Viedumu Vietne ar Sandi

2009-01-11

Latvijā Raimonds Pauls – rokā ubagbļoda

Filed under: Politika — Sandis @ 5:00

Tādi un citādi vārdi skan igauņu grupas Traffic dziesmā “Läti Disko” (Latviešu disko). Latvieši tiek nosaukti arī par tādiem, kas vairs nevar atļauties konservus un atkārtoti lieto salvetes. Iespējams, šo dziesmu jau esat dzirdējuši un es tikai pārpublicēju jau publicēto. Seko klips, kur jauniešu bars vicina sarkanbaltsarkanos karodziņus un kautko dzied igauniski.



TV3 lapā, kur arī ieguvu šo informāciju, ir pieejami arī vārdi. Es vārdus pārkopēju arī šeit, ja nu gadījumā tur rakstu izdzēš. Ceru, ka TV3 redaktori man traki neklups par to krāgā – oriģinālraksts ir šeit: www.tv3.lv.

Aizmirsti raizes - tās taču tevi grauž.
Ja gatavojies atkal sūkstīites -

Atminies - var vēl grūtāk iet.
Tik paskaties uz Latviju.

Latvijā kā dzīvnieks plosās inflācija.
Viņu lati drupās.

Trūcīgs viņu ēdiens. Stingra taupība.
Salvetes atkārtotā lietošanā.

Ja uz Latviju raugies -viņiem ir grūtāk.
Nedabū pat konsevus ēst.

Iztrūkums ka durklis griež viņiem galvas.
Igaunija laikam vēl ir rezervē.

Latvijas Parex banka ir kā kailcirte.
Beigušās biznesmeņu dzīres.

Mums arī lieli zudumi, tacu mūsu naudas gaņģi
Pilni ar ierēdņu algu naudu.

Latvijā Raimonds Pauls - rokā ubagbļoda.
Dzied uz savas pārdotās zemes.

Mums gan lielāks kļūst PVN
Par laimi tas nemazina libido.

Ja uz Latviju raugies -viņiem ir grūtāk.
Nedabū pat konsevus ēst.

Iztrūkums ka durklis griež viņiem galvas.
Igaunija laikam vēl ir rezervē.

Būtu Dievs igaunis, tad
Viņš Latviju tā nenerrotu.

Būtu Dievs igaunis, tad
Latvija nebūtu tā sašķiebusies.

Trīsuļo lats, kā izkusušas šņargas.
Nabadziņš ir cauri kā Latvijas nauda.

Arī kronas kurss ir kā saldējums.
Tikai sasaldēts. Tas nenopil.

Spieķis Siguldā ir sācis nīkuļot,
Taču Igaunijā sacenšamies nūjošanā.

Nē, Latvijā nav nevienas salas,
Taču igauņu jūrā to ir pa pilnam.

Nē, bez Latvijas mēs nevaram,
Jo esam ar vienotu mugurkaulu.

Jauns Baltijas ceļš ir tukša tirgus lete,
Kas stiepjas no Narvas līdz Rīgai.

Šeit Latvijas disko.
Latvijas disko
Seit Latvijas disko!

Nav jau slikti, tas parāda, ka igauņi ir tikpat sliktā līmenī kā mēs: arī viņiem ir nacionālisti, kas smejas par citu nāciju. It sevišķi kaimiņiem. Es nezinu kā tas skan igauniski, bet tulkojums latviski ir kautkā neskanīgs un pilns ar īsiem teikumiem. Izklausās, ka igauniski skan tīri labi, tomēr tie īsie teikumi… Izskatās pēc ātras slavas gribētājiem ar lētiem un populistiskiem tekstiem.

Tas, ka Igaunija spēj aizdot Latvijai naudu, jo Latvijas valdība nav spējusi nomenedžēt savus esošos līdzekļus un ir pārtērējusies, jau ir apkaunojums. Mērķis simboliski aizdot naudu, lai Latvija neparauj līdzi Igauniju jau ir piespiedu un uzvaras žests vienlaicīgi. Nekādi arī netiek izslēgts fakts, ka krīze pašā Igaunijā vēl nav tā īsti iestājusies un var sākties vēlāk nekā Latvijā. Tātad grupa pamatoti var pieslieties idejai, ka Igaunija ekonomiski ieliek Latvijai. Taču, ja Igaunijai sāks klāties tāpat kā Latvijai, vai šāds viedoklis vēl kādu interesēs? Starp citu, dziesmā ir vārdi: “Mums gan lielāks kļūst PVN. Par laimi tas nemazina libido.” Tātad arī Igaunija ievieš pretpasākumus krīzes ietekmei. Vienīgi apziņā var sevi mierināt, ka nav jau nemaz tik slikti, jo, redz, kaimiņiem Latvijai iet vēl grūtāk.

Palasot kādu angliski rakstošo blogu, ko raksta Barselonā dzīvojošs makroekonomists Edvards Hjūzs, centos saprast, ko par Latvijas ekonomikas izaugsmi saka cilvēks, kas tai seko līdzi tikai no tālienes. Hjūzs aizstāv nepieciešamību devalvēt lata vērtību un samazināt strādājošo algas paredzot drūmu nākotni Latvijai, kas šobrīd liek sev izpildīt kļūdainu attīstības politiku.

Īsumā centīšos atstāstīt Hjūza viedokli. Hjūza kungs ir uzrakstījis ļoti plašu un detalizētu apskatu par Latvijas ekonomiskās attīstības politiku, pievienojis arī uzskatāmus grafikus un analizējis vienu no retajiem publiskajiem šībrīža Latvijas politikas atbalstītājiem – ekspertu no Zviedrijas. Viņaprāt, Latvijas galvenā problēma, kas ir atslēga, lai atrisinātu visas līdzšinējās ekonomiskās problēmas, ir eksports. Statistika rāda, ka “brangie, biezie vai bagātie” gadi balstījās uz nodokļu ienākumiem par importa precēm no 2005. līdz 2007. gadam. Kamēr importa preču tirdzniecības apgrozījums pildīja budžetu un rādīja Latvijai lielu ekonomisko izaugsmi, eksporta ražošana sāka nīkuļot – precīzāk sakot, tās atliekas, kas centās pārstrukturēties kopš neatkarības atjaunošanas, nespēja uzvarēt cīņu ar konkurenci, jo nespēja izkonkurēt lētāku importa preci.

Kad 2008. gada sākumā vietājās saražotās preces sāka izkonkurēt importa piedāvājumus, tas radīja pretējo efektu. Importa preču ieplūšana manāmi saruka, kas noveda pie tā, ka saruka arī nodokļu ienākumi, savukārt vietējo preču piedāvājums nespēja radīt pietiekami lielus nodokļu ienākumus. Kopš 2005. gada statistika rāda, ka Latvijai pasliktinās konkurētspēja – Latvijā ražotie produkti tiek ražoti par neadekvātu cenu. Vairākkārt ir palielinājusies darba alga, taču nav palielinājusies produktivitāte vai kvalitatīvāka produkcija. Ja vienu un to pašu lietu ražo par dažādām izmaksām, tad tiek zaudēta konkurētspēja.

Latvijas politika šobrīd paredz nedevalvēt latu. Hjūzs šeit saskata Zviedru banku lobiju, kuras daudz zaudētu, ja lats tiktu devalvēts, jo, viņaprāt, daudz izdevīgāk būtu bijis latu devalvēt tagad, tā kā nākotnē vienalga nāksies veikt devalvāciju kā vienu no instrumentiem, lai atgrieztu konkurētspēju. Makroekonomists pat paredz Latvijai 2001. gada Argentīnas scenāriju: lai aizstāvētu neefektīvo politiku, valdība spiedīs sabiedrību piekāpties atdot arvien vairāk šī brīža priekšrocību, lai tikai saglābtu lata stabilitāti. Tas palielināšot agresivitāti un nemierus, kas novedīs līdz kulminācijai, kurā politiskie līderi pazaudēs jebkādu uzticību vēlētāju acīs. Liela problēma esot arī tā, ka trūkst atvērtu diskusiju, kas vispār apsvērtu lata devalvēšanu vai nedevalvēšanu un citas ekonomiski svarīgas lietas.

Pat ja nemieri var būt pārspīlēta, taču ne neiespējama prognoze, tad priekš manis lielākas bažas bija spriedumi par šo te ekonomisko “atkopšanos”. SVF aizdevums nav aiz labas gribas un par velti, tas prasa atdošanas termiņus ar noteiktiem procentiem. Taču šis te ekonomiskās stabilizācijas plāns, ko mums uzliek SVF, neparedz nekādas ekonomiskās politikas – viss ir pašu rokās. Mums pašiem nekāda spīdošā situācija arī nav. Lai atgūtu naudu un palielinātu ienākumus, ir jāģenerē lielāks patēriņš. Mājsaimniecības ir novārdzinātas no algu samazinājuma un bezdarba, līdz ar to tās nevar veicināt šo patēriņu. Ražošanas sektors, pēc statistikas, šobrīd piedzīvo milzīgu lejupslīdi un arī nespēj veicināt patēriņu. Arī ārējās investīcijas gaidīs labākus reitingus Latvijas ekonomikā, it sevišķi eksporta pieaugumu. Tātad šobrīd nav neviena, kurš varētu veicināt šo izaugsmi. Pieliekot klāt, ka pieaugot bezdarbam cilvēki izdomās emigrēt labākas dzīves meklējumos, iegūstam katastrofālu situāciju – parādos iestigušu nabadzīgu valsti, kurā virmo bruņoti nemieri un trūkst varas, kam uzticēties.

Hjūza viedoklis ir diezgan skarbs un tas ir arī ļoti kritisks par šībrīža ekonomisko situāciju. Katrā ziņā, es negribētu piedzīvot Argentīnas variantu. Es noteikti piekrītu par eksportu, jo patērēšanai ir nepieciešami līdzekļi, bet tāpat neviens tos nedos. Protams, šīs valsts rīcībā nav bagātīgi izrakteņu resursi, taču jāspēj iekļauties ražošanas apritē, lai nopelnītu vismaz kādu naudu par ko iepirkt trūkstošos produktus. Noteikti piekrītu arī par diskusijas trūkumu – tik, cik lemt spējīgie un varošie cilvēki sevi ir publiski parādījuši, tik arī viņi ir pierādījuši, ka klausās tikai šaura un nezināma loka personās.

3 komentāri »

  1. Pričom tur nacionālisti mudak? Ēvalds Valters, Eduards Pāvuls, Visvaldis Lācis – lūk nacionālisti, nevis tas ikauņu geju ansamblis.

    Komentārs by Arnolds — 2009-01-11 @ 13:54

    • Neskatoties uz primitīvajiem vārdiem un lēto slavas gribēšanu, šī dziesma izplata idejas, ka igauņi ir pārāki par latviešiem. Popularitāte, ko dziesma ir ieguvusi, nozīmē, ka igauņiem ir patikusi vai arī piespiedu kārtā tiek reklamēta šī ideja.

      Komentārs by Sandis — 2009-01-11 @ 15:41

  2. Par dziesmu – es domāju, ka nevajag neko izsecināt no tā,ka tulkojumā ir īsi teikumi. Gandrīz jebkuru ārzemju dziesmu mēģinot tulkot latviski, tā izskatās diezgan jocīgi sarakstīta. Valodas īpatnības. Tas arī viss.

    Par kopējo situāciju – šodien jau sāku saklausīt arvien biežākas runas par braukšanu prom no Latvijas labākas dzīves meklējumos. Turklāt šis viedoklis neizskan no Īrijas viesstrādnieku tipa cilvēkiem, bet gan no tādiem, kas orientēti tikai un vienīgi uz intelektuālo darbu…
    Arī es nevēlos sastapties ar Argentīnas variantu klātienē. Tomēr sliecos domāt, ka pie mums tik traki nevajadzētu būt… kaut vai tāpēc, ka pēc dabas esam mierīgāki un ar laiku (vismaz vecākā paaudze) esam iemācījušies paciest ļoti daudz ko.

    Par eksportu – kurš tad to saražoto pirks? Tur jau tā lieta, ka visur krīze un neviens vairs īsti negrib iepirkt arī Latvijas preci… es domāju – ārvalstis. Arvien pieprasītāka kļūst Ķīnā ražotā produkcija, kas ļoti veiksmīgi (vismaz cenas ziņā) izkonkurē visu pārējo…

    Komentārs by minikin — 2009-01-12 @ 14:12


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: