Viedumu Vietne ar Sandi

2008-05-18

Muzeju naktis

Filed under: Cult.Pop., Izklaide, Sadzīve, Svētki — Sandis @ 15:10

Vispirms kopā ar šito, šito un šito (bija vēl 2 bet tiem nav nekādu linku😦 ) bijām naivās mākslas muzejā un modernās mākslas izstādē. Naivā māksla skaitījās bildes, ko sagleznojuši visādi “naivisti”, lielākoties perversi tipiņi. Freids būtu atradis ko teikt par viņu bildēm, sievietēm, to plikumiem un pozām. Bija arī interesantāka daļa – kādas sievietes mūža garumā zīmētās bildītes burtnīcās utt. Tas jau bija interesanti, vienlaikus aizkustinoši, jo būtībā tā bija viņas autobiogrāfija.

Modernās mākslas izstāde īstenībā bija frīkbaiki jeb paštaisīti velosipēdi.

Tālāk devāmies uz Medicīnas vēstures muzeju, pa ceļam redzot kaisles apvītu geju pāri Kronvalda parkā. Diemžēl medicīnas muzejā rinda bija ārā un ar līkumu. Tās kustības ātrums bija aizraujošs, tāpēc izdomājām nestāvēt (Vēlāk izrādījās, ka tas bija ļooooti ideāls lēmums). Nākamais muzejs pa ceļam uz ugunsdzēsēju muzeju sanāca Blaumaņa un Rozentāla memoriālais muzejs. Apmeklētāju tur tiešām nebija daudz. Liels pluss bija tāds ka gan mēs, gan darbinieces apzinājāmies, ka normālos apstākļos parastie cilvēki nenāk šādos muzejos (kuram gan interesē redzēt kādreizējo latviešu kultūras spīdekļu memoriālo muzeju). Tāpēc muzeju darbinieces ārkārtīgi centās izpatikt, ja mēs, teiksim, sarunājāmies par vienu tematu, tad viņas noteikti iestarpinājās papildinot mūsu izteiktos secinājumus ar reālāku versiju. Bija pat sagatavoti “dzejoļi” un “vēstules” līdzi ņemšanai, vienu es arī paņēmu. Konstatēju, ka Blaumanis dzīvē rakstīja pusi pa latviski, pusi pa vāciski. Arī bija interesanti uzzināt, ka arhitekts (varbūt Pīkšēns) speciāli cēlis šo māju, lai tajā izmitinātu mākslinieku Rozentālu un izveidotu viņam studiju. Vēlāk Rozentāls izīrējis vienu istabeli ari Blaumanim, kurā tagad karājas Blaumaņa oriģinālais kažoks, kas, pēc teikām, esot no lāčādas.

Tālāk devāmies uz ugunsdzēsēju muzeju. Tiku pasēdēt sarkanajā ugunsdzēsēju mašīnā ^_^ Bija sarīkots interesants tēvu-dēlu konkurss, kur tēvs pumpēja no senlaicīgā pumpja ūdeni un dēls “dzēsa”, jeb mēģināja ar struklu notriekt tenisa bumbiņu no stīpas un iestūrēt citu bumbiņu viltīgas uzpariktes caurumā. Dalībnieki tur vidēji to veica 30 sekundēs un vēl lielāks pārsteigums bija uzzināt, ka rekords esot 3 sekundes. Iekštelpās arī varēja izzvanīties ugunsdzēseju zvanus un pagriezt rokas sirēnu. Protams, apskatīt visus eksponātus divos stāvos. Šeit varēja arī pasēdēt retro ugunsdzēsēju automobīlī un noskaidrot, ka vadīt to vismaz man būtu ļoti sarežģīti vai pat grūti, salīdzinot ar to kādas mašīnas ir mūsdienās.

Bija arī foršs konkurss, kur vajadzēja uz ātrumu saģērbties pilnā ugunsdzēsēju ekipējumā. Liene sāka vervēt mūs (puišus) šim pasākumam. Es no sākuma atteicos, jo gribēju redzēt, kas tur kā jāvelk. Kad noskatījos, piekritu pamēģināt, taču… nebija ar ko sacensties😦 Abi pārējie grozija galvas un rādīja baltas acis.

Ārā nākot bija foršs pārsteigums – lija lietus. Tāpēc izrādījās, ka stāvēt pie medicīnas muzeja būtu nozīmējis samirkt. Sakāpām mašīnā un aizbraucām uz Motormuzeju, pa ceļam pazaudējot divus no sākotnējās ekspedīcijas. Šeit ļaužu bija stāvgrūdām. Uz 22:00 bija pieteikta golfiņa nokaušana, bet, ierodoties 21:50, tika secināts, ka golfiņš tik tiko kā ir nokauts. Tad uz viņa uzkarsētā motora tika cepta omlete un iebarota brīvprātīgajiem skatītājiem. Visi garšotāji atzina, ka tā ir laba. Pēc tam cilvēks ar mikrofonu sāka andelēt to golfiņu ar sākumcenu 75 lati, stāstot, ka “vēl jau ejot, tikko no vācijas” utt. Pūlis draudzīgi smaidīja “meklē muļķus citur”, bet galu galā četri puisieši sanāca un sāka savu iekšējo andeli “kurš vairāk”.

Motormuzeja iekštelpās cilvēku bija nenormāli daudz. Pakustēties gandrīz vai nevarēja. Aptuveni 40 minūtēs izstaigājām visas ekspozīcijas, bet tad jau viss bija piebesījies, jo tā pieelpotā telpa vienkārši sāka krist uz nerviem. Arā ejot nonācām vēl labākā situācijā. Pūlis ārpusē bija divkāršojies, jo tagad tur notika drifta paraugdemonstrējumi. Neko nemelošu, ja norādīšu, ka Salvis tādus taisa ar vienu roku. Ejot uz mašīnu pa tām Motormuzeja ieejas kāpnēm, kas ir šaura eja, jo ir kā norobežots tilts, nonācām ārprātīgajā korķī. Milzumdaudz cilvēku spiedās uz muzeju un milzumdaudz cilvēku spiedās no muzeja. Rezultātā pūlis satikās un neviens nekur nekustējās. Beigās es atradu, ka daži ir bijuši apķērigi un CSDD grāmatiņas šķirstījuši, jo izveidojuši plūsmu tāpat kā uz ielas, tikai šaurās strēmelēs gar malu. Protams, ka bija arī tādi, kas neko tādu neaptvēra un tie arī taisīja sastrēgumu pūļa centrā.

Pēdējais muzejs bija dzelzceļa muzejs. Izstaigājos pa vilcieniņiem, pakāpelēju pa lokomotīvēm. Tas tad arī viss, bija jādodas mājās gulēt nākamajam pasākumam.

4 komentāri »

  1. Tu raksti labi, taču āāā, cik gari. Labi, ka gūgles rīderis tekstu sabāž mazākā lodziņā, lai tas nav jūtams. Pr šitiem diviem pasākumiem jau nu varēja toč atsevišķus rakstus (un tad es pie otrā piekomentētu, ka stils izklausās vai nu pēc šausmu vai pēc erotiskā stāsta – par elpošanu utml).

    Komentārs by Agzas — 2008-05-18 @ 17:15

  2. Pārdalīju. Neko īpaši neieguvu, ja nu vienīgi vairāk rakstus🙂

    Komentārs by Sandis — 2008-05-18 @ 17:38

  3. Aizmirsi pieminēt cinkoto virsbūvi.😀

    Komentārs by Zete — 2008-05-18 @ 19:26

  4. Jee, jee, jee, mani ar reklamē😀
    P.S. Ka tik golpiņu nokaut😦

    Komentārs by salviz — 2008-05-18 @ 23:51


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: