Viedumu Vietne ar Sandi

2007-09-23

Trauksme! Trauksme! Trauksme!

Filed under: Sadzīve — Sandis @ 10:02

Es nez ko raksta db.lv un es nez ko lasa pārējie lasītāji. Katrā ziņā weblogosfērā Latvijā šāda informācija nav, tāpēc pabļaušu.

Kurš ir redzējis lata (mūsu valūtas) vērtības līknes pēdējā laikā?
http://www.seb.lv/lv/private/services/currency/rates/rigibor/
Uzliekat 2007. gadu pirmajā ailē uz 2006. gadu un papriecājaties par lata vērtību gada laikā. Tas grafs izskatās vēl šausmīgāk.

Pa pagājušajām divām nedēļām lata vērtība ir pakāpusies no ~9,5 līdz ~12,3, jeb sasniegusi visaugstāko rādītāju pēdējo divu gadu laikā. Tas nozīmē papildus samaksu visiem kredītu ņēmējiem (kas to ņēmuši latos). Tas nozīmē, ka inflācijas līmenis aug šausmīgi. Tas nozīmē, ka nesenā finanšu ministra atkāpšanās “ģimenes apstākļu dēļ” nemaz nebija “ģimenes apstākļu dēļ”. Vēl eksistē tādi baismīgi vārdi kā “lata devalvācija”.

Bez liekas panikas sēšanas, kur var nopirkt lielus sausiņu un ūdens krājumus?

Advertisements

6 komentāri »

  1. Atkāpās ekonomikas ministrs.
    Bet tas tāpat zināms, ka nebija ģimenes apstākļi.

    Komentārs by A. — 2007-09-23 @ 11:31

  2. Kas ir lata vērtības līknes??? Rigibor ir % likme par kādu 5 vai 6 Latvijas lielākās bankas aizdod latus vienu otrai (Latvijas banka izrēķina vidējo un publicē). Un tas nenozīmē papildus samaksu visiem kredītu ņēmējiem. Kā patēriņa kredīti ņēmēji maksās savus 20-24% gadā, tā arī maksās. Tāpat latiem ir pieejamas arī fiksētās likmes (kas gan tagad nav mazas, bet pirms brīža vēl bija mazākas par mainīgo likmi). Turklāt kredītos ar mainīgajām likmēm tās tiek pārrēķinātas reizi 3 vai 6 mēnešos – ja tieši šajās dienās tiek pārrēķināts, tad ok – maksājums aug, bet savādāk nē. Ar augstiem kredītprocentiem tiek tieši bremzēts patēriņa kāpums, kas izraisa inflāciju. Tas ir pilnīgi normāli, ka kredītprocenti ir lielāki par inflāciju, jo savādāk ir finansiāli izdevīgi ņemt tik lielu aizņēmumu, cik var aizņemties.

    P.S. To A. – jā, protams, viens ministrs ir vainīgs pie visa. Man gan liekas, ka finanšu ministrs ir vairāk iesaistīts attiecīgajā jomā.

    P.S.S. Sandi, neiesaku rakstīt par tēmām, kas Tev ir galīgi svešas :/

    Komentārs by MrSmith — 2007-09-23 @ 17:51

  3. Hmm. Man bija sapratne un joprojām ir tāda, ka šī līkne tomēr nozīmē kautkādus sūdus man kā lata lietotājam un signalizē par tendencēm, kas ietekmēs mani un citus. Toties rakstot šādus te ierakstus par “tēmām, kurām maz ko saprotu” es iegūstu komentārus, kas paskaidro man kur es kļūdos un kāda ir tā cita informācija, ko nezinu. Ekonomikas (vai finanšu – neatceros kurš no viņiem) ministram visu neveļu virsū, saku, ka viņš tā pēkšņi aizgāja, kas varētu būt saistīts ar šo situāciju.

    Tas, ka bankas viena otrai aizdod latu un tā rezultātā lata vērtība strauji aug, manuprāt, ietekmē lata vērtības kāpšanu un inflācijas palielināšanos vēl vairāk. Tātad kredītēšanas mašinērija turpina ārdīties un maz kas notiek tā apturēšanai.

    Komentārs by Sandis — 2007-09-23 @ 18:28

  4. Es jau izskaidroju, kas ir šī līkne – Rigibor. Nekāda lata vērtība neaug – aug procentu likme. Lata vērtības augšana varētu notikt tad, ja lats brīvi peldētu attiecībā pret citām valūtām, bet, kā zināms, lats ir piesaistīts EUR un nevari Tu par savu “vērtīgāko” latu nopirkt vairāk EUR. Vienkārši situācija ir tāda, ka bankām ir jāizpilda Latvijas bankas noteiktās obligātās rezervju normas latos – tātad vajag latus – līdz ar to bankas vienai otrai vēlas aizdot par lielākām procentu likmēm. Tajā pašā laikā Latvijas banka pēdējā laikā visai maz latu “izlaiž” publiskajā apgrozībā – kā rezultātā ņemot vēl kredītēšanās apjomus – bankām latu trūkst un % likmes aug – kas manā skatījumā arī ir Latvijas Bankas mērķis.

    Tālāk par inflāciju un % likmēm ar praktiskajiem piemēriem. Pieņemam, ka inflācija ir 10%, savukārt Rigibor ir 5% un Tev ir iespējams aizņemties par Rigibor likmi. Reāli tas nozīmē to, ka Tu no bankas vari aizņemties 100 Ls nevis krāt, bet pēc gada bankai būs jāatdod 105 Ls, kamēr attiecīgā prece jau maksās 110 Ls – būtībā tiek veicināta aizņemšanās, kas mūsu situācijā nav labi, jo pārāk daudz veicina patēriņu. Līdz ar to ir tikai loģiski, ka Rigibor ir lielāks par inflāciju.

    Tālāk par inflāciju – kopumā ir vairākas standarta teorijas, kas un kāpēc ietekmē inflāciju. Katrā ziņā par standarta gadījumu tiek uzskatīta situācija, ka strauja ekonomikas izaugsme (Latvijā IKP pieaugums reālajās cenās (neņemot vērā inflāciju) ir vairāk par 10%) veicina inflāciju. Tātad, lai samazinātu inflāciju ir nepieciešams palēnināt ekonomikas izaugsmi. Pēc standartteorijas ekonomikas izaugsmi var pamazināt palielinot procentu likmes.

    Par inflāciju vēl gribēju piebilst, ka dažas no izmaksām Latvijai ir tikai nebūtiski iespējams ietekmēt – Latvija 40% no patērētās elektroenerģijas importē, gāzi neražo – tāpēc cenu pieaugumu LV pa daļai nosaka kaimiņvalstu uzņēmumi. Otra lieta – ES līmeņa cenu sasniegšana it īpaši pakalpojumu jomā – aug darbaspēka izmaksas, aug pakalpojumu izmaksas – viss ir tikai loģiski.

    Komentārs by MrSmith — 2007-09-23 @ 18:55

  5. Strādāju banku jomā, un jau pagājušo nedēļ izjutu jautrību ar tiem, kas bija paņēmuši kredītus. Bet, ja skatās, tad paši vien vainīgi, neviens nesolija, ka atmaksas summa būs konstanta. Viena liela daļa kredītu vienkārši uzkārsies, jo nespēs atdot.

    Komentārs by Melnā Mamba — 2007-09-23 @ 21:58

  6. Melnā Mamba – starp citu man ir interese, ja Tev ir zināms- daudzi tagad izmanto kredītbrīvdienas vai pagaidām ne pārāk? Bankas jau speciālas struktūrvienības īpašumu tirgošanai neveido? 🙂

    Komentārs by MrSmith — 2007-09-24 @ 20:59


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: