Viedumu Vietne ar Sandi

2008-03-27

Par LR, NRTP un Godmani

Filed under: Politika — Sandis @ 18:00

Izlasīju ziņu tribine.lv, man radās, ko teikt (rakstīt).

Par NRTP (ne)lietderību es pārliecinājos jau studējot un interesējoties par šīs iestādes darbību. Veicu pat pētījumus un pāris reizes tur paviesojos. Vadības darbinieki (iesēdinātie politiķi) bija ļoti neatsaucīgi, bet zemākie darbinieki (juristi un grāmatveži) – pat pārāk atsaucīgi🙂 Bet ne par to man sacepās domas. Pamatā virzieni bija trīs – NRTP nolaidīgā darbība, Premjera domu gājums un LR darbinieku stūrgalvība.

Vispirms par NRTP nekompetenci. Kontroles institūcija, kurai ir tikai 2 padotie mediji, aizmirst aizsūtīt vienam no tiem pieprasījumu iedalīt budžetu. Cik man zināms, bez raidītā materiāla izvērtēšanas šķietamo pārkāpumu gadījumos, NRTP nodarbojas ar budžeta administrāciju. Ko tad tas nozīmē – NRTP nedara savu darbu? Viņiem jau tā tur nav ko darīt – visu dienu guļ un slinko, bet te izrādās, ka nekas nenotiek. Liela nozīme šajā neizdarībā drošvien ir tam, ka šie prasītāji ir tieši politiķi – vadošo politisko partiju biedri, kuri nav spēcīgās personības un partijas motori, lai kautko iepīkstētos. Tad nu šīs lelles ne tikai nedara sev uzliktos pienākumus, bet arī bremzē visu darbību. Ja viņu rokās ir sadalīt budžetu, tad sabiedriskās raidorganizācijas pieprasījums pēc naudas ir jāpārvērš tālākā pieprasījumā pēc naudas finanšu ministrijai. NRTP taču nav jābūt vārtiem, caur kuriem kāds naudas prasījums izlien, kāds nē – tas lai ir finanšu ministrijas kompetencē!

Premjers, kurš uzskata, ka “Latvijas radio” ir valsts īpašums, tādēļ tam jāpilda valsts pasūtījums. Šajā vietā es vēl saku “jā” un “nē”, jo gan Latvijas televīzija, gan Latvijas radio pilda savu sabiedrisko misiju, kas ir noteikta Radio un Televīzijas likumā – tātad valsts nosaka sabiedriskās raidorganizācijas saturu. Neatbilstība rodas politiķu izpratnē, ka līdz ar to viņi var noteikt ko šīm raidorganizācijām jārāda un kādā gaismā jāatspoguļo viņu paštēlus. Dīvains termins “ministriju pasūtījumi”, es ceru, ka autors/e bija domājusi kādus konkrētus mājienus, kurus uzskatīja par sabiedrisko raidorganizāciju neatkarību aizskarošiem. Visādi citādi, ministrijas var sev īrēt raidlaiku raidot reklāmas, informatīvos raidījumus vai jebkuru herņu, kas ienāk prātā ieskaitot paša ministra reklāmu (par ko noteikti tiks sarīkota izmeklēšana par ministrijas naudas tērēšanu, bet tā jau vairs nebūs raidorganizāciju problēma).

Latvijas likumi ir rakstīti, lai atbalstītu privātās raidorganizācijas – tā tas vienkārši ir un privātās raidorganizācijas to cenšas kultivēt. Viņām ir nauda un viņas nav tik apspiestas ar NRTP, tāpēc ir lielāka rīcības brīvība, kas dod lielāku varu ietekmēt lēmumu pieņemšanu ne par labu sabiedriskajām raidorganizācijām. Visi šitie vecie krabji politikā, kas ir dzīvojuši padomijā, nevar un negrib pieņemt jaunu izpratni par brīvu sabiedrisko raidorganizāciju. Tas vienkārši neliekas dabīgi, ka tevi var noķengāt kautkas tāds, par ko tev ir kautvai mazmazītiņa iluziora vara. Cita lieta ir visi tie aizvēsturiskie žurnālisti, kas iesakņojušies sabiedriskajās raidorganizācijās un tagad ir sajutuši “brīvības garšu” lēti un bez atbildības cenšas ķengāt savus pāridarītājus pie varas.

Godmanis man vienmēr licies atbilstīgs šim prototipam. Tas nekas, ka viņš bija klāt pie atmodas, tas nekas ka viņš šodien izskatās stabils un labs. Viņam ir pietiekami liela pieredze, lai nomaskētu visas savas nebūšanas pretēji visiem citiem jaunajiem politiskajiem spīdekļiem. Taču, ja šādas nianses uzpeld cieša loka profesionāļu sarunā, tas norāda, ka ciešāka šīs personas izpēte novestu pie nepatīkamiem atklājumiem ar pagātnes ideoloģiju.

Visbeidzot – par Latvijas Radio darbinieku stūrgalvība. Kā jau izteicos, liela daļa man šķiet kā bluķi, kas iesakņojušies šajā iestādē uzskatīdami, ka viņi ir Latvijas Radio un šīs saites nav saraujamas. Tieši tāpēc viņi strādā un neiet prom pretēji zemajām algām. Manuprāt tas drausmīgi ietekmē radio kvalitāti un pateicoties viņiem mums ir tāds briesmīgs kanāls kā Latvijas Radio 2, kas sakās raidām tikai latviešu mūziku, lai gan diezgan bieži spēlē amerikāņu kantrī un pilnīgi ignorē visu ārpus Latvijas šlāgeru mūzikas kategorijas. Arī Latvijas Radio auditorija ir lauki (jo sabiedriskajiem ir vislielākais pārklājums) un veci cilvēki (tradīcijas) – gandrīz nekas no mūsdienu aktīvās sabiedrības daļas.

Manuprāt, viss iepriekšējais lieliski raksturo kāpēc latvijas radio ir tik grūti atstāt savas līdzšinējās telpas pat tad, kad naudas grūtības smeļas kaklā. Ja Tu būtu uzņēmuma vadītājs un tev būtu finansiālas grūtības, tad pirmais, ko tu darītu, būtu likvidētu visas izmaksas, kuras varētu un palielinātu visus ienākumus, kurus varētu. No šī skatpunkta Latvijas radiomāja, lai arī ir simbols un emocionālā vērtība, ir traucēklis – tā atrodas pašā centrā (dārgs rajons) un tā ir jāapsaimnieko. Ja reiz radio ir grūtībās, tad tam jāknapinās reorganizējoties un viena no šādas reorganizācijas pazīmēm būtu izvākšanās no līdzšinējām telpām uz mazākām un lētākām. Es nezinu vai radiomāja pieder Latvijas Radio vai valstij, bet vai nu pārdodot vai izīrējot, Latvijas Radio var papildināt savas finanses.

1 komentārs »

  1. LR2 ir ideāls radio, tā kā Tu te man nestāsti pekstiņus, ja!

    Komentārs by edgarsr — 2008-03-27 @ 22:01


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: