Viedumu Vietne ar Sandi

2008-05-27

Videi draudzīgie plastmasas maisiņi

Filed under: Tech — Sandis @ 16:13

Rimčikā, Maksimā un citos veikalos pazīstama situācija ir, ka plastmasas maisiņi ir visbiežākais līdzeklis ar ko atgādāt produktus uz māju. Ideāli būtu nest līdzi to viņu pārdoto drēbes somu vai, kā es daru, krāmēt pārtikas produktus mugursomā, taču reizēm šo somu ir aizmirsies paņemt līdzi uz veikalu.

Plastmasas maisiņi videi ir nedraudzīgi, jo tos nevar apstrādāt un maisiņš dabīgi degradējas tikai 3 (drošvien ļoti plāni maisiņi) un vairāk gadu laikā. Katru dienu cilvēki iepērk produktus, lieto plastmasas maisiņus un sviež tos ārā. Vismaz 3 gadu gaidīšana nozīmē atkritumu uzglabāšanas problēmas, nemaz nerunājot par kaitējumu, ko dzīvniekiem nodara nejauši apēsts maisiņš.

Taču šeit ir stāsts par Danielu Burdu, 16 gadīgu kanādieti, kuram arī apnika plastmasas maisiņu čupa skapī. Tāpēc džeks taisīja pats savus eksperimentus, sākot ar to, ka izfunktierēja, ka, tā kā maisiņi ar laiku izjūk, tad laikam to dara kautkādi mikroorganismi. Tāpēc viņš 30 grādos izolēti apklāja maisiņu ar pūderi un uzlēja mājsaimniecības ķīmikālijas, raugu, dubļus un krāna ūdeni – radīja vidi, lai mikrobi varētu vairoties.

Pēc trīs mēnešiem Burds savāca pāri palikušo plastisko pulveri un salika trīs burkās ar plastmasas maisiņu gabaliem. Vēl dažās burkās viņš ievietoja tikai novārītu plastmasas maisiņu gabalus, lai būtu kontrole mirušai baktēriju videi. Pēc sešām nedēļām novārītie kontrolgabali svēra tik pat, bet tie, kas bija kopā ar iepriekš savākto mikrobaktēriju pulveri – par 17% vieglāki.

Burds ar to neapmierinājās un sāka audzēt šos te mikroorganismus uz agara šķīvjiem, kā rezultātā uzzināja, ka viņam ir četru tipu mikrobi un testējot noskaidroja, ka otrais no tiem ir vienīgais, kas iedarbojas uz masiņiem. No šī tipa mikrobiem Burds iztaisīja spēcīgu mikrobu kopumu no katra mikrobu tipa un ar testiem noskaidroja, ka pirmais un otrais mikrobu tips kopā rada 32% deformāciju maisiņiem (tā kā mikrobs 1 palīdz mikrobam 2 pavairoties). Baktērija numur divi izrādījās “Sphingomonas” un baktērija numur 1 – “Pseudomonas”.

Kāds īru zinātnieks jau pirms Burda bija atklājis, ka Pseudomonas degradē polistrolu, bet Burds ir pirmais, kas veicis šādu pētījumu sakarā ar plastmasas maisiņiem – tā vismaz noskaidrojis viņa skolotājs Marks Menhennets. Burds vēl veica eksperimentus ar dažādām temperatūrām pievienojot nātrija acetātu. Ar 37 grādiem, optimālu baktēriju augšanas vidi un nātrija acetātu Burdam izdevās sešās nedēļās noārdīt maisiņu par 43%. Pats maisiņš bija caurspīdīgs un trausls. Šis eksperiments tika sekmīgi atkārtots vēlreiz ar sešiem maisiņiem, tādējādi metode darbojās arī lielākos apjomos.

Izejmateriāli, lai ražotu šo līdzekli ir ļoti lēti un pieejami, tēriņi ir tikai par temperatūras uzturēšanu.

Burds par šo maisiņu ārdīšanu ieguva daudzas godalgas Kanādas zinātnes izstādē, no kurām taustāmākās ir 10 000$ balva par izgudrojumu un 20 000$ stipendija mācībām.

Oriģināli sajūsminājos un aptuveni tulkoju no šejienes.

4 komentāri »

  1. Ko Tu saproti ar `maisiņš dabīgi degradējas tikai 3 gadu laikā`? Man liekas, ka tam vajadzīgs krietni vairāk laika, teiksim kādi gadi 1000..

    Komentārs by TheVAL — 2008-05-27 @ 17:24

  2. hz, ko es saprotu. pārtulkojot arī apstājos pie tās vietas un man ar likās, ka 3 gadi ir stipri par maz un ka, iespējams, tas ir domāts kautkā īpaši apstrādājot atkritumus.

    Komentārs by Sandis — 2008-05-27 @ 17:47

  3. tas jau atkarīgs cik biezs tas maisiņš🙂

    Komentārs by salviz — 2008-05-27 @ 23:22

  4. Njā.. es arī gribēju iebilst par tiem 3 gadiem, jo tas ir DAUDZ par maz…

    Un vēl viena lieta, ko gribēju precizēt – degradācija = pazemināšanās, pasliktināšanās. Tātad maisiņš nevar “degradēties”, tas var tikai pārstrādāties, satrūdēt utml…

    Komentārs by Zinošā — 2008-05-28 @ 9:11


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Create a free website or blog at WordPress.com.

%d bloggers like this: