Viedumu Vietne ar Sandi

2009-01-22

Slakteris vēsta sliktas ziņas

Filed under: Politika, Sadzīve — Sandis @ 20:18

Pēc šī te LETAs videoklipa spriežot, SVF naudas aizņēmums tikšot novirzīts budžeta deficīta segšanai.

Tātad, mums ir uzņēmums, kas nes miljonu peļņu gadā, bet prasa vienu miljonu ar pusi izdevumos. Tā vietā, lai objektīvi izvērtētu uzņēmuma tēriņus un samazinātu izšķērdību, uzņēmums aizņemas naudu vēl divu miljonu apjomā, kas īstermiņā nosegs šo te negatīvo starpību (kādus 4 gadus), lai pēc pāris gadiem vēl vairāk palielinātu savus izdevumus maksājot šī aizdevuma procentus. Bez tā visa, mēs apcērpam saviem darbiniekiem algas, palielinam cenas mūsu precēm (nodokļus) kļūstot nekonkurētspējīgāki.

Owned Mario

Un šī uzņēmuma vadība vēl domā, ka dara visu iespējamo, lai pārvarētu krīzi. Nesen lasīju ziņās, ka kāda ministrija samazinājusi (vai tikai grasās, bet var) savus izdevumus vai ko tur pa 11 miljoniem latu. Grūti pateikt uz cik procentiem ir iedots šis te aizdevums Latvijas valstij (laikam noslēpums), taču, ja, piemēram, tas ir uz 3%, tad 11 miljoni latu nosedz % maksājumus ~370 miljoniem latu. Mūsu kredītlīnija ir 5 miljardu apjomā? Nav problēmu, pie 3% tie būtu 150 miljoni latu tikai par kredītprocentiem vien.

“Tomēr vienlaikus Slakteris uzver, ka uzņēmēji visticamāk saņems atbalstu no valsts.” Liekas, ka šo te citātu liek klāt kā tukšu frāzi pie jebkura cita teikuma. Vai vārds “visticamāk” ir ņirgāšanās un atsauce uz reliģiskās patiesības meklēšanu kafijas biezumos?

Piemēram:
Mūsu armijai piegādāta jauna laiva, kas kļūs par karakuģi mūsu flotē. Vienlaikus, uzņēmēji saņems atbalstu no valsts.
Mēs palielinam nodokļus, birokrātiju. Vienlaikus, uzņēmēji saņems atbalstu no valsts.
Mēs aizliedzam privāto uzņēmējdarbību. Vienlaikus, uzņēmēji saņems atbalstu no valsts.

Varbūt arī uzrunas forma dinamiski mainīsies dilstoši:
1. Uzņēmēji saņems atbalstu.
2. Uzņēmēji visticamāk saņems atbalstu.
3. Uzņēmēji varbūt saņems atbalstu.
4. Uzņēmējiem atbalsts nav domāts.

14 komentāri »

  1. Ļoti patika tavas dinamiskās formas. Hm nēesmu lietas kursā, bet manliekas kad šīs projekts tikai izstrādāts tad tika teikt ka viena daļa naudas tiks ieguldita lai attīstītos uzņēmējdarbiba, tagad saka ka varbūt, varbut driz tiešām teiks ka uzņēmējiem šī nauda nav domāta?!

    Komentārs by gurkic1 — 2009-01-22 @ 21:04

  2. Jā nu pozitīvs skats uz nākotni…

    Komentārs by salviz — 2009-01-22 @ 21:14

  3. gurkic1, jā, tev taisnība. visu laiku tika un tiek skandēts par atbalstu uzņēmējiem un eksportam. tagad izrādās, ka tas atbalsts nozīmē valsts budžeta papildināšanu.

    Komentārs by Sandis — 2009-01-22 @ 21:22

  4. Man jau no paša sākuma likās ka kaut kas tajā vietā nav tīrs, neviens arī nestāstīja kā tad uzņēmēji tiks atbalstīti ar šo naudu, katram izdalīta? samazinati nodokļi viņiem? Tas netika stastits jo neviens jau nezināja to, neviens nemaz nebija plānojis kaut santīmu iedot uzņēmējies. Galu galā 18 gadu laikā, ja visus gadus budžets ir bijis ar deficītu, ir taču sakrājušies pietiekami daudz parādi kas tagad jāatmaksā.

    Komentārs by gurkic1 — 2009-01-22 @ 21:36

  5. “Bez tā visa, mēs apcērpam saviem darbiniekiem algas, palielinam cenas mūsu precēm (nodokļus) kļūstot nekonkurētspējīgāki.”

    Nepareizi – līdz šim Latvija dzīvoja uz ES fondu un zviedru banku kredīta veidā iepludinātās naudas un patērēja to pērkot ārzemju preces (imports). Skaidrs, ka ilgtermiņā neko pašiem neražojot un neeksportējot tas nav uzturams. Bankas finansējumu piegrieza – sāk trūkt naudas visiem, bizness bremzējas. PVN likmes paaugstināšana ir pozitīva ar to, ka vairāk samazina iekšējo patēriņu (importa pārsvaru pār eksportu) un tas ir jāskata kontekstā ar IIN pazemināšanu, turklāt, PVN likmei nav nekāda sakara ar konkurētspēju. Tieši tagad pie paaugstinātas PVN likmes un pazemināta IIN uzņēmumiem vajadzētu būt vieglāk eksportēt. Ja es parēķinu savu IIN samazināšanās ieguvumu un PVN likmes kāpumu, tad kopumā nevar teikt, ka es esmu sliktākā situācijā, kā biju līdz šim. Diemžēl “treknie” laiki ir beigušies un turpmāk būs vairāk/efektīvāk jāstrādā, lai pašiem saglabātu algas, kas bija līdz šim.

    Komentārs by MrSmith — 2009-01-23 @ 9:06

  6. Man piemēram konkrēti besī, ka tiek skandalēts par trekno laiku beigšanos! Gribētu zināt, cik ir to cilvēku, kas dzīvojuši TREKNI??? Savu paziņu lokā tiešām tādus nevaru iedomāties (sevi ieskaitot).

    Komentārs by ance — 2009-01-23 @ 10:33

  7. man patīk ilustrācija. Go, Mario!

    Komentārs by Zete — 2009-01-23 @ 12:24

  8. ance, nu nu, ļoti daudzi ir dzīvojuši trekni patiesībā..

    Komentārs by OreMan — 2009-01-23 @ 12:28

  9. OreMan, lielie valsts vīri varbūt (un viņi arī turpinās trekni dzīvot), bet ne jau pārējā latvju tautiņa!!!

    Komentārs by ance — 2009-01-23 @ 15:28

  10. Iespējams, ka uzņēmēji saņems palīdzību. Visticamāk, naudu iedos bankām uzņēmēju kreditēšanas turpināšanai. Ļoti iespējams, ka bankas šo naudu izmaksās bonusos un dividendēs, kā tas jau notika ASV.
    Pilnīgi noteikti ir zināms tikai tas, ka arī baņķieri ir uzņēmēji. Tātad, ļoti ticams, ka tieši viņi saņems valsts naudu. Tādējādi, valsts nošaus divus zaķus: glābs bankas un pierādīs, ka rūpējas par uzņēmējiem🙂

    Komentārs by egleskoks — 2009-01-23 @ 15:34

  11. Visvairāk jau patika frāze: procentu lielums vēl nav zināms. Cool.

    Komentārs by egleskoks — 2009-01-23 @ 15:44

  12. a nav tā ka budžeta deficītu nosaka arī valsts ārējais parāds? jo ja tā, tad viss it kā loģiski — sedzam eksistējošos dārgos parādus budžeta deficītā ar lētākiem ilgtermiņa?

    Komentārs by Grrr — 2009-01-24 @ 16:37

  13. pat ja tā ir, tad kāpēc neviens to nepaskaidro un nepamato tā?

    Komentārs by Sandis — 2009-01-24 @ 19:56

  14. Budžeta pārpalikums/deficīts ir budžeta ieņēmumi – budžeta izdevumi. Ja izdevumi ir lielāki par ienākumiem, tad budžetam ir deficīts. Tiešā veidā budžeta deficītam nav nekāda sakara ar valsts parādu (ja ir domāts public debt nevis external debt, kas ir valsts kopējais parāds – tai skaitā arī privātpersonu un uzņēmumu).
    Tradicionāli budžeta deficīts tiek finansēts izlaižot apgrozībā valsts parādzīmes. Latvijā šis rādīts šajā brīdī ir/bija viens no zemākajiem ES (aptuveni 10%, lai pievienotos EUR, atļautais ir 60% no IKP). Nezinu, vai tas tiks organizēts caur parādzīmēm, vai kā, bet principā public debt līmenis paredzēts, ka pieaugs līdz kādiem 40-50% no IKP 2010. gada beigās.

    Ja līdz 2010. gada beigām finanšu krīze būs beigusies, tad Latvijai nevajadzētu būt problēmām emitēt vēl valsts parādzīmes un piesaistīt naudu, lai atdotu naudu SVF un EK, bet, protams, valsts ārējais parāds varētu sākt samazināties tikai tad, kad regulāri eksports būs lielāks par importu un no nodokļiem tiks iegūta pietiekami liels naudas apjoms, lai segtu izdevumus un vēl samazinātu emitēto parādzīmju apjomu.

    Komentārs by MrSmith — 2009-01-24 @ 20:13


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: