā vietā.. Paātrinājums uz augšu taču ir nevis 9.8 m/s^2, bet gan -9.8 m/s^2. Ja to ņem vērā, tad patiešām sanāk tie 42 km/h..

    Komentārs by OreMan — 2009-01-26 @ 20:59

  4. Un ja pieņem, ka 7 metri ir trajektorijas augstākais robežpunkts, pēc kura automašīna sāk krist?

    Komentārs by Sandis — 2009-01-26 @ 21:55

  5. Nu jā, to jau es savā 1. punktā atrunāju.

    Komentārs by OreMan — 2009-01-26 @ 22:40

  6. spriežot pēc tā, ka caurums jumtā atbilda apmēram automašīnas izmēriem un jumts bija slīps, izskatās, ka automašīna netaisījās lidot augstāk par 7 metriem, drizāk samazināja savu augstumu vai lidojuma virziens bija vairāk horizontāls. nekā vertikāls pret zemi.

    Komentārs by Sandis — 2009-01-26 @ 23:02

  7. nu neticu gan te dažu gudrinieku aprēķiniem😀
    braucot uz 50 km/h ga uzjebkaada tramplīna nenolidosi 35m un vēl būsi augstumā 7m😀😀😀

    Komentārs by salviz — 2009-01-28 @ 13:50

  8. salviz, tie 42 km/h ir tikai ātruma vertikālā komponente..😉 Horizonālai šeit nav nekādas nozīmes. Ja Tu brauc ar 50 km/h horizontāli un vertikālais ātrums ir 0, tad jau skaidrs, ka nekādas lidošanas nebūs.

    Komentārs by OreMan — 2009-01-28 @ 15:26

  9. Nu bet jautājums bija uz cik pārvietojās auto, nevis kāds bija vertikālais ātrums😉

    Komentārs by salviz — 2009-01-29 @ 1:27

  10. viņš ir par gudru, lai izprastu šadu jautājumu😀

    Komentārs by Sandis — 2009-01-29 @ 1:36

  11. Es jau savā sākotnējā komentārā paskaidroju iemeslus, kuru dēļ auto pārvietošanās ātrumu šajā gadījumā nav iespējams noteikt bez papildus datu ieguves.

    Komentārs by OreMan — 2009-01-29 @ 2:18

  12. Katram ātrumam ir vertikālā un horizontālā komponente. Tēorētiski pietiek ar tiem pašiem 42,2 kmh horizontālā virzienā, ja atduras pret 45grādu (uz augšu) pilnībā triecienu neabsorbējošu šķērsli (un auto arī neabsorbē triecienu).

    Komentārs by MrSmith — 2009-01-29 @ 16:15


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: