Jaunais gads sākas ar anālo izvarošanu

Es nekādīgi citādi nevaru nosaukt šo gadu par skaistu, ja es zinu, ka dzīvoju valstī, kas absolūti par mani nerūpējas un vēlas, lai es nebūtu tās tiesīgs pilsonis, bet tās pakļāvīgs vergs. Meli, dezinformācija, faktu slēpšana, nepamatota naudas aizņemšana uz mana rēķina, brutāla manu ienākumu samazināšana, brutāla manu izdevumu palielināšana. Ja valstsvīri vienu dienu saka, ka ir liela krīze un pat ir jāaizņemās nauda, kura jātērē ārkārtīgi prātīgi, bet budžets salīdzinot ar pagājušo gadu ir pat lielāks, tad atliek tikai grozīt galvu par to, kur gan šis budžets tiek tērēts. Un ja vēl tie paši pēdējo santīmu skaitītāji-ubagotāji atļaujās vecā gada vakarā parakstīt papīru par 6 miljonu tērēšanu koncertzāles celtniecībai (augstas pievienotās vērtības objekts???), tad vispār kļūst skaidrs, ka valda pilnīgs debīlisms.

Un kur nu vēl skaistāks ar to kopā iet šis te stāsts par benzīna samazināšanu ceļu policijas patruļām no 500 litriem uz 100 litriem mēnesī katrai ekipāžai. Pagājšgad policija patruļmašīnās ielējusi degvielu 3,1 miljonu latu vērtībā (tieši 1/2 no koncertzāles). Vēl man arī īsti nav skaidrs kādu reizrēķinu pati policija lieto, sakot, ka samazinājums būs no 3,1 milj. uz 2 milj., bet litros minot no 500l uz 100l. Pēc naudas kritums sanāk uz 2/3, pēc litriem uz 1/5. Kopumā policija (nez vai tikai CP vai arī kriminālie) braucot ar 1800 automašīnām. Sanāk, ka pagājšgad viena mašīna benzīnā apēdusi aptuveni 1,722 tūkstošus latu (3,1 milj/1800). Izdalot 1722 tūkstošus ar 0,6 (pieņēmu kā aptuveno vidējo cenu par benzīnu pagājšgad – no 0,7 nokrita uz 0,5), sanāk aptuveni 2872 litri. Tie, katrā ziņā, nav 500 litri 😦 Dalīti uz 12 mēnešiem sanāk 233 litri. Tad jau degviela samazinās tikai uz pusi.

Pārlasot vairākus pieejamus ziņu avotus par mūsu ekonomisko politiku, protams, nevarēju izvairīties no iekļūšanas skaļo bļaustītāju viedokļu iespaidā. Viss ir sūdīgi, gals klāt un tā tālāk. Gribot salasīt kādu īpašāku viedokli, rokās gadījās 2.janvāra “Neatkarīgā” ar 2. lapas rakstu “Kādas tendences šogad vadīs politikā”, kur sabiedrības skaļākie komentētāji stāsta savus secinājumus. Pēc tā izlasīšanas man vispār radās iespaids, ka arī šie cilvēki uzskata vai runā par sabiedrības paverdzināšanos paši sava kūtruma dēļ. Paši izvēlam cilvēkus, kas negrib, nemāk vai nevar nodarboties ar sabiedrisko problēmu risināšanu, atļaujam viņiem darīt, ko sirds labpatīkas un pēc tam “gudri” pārrunājam, ka paliek sliktāk. Ar nožēlu jāsecina, ka, atskaitot piedalīšanos referendumos, ar neko citu kā ekonomikas atbalstīšanu patērētāja lomā neesmu izcēlies.

Ekonomiski visbriesmīgākais moments ir šajā te “algu samazināšanā”. Tajā pašā Neatkarīgās numura 11. lapā, rakstā “Trekno gadu piedzīvojumi turpinās” Kluņa kungs izmetis frāzi, ka SVF paģērējis nolaist visiem algas pa 15%, lai Latvijā būtu ekonomiski izdevīgi atvērt rietumu uzņēmēju (un arī vietējo alkatīgo) fabrikas. Turklāt nevis tikai sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, bet arī privātajā sektorā uz kuru valsts var iedarboties tikai ar ekonomiskām svirām nevis dzelžainiem noteikumiem. Nebūt neuzskatu, ka Latvijas vidējā alga skaitītos tā labākā un atalgojošākā, no kuras varētu atļauties nomest minētos 15%. Tad jau drīzāk to var saukt par plikās ādas nodīrāšanu. Un tad vēl tā valdības pārstāvju (un viņu sexpertu) naivā cerība, ka lielāki nodokļi un mazākas algas nesīs valstij lielākus ienākumus…

Pozitīvākais, ko es avīzē varēju izlasīt, bija fakts, ka dzīvokļu cenas itkā nākamgad kritīšoties vēl par 25%.