Viedumu Vietne ar Sandi

2007-05-7

Mazs ieskats skriešanas pieredzē

Filed under: Sadzīve, Sports — Sandis @ 13:26

Šodien izlasīju Onkulis rakstu par skriešanu un kā regulārām skrējējam ar divu gadu pieredzi, es atklāju, ka man ir daudz ko teikt. Lielāko daļu no pirmā raksta aizņēma tehnisks pribambass, kam gan ir maza loma pašā skriešanā kā vien subjektīvas statistiskās informācijas sniegšana. Galvenā uzmanība skriešanā ir pašai skriešanai, nevis mūzikai un “maigai sievietes balsij” tavā ausī. Tas var būt motivējoši, bet … kas gan kuram ir motivējoši.

Manā dzīvē skriešana ienāca nejauši, to man pa pusei iedeva mans draugs – profesionāla (Latvijas kandidāte) skrējēja, kurai vajadzēja treniņu partneri. Man vajadzēja sportisku nodarbi, jo mana forma bija ļoti vāja un līdz ar vecumu, es pamazām audzētu lielāku vēderu. Skriešana divatā ir savādāka par skriešanu vienatnē, jo vienatnē tu cīnies pats ar sevi, kamēr divatā tu cīnies ar otru. Lieka komunikācijas kultūra arī nenāk par ļaunu. Palūkojieties sev apkārt, varbūt ir vēl kāds tieši tāds pats skriet gribētājs, kas nevar saņemties. Norunājot konkrēto laiku nāks par labu motivācijai neizgāzties un ierasties uz skriešanu. Īpašiem interesentiem ir iespējams arī noķert kādu meiteni turpat uz ielas un paaicināt paskraidīt kopā (jā, viņas tur ir, un pat daudz 🙂 )

Sākums skriešanai bija ļoti grūts. Skrēju apmēram trīs kilometrus divās-trīs dienās un tie likās gari un bija prieks par to sasniegšanu. Ļoti sāpēja kājas, bieži turēju tempu, ko nevarēju noturēt, daudz pastaigājos. Pirmās divas nedēļas bija ļoti traki, pēc tam jau viss sāka iet labumā. Ar katru reizi spēka rezerves bija arvien vairāk, ar katru reizi aizvien mazāk staigāju, līdz nācās palielināt distanci. Vispār viss pirmais gads bija ar ļoti švakiem rezultātiem – viss tas pateicoties tam, ka pārāk maz gāju skriet. Kad pēc pirmās vasaras turpināju skriet pa ziemu – visādi tur večuki mani vēl arvien ielika kā stāvošu 🙂 Morāle – rezultāti nāk pamazām, nav jēga visu sasteigt. Ķermenis trenējas tāpēc, ka tiek kustināts un nevis tāpēc, ka tiek izpildīti speciāli vingrinājumi, ko zin izredzētie. Izredzētie zin īpašās muskuļa grupas, kā tās atsevišķi saucas un kādi tieši treniņi labāk tās trenē – bet ikdienas skrējējam tas būtībā nav vajadzīgs. Vienkāršs treniņš ir kustības ar piepūli – vai tas ir skriešana vai kāda smaguma pacelšana.

Pirmajā ziemā pēc skriešanas es apmeklēju “štangu zāli” jeb sporta klubu kopā ar dažiem draugiem “guļus spiedējiem”. Kamēr rezultāti pie roku vingrinājumiem bija ļoti vāji, rezultāti pie kāju trenažieriem bija vairāk nekā spīdoši. Guļus spiedējiem sagādāja problēmas uzspiest ar kājām 60kg (tādā ietaisē, kur tu apsēdies un spiežot iztaisno kājas ceļgalos), kamēr man tas likās gluži normāls svars un pat prasījās vēl. No tā secinājumi, ka skriešana viena pati netrenē roku muskulatūru. Vēl joprojām tas ir baltais plankums manā fiziskajā attīstībā, tāpēc, ja gribat būt lauva jūrmalā, apmeklējies sporta zāles un trenējiet rokas.

Pirmais jautājums jauniesācējam varētu būt “kā”. Atbilde ļoti vienkārša – tu sāc skriet un skrien. Izraugies aptuveni attālumu, nostādi sevi uz tā noskriešanu, sadali savu spēku un aiziet. Neviens no tevis neprasa rezultātu, tikai cik tu pats sev uzstādi, galvenais, ka kusties. Lēni skrienot arī var trenēties, tomēr nevajag pārspīlēt un pastaigāties. Jo vairāk pūlēsies, jo vairāk sasniegsi.

“Kur” varētu būt interesants jautājums centrā dzīvojošajiem. Par laimi Rīgā ir daudz parku, kurus var izmantot vai vēl labāk kā man – piepilsētas rajons ar nomales un industriālajām vietām. Tās parasti ir papildinātas ar garām, netraucētām distancēm, kurās bez jums lielākoties pulcēsies suņu staigātāji, mazgadīgi klaiņotāji, vientuļie gājēji un citi skrējēji. Ja šaubaties par drošību, tad ņemiet vērā, ka neviens neplāno uzbrukt skrējējam, jo viņam līdzi nav naudas. Piemēram, mana vienīgā bagātība līdzi ir dzīvokļa atslēgas. Ar suņiem (gadās) jābūt uzmanīgam, pamatā viņi visi ir labsirdīgi noskaņoti un neskrien līdzi, bet drošības pēc uzvedieties pārliecinoši, noteikti nebēdziet, turpiniet ceļu un neskrieniet izaicinoši. Jo mazāks suns, jo lielākas briesmas. Jebkurā distancē var gadīties neparedzamas situācijas – tāpēc neskrieniet arī pārāk nomaļās un nepieejamās vietās. Ja gadīsies savainoties – pašam būs vien jāvelkas pretī.

Ko vilkt mugurā jeb kādam jābūt teniņtērpam: jo līdzīgāks būsiet Maskačkas urļikiem, jo labāk. Ērtas kedas, zeķes, vieglās bikses (garās un īsās), īsāmrokām t-krekls un vieglā sporta vējjaka ir manā komplektā. Līdz nulle grādiem var mierīgi skriet pa āru ar garām biksēm, t-kreklu un vējjaku neskaitot kedas un zeķes. Aptuveni no 6-10 grādiem siltuma var skriet t-kreklā un šortos, ja ir vējš tad labāk jakā. Zem 0 grādiem virs vai t-krekla vietā var vilkt biezāku džemperi kopā ar cepuri (kuras gan man nav – iztieku). Galvenais neapģērbt sevi pārāk cieši vai vaļīgi – galvenais, lai būtu brīva un ērta kustēšanās.

Liela problēma ir vīriešu sporta apakšveļa – LV veikalos neesmu redzējis, tā ka jāiztiek ar to, kas ir. Bet rezervējiet atsevišķas, arī zeķes – pārāk traki piesvīst. Tad vai nu jāmazgā katru dienu, vai arī vienkārši taupot drēbes noturību, jāpiesūcina ar sviedriem un tad jāmazgā. Zeķes gan, visdrīzāk, ir jāizmet.

Ja gatavojaties skriet, padomājiet par neēšanu pāris stundas pirms skrējiena. Nekas nevar būt jaukāks par šķebinošo sajūtu vēderā, kad rauj uz korķi ceļmalā vai arī skriešana kļūst par mocībām. Vislabāk ēst vieglos ēdienus, piemēram, makaronus, ja noteikti vajag ēst ātrāk. Vislabāk dzert ir, protams, negāzētu minerālo vai parasto ūdeni, kuru nav obligāti ņemt sev līdzi skrejot – kur liksi?

Pēc skrējiena vajag veikt vingrojumus, lai nebeigtu spēji. Tu esi iekustinājis ķermeni, to nevar uzreiz momentā apturēt – sirds sitas, asinis mutuļo, elpošana ir strauja. Pārsimts metrus ir vērts veikt pastaigājoties, izlocot kājas, rokas, rumpi. Lēnām jāieelpo un jāizelpo, lai organisms aprod ar slodzes beigām. Sākumā es iztiku bez šīs beigu fāzes un sekas bija tādas, ka “piedzinu kājas” un bija grūti skriet.

Kā man viens pavēstīja – skriešana ir mazohistu nodarbe, kurā tu pats pūlies pārslogot savu ķermeni. Lai veicas.
Update: Mani skriešanas maršruti ar Google Maps

Advertisements

20 komentāri »

  1. Ļoti interesants un pamācošs raksts. Jau labu laiku domāju sākt skriet.

    Komentārs by Renārs — 2007-05-7 @ 15:05

  2. Pēc tiem maršrutiem izskatās, ka diezgan padaudz asfalta- jau daudz sāk skriet, tad var rasties problēmas. Iesaku no Imantas augšējā punkta gar garāžām skriet mežā – tur ir ok – pats esmu skrējis.
    Runājot par lēnu un ātru skriešanu – galvenais ir pulsa lielums (vienkārši ir paskaitīt 10 sek. uz kakla ar īkšķi un rādītājpirkstu). Ja ir 26 jau ir vairāk sevis pārtrenēšana, no kuras arī liela labuma nav.

    Komentārs by MrSmith — 2007-05-7 @ 17:36

  3. Izskatās, ka dažus simbolus te nevar likt 🙂
    Tātad – ja ir mazāks pulss par 21 – manuprāt, īpašas jēgas no tāda skrējiena nav, normāli būtu no 23-25, savukārt, virs 26 jau ir vairāk sevis pārtrenēšana, no kuras arī liela labuma nav.

    Komentārs by MrSmith — 2007-05-7 @ 17:37

  4. 1. Neko taadu gan neatceros, ka nebuutu vareejis ar 60 kg kaajas iztaisnot.. 😉
    2. Par zekju izmeshanu peec skreejiena nu gan stipri paarspiileets 😀

    Komentārs by TheVAL — 2007-05-7 @ 18:33

  5. ne jau pēc katra skrējiena zeķes jāizmet 😀 bij bij tāds joks pa 60 kg – pūlējāties baigi smagi, pāris reizes iztaisījāt, tad teicāt, ka nevar turēt :))

    par asfaltu, jā, ir padaudz asfalta. taču daļēji kleistu iela un viss dzelzceļa posms ir smiltis, turklāt uzartas vietām.

    Komentārs by Sandis — 2007-05-7 @ 20:33

  6. galīgi tukšā dūšā skrienot daudziem būs slikti ar vēderu. Kad sāc skriet ķermenis meklē papildu enerģiju, ja kunģī nekā nav, tur izdalās gremošanas sula, kas bojā kunģa sieniņas. Iesācējiem ir pat veselīgi 15-25 minūtes pirms skrējiena veikt mazu uzkodu – pāris malkus sulas un sviestmaizi (var tikai pusi).

    Komentārs by 0nkulis — 2007-05-7 @ 21:08

  7. Mēs tur kāju iztaisnošanu ar MAX taisījām un tu atpaliki nevis mēs 😀 😛

    Komentārs by Salviz — 2007-06-8 @ 13:31

  8. Man jau ar tā likās, jaa.. 😉

    Komentārs by TheVAL — 2007-06-8 @ 13:32

  9. BTW man pat ir bildes kā pierādījums tam 😉

    Komentārs by Salviz — 2007-06-8 @ 13:34

  10. Manliekas mēs visi uz MAX taisījām!

    Komentārs by Sandis — 2007-06-8 @ 16:32

  11. Nu man liekas, ka nē, jo uz MAX mēs taisījām citā dienā, kad tika tas viss arī dokumentēts, bet var jau būt, ka arī ar tevi iepriekš 😉

    Komentārs by Salviz — 2007-06-8 @ 16:35

  12. Māca tik te visiem muļķības kaut kādas 😛

    Komentārs by Salviz — 2007-06-8 @ 16:36

  13. Bet nu MAX katrā ziņā nebija 60 kg 😉 Manuprāt, pāri 100-am bija, 120 or so…

    Komentārs by TheVAL — 2007-06-8 @ 16:47

  14. nu tad vēl labāk – tas nozīmē, ka esmu kļūdījies ciparos 😉

    Komentārs by Sandis — 2007-06-8 @ 16:49

  15. Stāsts jau pilns ar kļūdām tātad 😉
    Navar ticēt nemaz tādam 😛

    Komentārs by Salviz — 2007-06-11 @ 11:31

  16. pilns ar kļūdām? 😀 nu nu, pārspīlējums!

    Komentārs by Sandis — 2007-06-11 @ 17:13

  17. interesants raksts un daudz tajā patiesības 🙂
    ja nopietnāk gribētu patrenēties, tad varētu vēl pakonsultēt…(run)
    * skriešans reljefs būtu periodoski jāmaina-te asfalts, meža takas, pauguri un smiltis!
    * kā nu kuram, bet man nepieciešamas pēc ēdienreizes vismaz 2,5-3h, lai sāktu treniņu.
    * Lai paaugstinātu trenētību, ar laiku temps pārmaiņus būtu jāpalielina-skrien noteiktu gabalu ātri-tik pat vai vairāk(līdz jūties komfortabli)lēnu….
    te jau īstenībā būtu daudz ko vēl rakstīt, bet baidos,ka šo neviens vairs nelasīs 😀

    Komentārs by Maris-prof! — 2007-08-24 @ 20:30

  18. Es vēl lasu!

    Komentārs by TheVAL — 2007-08-24 @ 21:24

  19. konsultācijas nekad nenāk par ļaunu – esmu atvērts jauniem padomiem un labprāt pats stāstu, ko zinu! es joprojām skrienu, tikai tagad lielākoties pa Ziedoņdārzu. nav liela teritorija un arī visu laiku asfalts, bet iztieku.

    nu jā, rakstīt var daudz un dažādi, tāpat kā stāstīt makšķerniekstāstus – ir daudz sīku knifu un viedokļu, ka ar pāris teikumiem nepietiek.

    Komentārs by Sandis — 2007-08-25 @ 20:38

  20. Labs rakstiņš,bet par apakšveļu nav taisnība…var nopirkt visos lielākajos sporta veikalos..un pietam vēl kādu Hi-tech:)

    Komentārs by edgars — 2007-12-24 @ 18:04


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Create a free website or blog at WordPress.com.

%d bloggers like this: