Viedumu Vietne ar Sandi

2008-04-17

Vai Latvija tevi izglābs?

Filed under: Politika, Sadzīve — Sandis @ 17:19

Lasu ziņās, ka jahtas krīze beigusies. Nesen atpakaļ lasīju, ka kautkādu greznu jahtu pie Āfrikas krastiem ieņēmuši pirāti un saņēmuši visus 30 cilvēkus gūstā. Tie cilvēki izrādījās Francijas pilsoņi. Šodien lasu, ka pirātiem gan samaksāta izpirkuma nauda, gan pirāti paši saņemti gūstā. Cik es nopratu, tad naudu maksājuši tuvinieki, bet pilnīgi paralēli Francijas valdība sazinājusies ar Somālijas prezidentu, kas atļāvis veikt operācijas sakarā ar šo notikumu, un aizsūtījusi uz turieni armijas specvienību.

Ķīlnieki tika atbrīvoti pret drošības naudu, pirāti sagūstīti un nogādāti Francijā tiesāšanai un iztaujāšanai.

Kad Irākas cietumā tika iemests viens latvietis (aizmirsu kā sauca), kas noturēts par noziedznieku, tad ārlietu ministrija nogrozīja galvu. Cik es atceros, šī latvieša atbrīvošanai nebija nekāda sakara ar valsts iestāžu darbību (ja bija, tad labi) vai arī sakars bija diezgan kūtrs un lēnīgs.

Manuprāt, valstij ir svarīgi uzturēt pasaciņas par laimīgām beigām. Par pasaciņām es saukšu šos te bēdu stāstus, kur kāds dēkainis vai to grupa nonāk briesmās paši savas neapdomīgās rīcības pēc. Šādas neapdomīgās rīcības notiek miljoniem katru dienu un nejau visas tiek publicētas. Piemēram, gājēju notriec strauji braucoša mašīna, kāds nokrīt no jumta un lauž sprandu vai kādu apēd lācis. Tos var nosaukt par negadījumiem ar fatālām sekām, taču tie ir stāsti, savā ziņā pasakas ar nelaimīgām beigām.

Taču ja kāda no šīm pasakām netiek nobeigta un joprojām turpinās – piemēram, ķīlnieku sagrābšana, kokā uzrāpies bērns, kas teju atlaidīs rokas, vai lidmašīna, kura nespēj nosēsties tehnisku iemeslu dēļ – tā izraisa pastiprinātu interesi. Pasakai ir publikācija un publika gaida iznākumu. Pamatā publika gaida brīnumu – kādu neparastu izglābšanos uz burvju mājiena, jo situācija ir neprognozējama ar lielām iespējām beigties traģiski. Ir taisnība, ka šie pozitīvie brīnumi maz paliek atmiņā, taču tie nostabilizējas cilvēku apziņā un cilvēki turpmāk domās, ka riskanti notikumi beigsies pozitīvi.

Valsts nevar izglābt visus lāču apēstos, avārijās bojā gājušos, kuru dzīves gājums ir beidzies gandrīz nekavējoties pēc notikuma sākuma. Taču skaļus notikumus, kuru attīstība ir ilgāka, valsts institūcijām ir nepieciešams atrisināt pēc iespējas pozitīvāk. Jā, lai ražotu pasaciņas ar laimīgām beigām. Tādi notikumi padara valsti par sava veida supervaroni, pozitīvo tēlu, kas izglābis nabaga nelaimē nonākušos.

Diemžēl Latvijas gadījumā man tādu stāstu nav. Varbūt tie netiek plaši publicēti? Man vairāk atmiņā ir stāsti par cilvēkiem, kas dzīvo mežā, daudzbērnu ģimenēm, kas dzīvo malkasšķūnī, cietumniekiem, kas sēž ārvalstu cietumos un valsts par viņiem neinteresējas, pat ja viņi nav vainīgi.

Komentēt »

Vēl nav komentāru.

RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Create a free website or blog at WordPress.com.

%d bloggers like this: