Viedumu Vietne ar Sandi

2008-03-18

The Other Boleyn Girl

Filed under: Filmas — Sandis @ 2:24

Bijām ar Lauru uz kino skatīties “The Other Boleyn Girl”. Ja nebūtu viņas, šī filma man būtu paskrējusi garām, tā kā biju dzirdējis, ka šajā filmā vienkārši tiek pulcēts zvaigžņu spēks… ehm, divu sekssimbolu zvaigžņu spēks, lai iztaisītu krāšņu filmu ar krāšņām aktrisēm. Tā arī bija milzīga kostīmfilma ar mežonīgi lielu seksa devu bez nevienas atklātas seksa ainas. Bet filma ir arī pārbāzta ar mežonīgu viduslaiku cinismu par augstākās sabiedrības sadzīvi un intrigām. Vēl trakāk, filma ir balstīta uz patiesiem vēsturiskiem notikumiem, tikai dažas detaļas ir, kā teica Laura, “pieslīpētas, lai atbilstu komerciālajām prasībām par dramatisku notikumu”. Katrā ziņā varas spēlīšu cienītājiem filma patiks, romantiski noskaņotie aizies ar dīvainu sajūtu vēderā.

Johansson and Portman

Portmane un Johanssone ir māsas. Tas jau vien šķiet gruti saprotams, tā kā Johanssone ir blonda un kupla miesas formās, bet Portmane augumā maza un tieva. Filma grozās ap abu māsu attiecībām ar karali Henriju Tudoru, kura tēls ir viszīmīgākais visā filmā. Viņš ir totālais Alpha Male – iegūst visas sievietes, viņam ir vara pār visiem cilvēkiem, viņš dara ko grib ārpus likuma utt. Izskatās pēc skapja, jo viņa interesantais apģērbs sastāv no vairākām kārtām ādu. Es ceru, ka tāda mode arī bija tajā laikā, savādāk dīvaini ir pārvietoties ar kažoku kad ir vasara.

Visa filma sastāv no cietsirdības, aprēķiniem un ambīcijām. Tā kā tā ir vēsturiska filma, tad sižets un tā atrisinājums itkā ir zināms, bet nu centīšos neizpaust visu tiem, kas vēl nav redzējuši un arī nezin vēsturi. Karalim ir problēma – nav mantinieka. Viņam ir sieva, kas dzemdējusi tikai meitu, bet visi pārējie bērni ir piedzimuši nedzīvi. Norfolkas hercogs ātri aptver problēmu un cenšas sagādāt karalim mīļāko, kas tad radīs viņam dēlu. Tur tad nu tiek iesaistītas tirgotāja Boleina meitas, kas tiek piedāvātas par karaliskajām prostitūtām. Sākas konkurence māsu starpā par karali, kurš ir neapmierināms gultā un alkst aizvien jaunas miesas.

Filmā ir vairākas ainas, kas īpaši izceļās ar savu cinismu. Piemēram, karalis ballē pienāk pie sievietes un pasaka viņai “Šonakt”, pēc tam dodas prom un naktī sagaida viņu pie sevis. Kad karalim kāds piegriežās, viņš liek tam nocirst galvu. Kad sieviete viņu savaldzina, viņš ir gatavs atteikties no Romas baznīcas un kļūt par baznīcas galvu pats, lai tikai viņu apmierinātu. Sanāk, Anglijas attīstība bija balstīta uz seksa iegribu apmierināšanu.

Tālāk nelasīt nākamās divas rindkopas, ja grib vēl redzēt filmu.

Tagad par vēsturiskajiem labojumiem pašā filmā. Vissagrozītākais fakts varētu būt Mērijas bērna izcelsme. Filmā skaidri un gaiši tiek parādīts, ka karalis ir tēvs, lai gan vēlāk viņš zaudē interesi par šo bērnu itkā iekrītot otras māsas intrigās. Vēsturiskā patiesība ir mazliet savādāka. Brīdī, kad Mērija kļuva par karaļa mīļāko, viņa bija neprecēta. Tikai pēc tam karalis viņu saprecināja ar viņas pirmo vīru Viljamu Keriju, jo pievērsās Annai. Bērns radās kautkad šajā starpperiodā un ir diezgan ticams, ka bērna tēvs ir Viljams, nevis karalis Henrijs. Vēsturnieki to pierāda ar faktu, ka karalis nemaksāja Mērijai alimentus kā viņš to darija ar citu savu mīļāko Bessiju Blountu, kurai bija dēls no viņa. Vēl viens svarīgs un noklusēts fakts – kā Mērijai izdevās apprecēties ar Viljamu Staffordu beigās, ja viņai jau bija vīrs – izrādās Kerijs nomira.

Tad vēl, protams, Anna bija jaunākā no māsām, Mērija bija Franču galmā mīļākā un pēc tam pārvācās uz Angliju kļūstot par Henrija mīļāko (īstenībā viņa bija ļoti vaļīga sieviete, nevis cēla kā filmā), Anna netika nekur izsūtīta, bet jau bija Francijas karalienes galmā brīvprātīgi līdz ar māsas atbraukšanu jeb vairāk nekā 2 mēnešus. Anna atgriezās no Francijas, kad Henrijs mainīja ārpolitiskās nostādnes par sliktu Francijai. Anna sāka satikties ar Henriju Persiju, kurš nebija saderinājies un bija pilnīgi brīvs, taču karalis ieķērās Annā. Viņš lika kardinālam (kurš filmā spēlē mazu lomu pretēji realitātei) izšķirt abus mīlniekus un izprecināt Henriju Persiju Mērijai Talbotei. Pēc tam viņš 6 gadus lūdzās Annu, kas piekrita pēc tam, kad karalis bija izbeidzis attiecības ar Romu. Pēc viņu pirmā bērna – meitas Elizabetes – piedzimšanas, Henrijs izmainīja valsts likumus, lai piešķirtu Elizabetei tiesības valdīt. Taču vēlāk, pēc otrā priekšlaicīgi dzimušā dēla, Henrijs sadusmojās un apvainoja Annu attiecībās ar galma muzikantu. Vienkāršā tauta atbalstija Annu, jo uzskatīja, ka karalis rīkojās nepareizi, lai arī vēl nesen karalis viņas dēļ bija atbrīvojies no karalienes Katrīnas.

Dodu 5 pīrāgus no 10 par kopējo spriedzi un viduslaiku barbarismiem, taču galīgi greizu vēsturisko atspoguļojumu.

Advertisements

3 komentāri »

  1. Man filma patika, rekomendeeju tiem, kas nav redzeejusi:)

    Komentārs by laura — 2008-03-21 @ 17:39

  2. par māsām – tiesa. man likās, ka labākais variants (tīri vizuāli) būtu tā pati portmane un keira naitlija. lai nu kā, mani arī kinoteātrī iestiepa sieviete 🙂 bet to nenožēloju, jo filma patika, un vēsturiskas neprecizitātes nekad nav interesējušas, ja vien tās nav izdzīvotas un neattiecas uz manu dzimteni.

    Komentārs by banisenko — 2008-03-22 @ 1:40

  3. portmane un naitlija – hmm, es piekrītu! 🙂

    Komentārs by Sandis — 2008-03-22 @ 1:53


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Create a free website or blog at WordPress.com.

%d bloggers like this: