Viedumu Vietne ar Sandi

2008-04-27

Ubuntu pieskāriens

Filed under: Tech — Sandis @ 12:21

Vajadzības spiests šosestdien uzinstalēju Ubuntu. Tā nevar teikt, ka neesmu redzējis kā Ubuntu izskatās, bet līdz šim nevarēju arī teikt, ka būtu tā īsti lietojis šo operētajsistēmu. Mana pieredze ar bez maksas pieejamajām operētājsistēmām ir dažāda, bet realitāte ir tāda, ka esmu Windows lietotājs. Biju izmēģinājis Mandrake 9.0, FreeBSD 5.5, tagad pēc diska un sekojoši Windows nobrukšanas biju spiests pāriet uz FreeBSD 6.3 un palietot to darbstacijas apstākļiem. Par to arī iepriekš rakstīju.

Pirms uzstādīšanas biju skeptisks, sakarā ar apstākli, ka X-logu menedžeris (grafiskā vide) ir Gnome un šis pēdainis man īsti nav gājis pie sirds senāku versiju iemēģināšanas sakarā. (Ir jau, protams, arī Kubuntu, ko neesmu mēģinājis.) Līdz šim redzētie Ubuntu nearko sevišķu nav izcēlušies – likās, kārtīgi un prasmīgi nokonfigurēta grafiskā vide aiz kuras, aizsardzības dēļ, neko neredzēju. Ar prasmīgām rokām to var paveikt uz jebkuras darba vides – tāda bija mana doma.

Uzstādīšanas process interesanti atšķīrās ar to, ka nebija jāpalaiž ne fdisk, ne disklabel. Ņēmu protams, to vieglāko variantu un instalēju no Live versijas, kas ielādējās no CD, ja ir arī citas “advanced install” metodes, palabojiet mani. Izvēlies valodu, izvēlies kur instalēt (šeit gan Ubuntu nez kāpēc nepamanīja manu 100 gb brīvo vietu, ko es speciāli viņam biju atvēlējis, bet vēlējās pārņemt visus 400 gb pārrullējot pāri citām partīcijām), pagaidi kādu mirklīti, ievadi paroli, izņem disku un pārstartē datoru. Iespaidīgs bija jau pats instalācijas process, kas bija pavisam noteikti vieglāks un muļķu drošāks par FreeBSD 6.3. Tas bija vieglāks arī par Windows XP un Vista. Laika ziņā likās, ka Vistu apsit par pusi no laika, par Windows XP vēl varētu šaubīties. Instalācijas galarezultātā ieguvu šo jau pilnībā nokonfigurēto pamata darba vidi, kuru varēju uzreiz sākt lietot – tas arī pārsteigums, ka neprasījās nekādas atsevišķas startx ievietošanas vēl kautkur utt.

Ubuntu izmēģināju uz diviem datoriem – uz viena tikai palaidu LiveCD, uz otra gan LiveCD, gan instalēju un palietoju. Pirmais, kas krita acīs – es varu lietot internetu ar LiveCD. Kāpēc gan tas krita acīs? Uz datora A man ir internets tikai caur wifi karti aiz rūtera, kurš dod ip adresi ar DHCP. Uz datora B ir parastā LAN karte arī ar rūteri un DHCP. Gan Windows XP, gan FreeBSD 6.3 gadījumā man bija jānorāda visa šī te pentere – ka man ir DHCP, kuru no kartēm izmantot. Windows gadījumā pat ķēpas bija, jo tas maita nezkāpēc uzskatīja LAN karti par primāro, ja ir Lan un WiFi kartes. FreeBSD gadījumā bija jāmācās ifconfig un kā uzstādīt visus nosacījumus, taču tiklīdz tas tika izdarīts, tā par tīkla konfigurāciju varēja aizmirst. Ubuntu gadījumu varētu aprakstīt vienkārši – ja ir WiFi+DHCP, lūdzu ievadi paroli WiFi pieslēgumam un pēc tam lieto pārlūkprogrammu, ja ir LAN+DHCP, atver pārlūkprogrammu un lieto. Kā lai to nosauc – gandrīz vispār bez konfigurācijas?

Otrais vērtēšanas faktors ir Skype. Uz Windows nav ko runāt – lejupielādē un lieto. Uz FreeBSD es tā arī nespēju atjaunot darbību. Pēc svaigās instalācijas Skype strādāja, taču tad notika lielais ļaunais versijas uzlabojums, pēc kura FreeBSD vīri sāka lamāties, ka Skype nav norādījis pareizās bibliotēkas un, ka lai lietotu Skype iekš FreeBSD, vajag uzlabot visu Linux emulācijas sistēmu uz versiju, kas vēl ir izstrādes stadijā. Ņēmu, uzlaboju un vairs nevienu linux portu ieinstalēt nevaru – kautkādu tiesību errors, par kuru tie paši gudreļi runā “nu varbūt uz nākammēnesi saņemšos un uztaisīšu labojumus”. Pilnīgs sviests. Ubuntu gadījumā bija nepieciešams pievienot Synaptikam (pakotņu uzstādītājam) jaunu repozitoriju un uzstādīt Skype. Grūtāk nekā Windows, bet vieglāk nekā FreeBSD.

Trešais vērtēšanas faktors ir programmu uzstādīšana un atjaunošana. Uz Windows manliekas visi zin kā tas notiek – ja programmai nav pašai nekāda mehānisma sekot līdzi versijām, tad jāuzzin pašam internetā, jānokopē vai jānopērk, jāveic pārinstalācijas/uzlabošanas process. Uz FreeBSD to daru atverot konsoli:
portsnap fetch
portsnap update
pkg_version -v > saraksts.txt
portupgrade pakotne-x.x.x_x
Vēl ir arī “portaudit -Fda”.
Ak jā, portsnap pašam jānokompilē pirms tam: “cd /usr/ports/kautkas/portsnap && make install clean” un pašā pirmajā portu fetch-ošanas reizē ir vēl viena papildus komanda pēc fetch.
Ja vajag jaunu programmu, tad tā ir jāsameklē portu struktūrā un jānokompilē.
Ubuntu programmu instalācijas un atjaunošanas procesi ir padarīti vēl vieglāki. Atjaunojumi paši izlec uz paneļa un vienīgais, kas jādara, ir jānospiež tos uzstādīt. Jānospiež – viena poga grafiskajā interfeisā un viss notiek. Zem šī grafiskā interfeisa apslēptas, ja ne tās pašas, tad līdzīgas komandas kā FreeBSD, tikai lietotājam tās nevajag ne mācīties, ne izpildīt. Zem izpildes grafiskās izvēlnes var paņemt detaļas un tur ir redzama tā pati vecā komandrinda un kas tur izpildās.
Programmu uzstādīšanu veicu caur Synaptics pakotņu pārvaldītāju un pati nozīmīgākā detaļa šajā pārvaldītājā priekš manis ir funkcija “Meklēt”. Gribēju uzstādīt MySQL, bet es taču nezinu kurā apakšnodaļā un apakšnodaļas apakšnodaļā tā pakotne ir, ņemu meklēt un man izbirst sarakstiņš, kurā viena no pakotnēm ir MySQL. Vai arī ja es gribēju kautko līdzīgu Notepad, es tā arī ierakstiju Notepad, man izbira sarakstiņš kur atradu un uzstādīju divas programmas (Leafpad un GTKEdit), kuru aprakstos teikts “Notepad-like”. Ideāls risinājums ātrai darbībai.

Ceturtais, apache + php + mysql. Windowsam lietoju XAMPP, man slabo tur darīties atsevišķi. FreeBSD darīju visu caur portiem, instalēju un konfigurēju katru portu atsevišķi. Ubuntā es uzliku MySQL klientu, serveri, MySQL-Admin un phpmyadmin. Tieši pēdējā dēļ, man automātiski tika pievienotas pakotnes apache un php, loģiski, ka phpmyadmin bez tiem nespēj strādāt. Pēc uzstādīšanas es varēju sākt lietot visus no komponentiem. Ja godīgi, neesmu apskatījis kā īsti tad man tur viss ir automātiski nokofigurēts, man arī tas dziļi neinteresē, jo es varēju nodoties tam, kas man bija vajadzīgs – MySQL datubāzei un php failiem, lai piekļūtu MySQL. Šeit gan es nevaru salīdzināt, jo pret Windows un Ubuntu man ir vienas prasības, proti, mājas testa sistēma, kurā es gribu testēt tīkla vidi un man ir vienalga par konfigurācijām, kamēr nav jāapiet kādi limiti, bet FreeBSD es veidoju produkcijas vidi un iespringstu par konfigurāciju. Tā kā programmas ir vienas un tās pašas, tad šaubos vai konfigurācija viņām īpaši atšķirās un šeit vienkārši ir jautājums par vieglumu kā uzinstalēt, kurā FreeBSD zaudē. P.S. XAMPP ir arī uniksiem.

Piektais, ntfs-3g. Manliekas, ubuntisti var pat nezināt, kas tas tāds ir. Priekš FreeBSD man nācās to meklēt un pašrocīgi uzstādīt. Tas ir Windows NTFS failsistēmas lasītājs un rakstītājs, kas jau autopilotā ir Ubuntu, un ar viņu var nolasīt Windows radīto disku informāciju, kā arī ierakstīt un dzēst failus.

Brālis kādu brīdi padarbojās gar Ubuntu un nosauca to par sūdu, norādot uz vienu nepilnību. Viņš meklēja kautkādus tur failus pa internetu un Ugunslapsā skrollējot šo failu sarakstu vienā no html lapām, paralēli spēlējošais RythmBox sāka raustīt mūziku. Tā nav laba zīme Ubuntu priekš datora ar 786 mb atmiņu un 1800mhz procesoru, kas palaidis tikai divas lietotāja programmas – RythmBox un Firefox.

Pats priekš sevis es šobrīd vēlos Ubuntu kā savu darbstaciju. Darba vides ir darba vides, bet mājas vidi es vēlos pēc iespējas vieglāk konfigurējamu. No otras puses ir tāds teiciens – Iztaisi kautko domātu muļķiem un tikai muļķi to arī lietos. Neteikšu, ka Ubuntu stiprina manas linux zināšanas, tas drīzāk ved mani domāt par point & click & don’t think what’s under. Lielajai pelēkajai masai varbūt tas arī ir labi, jo atgādina Windows sistēmu un pat ir vienkāršāka un intuitīvāka grafiskā vide. Kad es ar FreeBSD saistītā IRC kanālā pukojos, ka tur tai grafiskajai programmai tā poga/funkcija ir novietota tik stulbā vietā, ka gandrīz nevar pamanīt, man atbildēja “esi sveicināts brīnišķīgajā x-programmu pasaulē”. Noteikti, ka arī Ubuntu var piemeklēt programmas, kas ir paslēptas dziļāk un nav tik ļoti lietotājam draudzīgu grafisko noformējumu. Taču tās, kas peld pa virsu, jeb tiek dotas automātiski līdz, ir sagatavotas ārprātīgi draudzīgai un intuitīvai lietošanai. Aptuveni, es gribu to un to, spiežu next, next, next kamēr man tas ir rokā.

Win vs Ubuntu. Vēl viena pārdoma ir kāpēc Ubuntu, ar tik draudzīgu un jauku lietotāju atbalstu nevar nostiprināties un pārņemt Windows? Atbilde ir – var un jau to dara, bet pagaidām cīnās ar vēl vienu svarīgu trūkumu – Windows grafisko programmu atbalstu. Spēles, profesionālās programmas – tas viss, kas ir tikai ekskluzīvi Windows. Standarta jaunietis vēlas spēles, standarta jaunietis vēlas darbstaciju, kur pildīt savus mājasdarbus (teksta redaktoru) un tam arī Ubuntu pilnībā atbilst, ja negrib arī vēl spēles. Standarta pieaugušais vēlas vai nu darbstaciju, kas nav prasīgāka par studenta, vai arī vidi kur palaist savas programmas, kas lielākoties ir Win32 vidē, vai arī emulēt savas darbavietas vidi, kas arī lielākoties ir Win32.

Galu galā pēc divu dienu darbošanās nav iespējams vēl pilnībā aptvert visus trūkumus, jo pagaidām esmu tikai spēlējies pa virspusi. Lielākais abloms ir bijis, ka leafpad un GTKEdit nespēja ielādet un parādit 50mb sql failu.

Ak jā, es uzinstalēju Ubuntu 7.10!

3 komentāri »

  1. Malacis! Es savulaik esmu iemēģinājis daudzas un dažādas Linux distribūcijas, taču vienmēr bija kaut kādas problēmas, kas mani atturēja no to lietošanas ikdienā. Pirms pāris mēnešiem uzstādīju Ubuntu 7.10 un tā, kā visi dzelži bija atrasti (kas ir pamatā veiksmīgai sistēmas darbībai), tad nu jau kāds trešais mēnesis iet kopš dzivojos pa Ubuntu (nu jau 8.04). Protams, gadās visādas ķibeles, bet savā ziņā tas ir tīri feini. Geekam (man) tīri labi patīk papētit kas un kā darbojas + pameklēt risinājumus problēmām.

    Komentārs by krizdabz — 2008-04-27 @ 14:07

  2. Vispār jau ņemos pa Win (Vista uz ķapļapa un XP darbā+mājas desktops), bet Kubuntu (nu nepatīk man Gnome) man ir kā otrā OS. Uz ķapļapa caur VMwari, uz desktopa kā vnk otrā os. Pret citu nix negribu mainīt – šis liekas ērts. Tiesa, ūberfīčas man nevajag un par pirmo OS pārvērst neesmu mēģinājusi.

    Komentārs by Agzas — 2008-04-27 @ 20:29

  3. ubuntu ne ubuntu, bet vienlaga kā notepad aizstājēju es lietoju vim un kā mIRC alternatīvu – irssi, updates un programmu instalēšana ar apt no komandrindas, kā ari failu kopēšana, pārvietošana, pārsaukšana etc etc imo komandrindā ir ērtāk un ātrāk. Kamēr sagramstīt peli, kko tur iezīmēt, kko tur klikšķināt, tikmēr jau īzī čīzī viss ir noticies.

    Komentārs by Zete — 2008-04-28 @ 10:42


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: