Viedumu Vietne ar Sandi

2008-08-1

Referendumā “Par” grozījumiem

Filed under: Politika — Sandis @ 10:21

Izteikšu savu politisko domu. Pat laacz.lv, kurš itkā raksta “man vienalga kā tu nobalsosi”, aģitē par kādu konkrētu variantu. Aģitēšu arī es.

Šobrīd ir dotas divas izvēles – izvēlēties grozījumus satversmē vai neizvēlēties. Grozījumi gluži vienkārši – 10% vēlētāju ir iespēja ierosināt Saeimas atlaišanu. (Pēc tam vēl Saeima balso par vai pret savu atlaišanu un tiek rīkots vēl viens referendums, kurā jau vajag krietni vairāk balsu par 10%)

Kādi ir argumenti pret šādiem grozījumiem:
– sākšoties haoss, jo 10% vēlētāju varēšot visu laiku raustīt Saeimas darbu;
– būs jātērē miljoni, lai nodrošinātu šādus referendumus. (Vispār jau tikai vienu referendumu katrai parakstu vākšanai – parakstu vākšanu organizēs paši vēlētāji, Saeimas balsojums jau ir apmaksāts algās un tad nu pašu beigu referendumu gan nāksies apmaksāt)
– situācija tāpat nemainīsies, jo tiks ievēlēti tie paši cilvēki

Kādi ir argumenti par šādiem grozījumiem:
– Vēlētājiem nav pietiekami daudz sviru, lai ietekmētu procesus Saeimā. Ilggadējie deputāti atsakās paskaidrot sarežģītus un nepatīkamus lēmumus, tā vietā vienkārši tos izdodot un pasakot tā vajag – vēlētājiem ir neapmierinātība un nepieciešamība pēc labākas kontroles mehānismiem.

Ir tikai viens arguments par un trīs argumenti pret. Iespējams ir vairāk, bet uz doto mirkli man neviens tāds nenāk prātā vai neatceros.

Kāpēc argumenti “pret” man neliekas īsti nopietni:
10% vēlētāju neraustīs Saeimu. Atlaišanas process būs daudz ilgāks – tas sastāvēs no trīs daļām, tāpēc nekāda “mazākuma diktatūra” nesanāks. Es piekrītu apgalvojumam, ka patiešām varētu būt 2-3 gadījumi, kad tiks ierosināta Saeimas atlaišana pēc iniciatīvas “sitam ātri”. Pēc tam vēlētāji kļūs arvien izglītotāki un spēs izvērtēt vai šādas parakstu vākšanas dod kādu jēgu vai nē. Ja parakstu vākšanas nedos jēgu, tad principā visi šie grozījumi ir izgāzusies iniciatīva un savākt 10% parakstus pēc tam kļūs arvien grūtāk. Ja parakstu vākšana dos jēgu tad var būt divi attīstības scenāriji, kas var pārklāties: vēlētāji kļūs gudrāki, deputāti kļūst piesardzīgāki. Ja vēlētāji kļūs gudrāki, tad arī parakstus musinātājiem būs savākt grūti, taču, kad tas būs nepieciešams, to varēs izdarīt. Ja deputāti kļūs piesardzīgāki, tad velētājiem būs mazāka vēlme rīkot referendumus un atlaišanas, jo deputāti izjutīs vajadzību sākt skaidrot ko un kāpēc viņi dara.

“Haoss” no kadru mainības ir neizbēgams, taču šeit ir problēma, kas tad saucas “parlamenta haoss” Latvijā. Ar to tiek domāts, ka ievēlētajam pārstāvim – deputātam – atstājot savu krēslu tiek zaudēti visi projekti viņa vadībā un nākamais pārstāvis visu sāk gandrīz no nulles vai arī ierosina galvu reibinošas un pilnīgi pretējas reformas. Tā ir lielākā Latvijas problēma – nav ilglaicīgu un plānotu attīstības projektu. Ja tādi būtu, būtu arī iespējams nomainīt ievēlētos pārstāvjus daudz nezaudējot – galu galā zem katras ministrijas ir veseli departamenti ar ierēdņiem, kuru uzdevums ir izpildīt šos projektus. Kāpēc situācija ir tāda kā ir – tas ir tīri pašu deputātu ziņā un varbūt kadru mainības draudi piespiedīs viņus sākt domāt tālredzīgāk.

Ja deputāts atkāpjas no ministra posteņa, komisijas vai citas ieņemtās vietas – vai tas arī ir “haoss”?

Miljoni referenduma nodrošināšanai. Taisnība, šeit nav iespējams oponēt – referendums maksās naudu. Paskatoties uz to no citas plaknes – šobrīd Demakova grib celt bibliotēku par pārsimts miljoniem, varbut kāds cits grib tērēt valsts naudu kam citam un visi parlamentā piekrīt. Vēlētāji zem inflācijas spiediena vēlas apturēt simtu miljonu tērēšanu iztērējot vienu miljonu – manuprāt, atbilstoša cena. Demokrātija nav lēts prieks un viena no šīs valsts iekārtas darbībām ir dot vēlētājiem iespēju balsot pa labi un kreisi, ja viņi domā, ka viņu ievēlētie pārstāvji neko nejēdz.

Situācija nemainīsies, jo tiks ievēlēti vieni un tie paši cilvēki. Var jau būt, ka katru reizi tiks ievēlēti vieni un tie paši. Var jau būt, ka pēc katra sekmīga referenduma tiks ievēlēti parlamenta pārstāvji, kuri ir vairāk patikuši konkrētajā mirklī vēlētājiem. Pamatā šobrīd viss parlamenta četru gadu cikls var tikt aprakstīts sekojoši: trīs gadus vāram sūdus, vienu (pēdējo) gadu laizam pakaļas vēlētājam. Tas ir absurdi – ievēlētajiem pārstāvjiem jāatskaitās un jāpilda vēlētāju griba visus četrus gadus. Ja ir lēmumi, kas vēlētājam nepatīk – tie jāpaskaidro un jādod vēlētājam saprast, kāpēc tas ir nepieciešams. Vai to dara tie paši vai pavisam citi cilvēki – pilnīgi vienalga.

Rezumējot – dzīves ritms ir pārāk straujš, lai četrus gadus skatītos, kā kautkas mainās. Ja cilvēki sāk vārīt sūdus, tad viņi ir jānomaina pret tiem, kas nevāra. Nevēlos simts ievēlētus deputātus un viņu ieceltus ministrus, kas būtībā izbauda četru gadu netraucētu valdīšanu pēc tam sarīkojot vienu manipulatīvu reklāmas kampaņu un izdzēšot visus savus darbus no vēlētāju smadzenēm. Viņus vajag motivēt atbildēt, pārdomāt savus lēmumus, lai deputāti visu laiku justu, ka viņi šeit ir ievēlēti un vēlētāji var viņus arī izvēlēt ārā.

Komentēt »

Vēl nav komentāru.

RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: