Viedumu Vietne ar Sandi

2008-02-4

Par daiļajām un naudu

Filed under: Sadzīve — Sandis @ 16:15

Nu atkal nākas rakstīt par viņām, mūsu mīļotajām, mūsu lutinātajām, mūsu maziņajām, mūsu vārgajām un mūsu gudrajām. Mani iepriekšējie “apšaubāmas kvalitātes raksti” tika ķengāti un zelēti uz vella paraušanu norādot cik gan es esmu tāds un šitāds. Varbūt es arī esmu tāds un šitāds, bet viņdien man atkal tika dots pamats rakstīt un pasmiet par pretējo dzimumu ne tajā labākajā gaismā. Atkal rakstīšu par viņām vispārināti konkrētā veidā, tā lai apvainotos tās, kas uzskata, ka slikti vārdi par sievietēm jāuztver kā personīgs uzbrauciens. Tāpēc, ja varat, lasat “dažas”, kur es rakstu “sievietes”.

No debesīm krita kautkādi slapji draņķi un normāli paiet tāpat vien nevarēja. Mīļotā kautkur kavējās un nācās īsināt laiku iegriežoties kādā no tiem ūķainajiem iestādījumiem ar trijiem galdiņiem, kas sevi prezentē kā kafejnīca vai kas tamlīdzīgs. Ieejot konstatēju, ka gaisma tur bija tumša, bet romantikai nederēja lēto cigarešu un neviennozīmīgās klientūras dēļ. Paņēmu vienu tasi silta ūdens, izvēlējos piparmētru tēju un piesēdu pie ļodzīga galdiņa.

Man aiz muguras ar fiksajām kafijām piesēda divas jaunas sievietes. Viņu sejās nebija redzamas grumbas nedz viņu uzvedība liecināja par nopietnu briedumu, viņu kopējais izskats un uzvedība liecināja par noteiktu finansiālu patstāvību. Interesantas dūdiņas, padomāju un izbaudīju pirmo malku sava viruma.

“Nu, jaukā, pastāsti ko tu dari!” es izdzirdēju sev aiz muguras un konstatēju, ka nāksies klausīties abu jaunkundžu sarunu par dzīvi. “Aj, zini, es tagad ar tādu džeku satiekos!” lika manai ziņkārei ņemt virsroku un cītīgāk ieklausīties. “Viņš ir baigi bagāts un brauc ar fērārī! Viņam pat ir sava māja! Nu viņš ir simpātisks…” Lasītājam varbūt nebūs skaidrs, kur te ir galvenais uzsvars, bet galvenais uzsvars ir izteiksmē ar kādu tika izteikts vārds “simpātisks” – drīzāk tika pateikts “nesimpātisks”. Atgriežoties pie sarunas tēmas, tā nekur nepazuda, viena draudzene uzslavēja otru par “superīgā vīrieša atrašanu”. Drīzāk gan sponsora, bet nu es jau nebiju runātājs.

Stāstītāja iesila no draudzenes laipnajiem komplimentiem un pavēstīja vēl satraucošākus piedzīvojumus. Viņai esot vēl viena problēma ar to vīrieti. Reizēm viņš liekot viņai taisīt ēst. Mjā. Domāju gan, ja man būtu sporta vāģis, liela māja ar no manis atkarīgu “zaķīti”, tad “zaķītis” reizēm varētu arī uztaisīt kautko ēdamu, neba man vienam jāšmorē. Bet lielākais pozitīvākais moments esot, ka pie tā drauga viņa supervillā notiekot regulāri tusiņi, kur viņa var ietusēt kopā ar visiem viņa draugiem. Pēc tiem pasākumiem daudzi no tiem viņai regulāri zvanot un aicinot uz savām pirtīm divatā parunāties. Skaidri jau tas netika pateikts, bet laikam šie piedāvājumi tika izmantoti, jo esot iegūti jauni draugi. “Viss notiek affigenna labi!” kā teica pati stāstītāja.

Tagad pie stāstīšanas tika nobīdīta otra draudzene, kurai pirmā sāka uzdot jautājumus “Nu labi par mani, bet kā iet tev? Ka iet ar to tur, ar ko tu kopā brauci, kad es tev zvanīju?” – “Ahem, ar es neko tādu neatceros…” – “Nu tu biji mašīnā!” – “Ā, nu mani tur viens veda ar savu žiguli. Bet mums nekas nesanāca.”

Diemžēl kāpēc nesanāca es nepaguvu noklausīties, jo telefona zvans pie iztukšotas tējas glāzes mani atgrieza ceļojumā pa nelabi slapjo laiku. Es tikai naivi ceru, ka žigulis pie šķiršanās nebija pie vainas.

Manām acīm ir redzams stāsts par sievietēm, kas mīl naudu, bet lai tiktu pie tās, viņas izliekas, ka mīl vīriešus, kam ir šī nauda. Varētu jau rādīt ar pirkstiem un moralizēt, bet nu tā ir realitāte. Ja tev ir smadzenes, tu nopelni naudu. Ja tev nav smadzenes, tad tu kulies kā vari. Mūsu masu kultūrā sievietēm ir dotas priviliģētākas tiesības, ja viņas ir jaunas un izskatīgas, tāpēc viņas var izmantot savas “privilēģijas”, lai iegūtu labumus. Tas simbolizē seksīgumu, skaistumu un pilnību. Mani gan vairāk interesē, kā viņas izdzīvo pirmās novecošanas pazīmes?

Tas ir, viņas taču mūžīgi nepaliek bez krunkām. Drošvien, ka viņas apmeklē plastiskos ķirurgus, kosmētikas studijas un citus pribambasus, lai pielūgtu mūžīgo jaunību, taču, manuprāt, nav iespējams noslēpt, ka tu vairs sen neesi “zaķītis”. Un tad nu ir divas iespējas – vai nu zaķītis ir laulāts draugs vai zaķītis ir nomainīts. Ja tu esi bagāts uzņēmējs, tad tev ir arī kautkāda apjausma, ka čakarēt cilvēkus ir forši un laulāties ar kautkādu sīkaļu tu netaisies – drīzāk tev būs nākamā spindzele tieši no vidusskolas tiklīdz iepriekšējā neatbildīs standartiem.

Tad nu šīs luteklītes tiek izliktas uz ielas un jādomā, viņas nespēj izdzīvot ilgi bez sava galvenā iztikas avota un cenšas sameklēt nākamo vīrieti. Tā kā viņas redz tikai naudu, tad problēmas izpatikt kā vien sponsoram patīk viņām nav. Augstāk aprakstītās būtnes nav vienīgās šādas laimes meklētājas, tikai viņām sanāca uzrauties uz manām ausīm un iegūt pāris rindkopu aprakstu par notikumu. Mans izbrīns ir par viņu naivo laimes apziņu, bet varbūt arī tieši es esmu tas, kurš ir naivs. Labi, tev ir bagāts vecis, kurš tev nepatīk, bet tu dzīvo ar viņu, jo viņš tev visu apmaksā. Iespējams, ka tieši tāpēc ir vērts justies nepatīkami un ļauties, bet šāda dzīve man neliekas ne laimīga, ne jautra. Man nāk prātā viena profesija, kas atbilst aprakstam “gulēt ar vīrieti, kas tev nepatīk, jo viņš par to maksā”.

Katra pati savas laimes kalēja un tas jau nekas, ja sanāk, ka “dažas” sievietes izvēlas naudu, nevis vīrieti un izvēlas naudas apjomu atbilstoši savai pārliecinātībai… Es gan ne tā bagātā džeka, ne tās dūdiņas vietā negribu būt.

5 komentāri »

  1. tā nu tas ir. labs un patiess raksts. vairāk tādus.

    Komentārs by na — 2008-02-4 @ 17:05

  2. hehe😀

    Komentārs by Antons XIV — 2008-02-4 @ 17:07

  3. Man par šīm dūdiņām arī ir savs viedoklis. respektīvi, ir divu veidu tevis minētās dūdiņas – vienas, kas ir naivas cacas, kas cer uz zaļu dzīvi mūžīgi mūžos āmen un otras, kas savu vīrieti izmanto, lai virzītos uz konkrētu mērķi. Tā teikt, kā sponsoru. Un, ja pirmā tipa cacai šāda valoda ir pilnīgi normāla un viņa tādu sarunu no tīras sirds risina ar vēl 50 savām labākajām draudzenēm, tad otrais tips tādu lietu kā “draudzība” nepieļauj.

    Šis komentārs nenozīmē, ka atbalstu jebkuru no šiem tipiem. Arī negarantēju, ka tā ir patiesība, jo pati piederu pie biki cita slāņa. Bet nu tāds viedoklis man izveidojies. Nav jau tās tantas tik dumjas kā iztaisās.

    Komentārs by murxxe — 2008-02-4 @ 22:37

  4. Būs jau labi, uz tevi tak tas nekādu iespaidu neatstāj. Šādi cilvēki bijuši kopš sākta gala, un tuvākajā laikā nekur pazust netaisās. Vienkārši attiecīgās aprindās “trofeju piegulētāja” ir statusa simbols, tāds pats kā pulkstenis, kurpes vai auto. Neviens tak nesagaida kaut kādas dziļi izjustas jūtas no sava pulksteņa — un tāpat neviens negaida nekādu baiso mīlu no šīm jaunkundzēm. Abi viens otru izmanto, un visiem labi🙂

    Komentārs by nuclearsecrets — 2008-02-4 @ 23:36

  5. Pilnīgi piekrītu, ka šādas “dāmas” sabiedrībā ir bijušas jau no seniem laikiem un, domājams, tādas būs arī turpmāk. Ja jau cilvēks tic, ka naudā tā laime un viņai no tās paliek labāk, tad lai jau tusē ar veci, kas par to maksā. Tomēr mēs jau tad zinām, ka tās jau vairs nav attiecības, ja viens par to maksā. Šai darbībai ir cits vārds.😀

    Komentārs by Zane — 2008-02-5 @ 22:45


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: