Viedumu Vietne ar Sandi

2007-02-26

Spēļu nākotne

Filed under: Tech — Sandis @ 17:17

Šodien izlasīju viena “satīrista” uzskatus par to, kādai jābūt īstai stratēģijai – kara simulatoram. Savā būtībā autors īstenībā stāsta par šo te pareģojumu, ka videospēļu tirgus attīstās nepareizajā virzienā. Tā vietā lai sniegtu spēlētājiem prieku, videospēles attīstās grafiski, izmanto vēsturiskus priekšrakstītus motīvus un labāku skaņas kvalitāti.

Es pilnībā piekrītu, ka lielizmēra spēles, kurām ir šausmīgākie specefekti apnīk jau pēc pirmās izspēlēšanas reizes. Tās visas noris pēc noteikta ieprogrammēta scenārija, nevis ļauj lietotājam izbaudīt dažādību un prieku par pārsteigumu. Kāda jēga no spēles, ja zini, ka tur tajā vietā atrodas tas, kas jāsavāc un tev stāsies pretī tieši 2 pretinieki, kuri atrodas… Uzvar tas, kas vislabāk iemācās kustināt pirkstus vajadzīgajā veidā, nevis tiek gūts prieks un lietā liktas smadzenes. Ir labāk izstrādāt sliktu vienspēlētāja režīmu ar pietiekami plašu daudzspēlētāju režīmu, lai dzīvie spēlētāji nodrošinātu tādu pretinieka mākslīgo intelektu, kādu nevar nodrošināt neviena spēle.

Vienspēlētāja režīmā es spēlēju trīs spēles – FM 2007, The Longest Journey un Flashpoint. Garākais ceļojums ir tipiska scenārijspēle, tiesa ar domāšanas nepieciešamību un pagaidām, šķiet, pēdējais labākais no kvestiem. Mērkaķu salu triloģijai, protams, tas nav ne tuvu, bet ir interesanti pirmo reiz caurstaigājot. Flashpoints ir šūteris, bet vismaz šeit scenārijs krietni variē, jo čehi ir iztaisījuši salīdzinoši domājošu mākslīgo intelektu, kas variē ar notikumiem. Vismaz ienaidnieks neuzbrūk identiski. Kas attiecas uz FM – nu tad šī sērija ir vienkārši balstīta uz nevienlīdzīgu attīstību.

Kas attiecas uz sākotnēji pieminēto manifestu – lai arī tas izskatās nenopietns, es zem tāda parakstītos. Tādas vecās spēles kā, piemēram, Covert Action, http://www.abandonia.com/games/140/download/Floor13.htm un X-Com:Apocalypse piedāvā spēlētājam neaprēķināmības faktoru. Nav zināmi ne pretinieki, ne darbības vieta. Šādas spēles vairs netiek taisītas, bet, vismaz man, joprojām patīk pārsteiguma un neaprēķināmības faktors spēlēs.

Advertisements

Atstāt komentāru »

Vēl nav komentāru.

RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Create a free website or blog at WordPress.com.

%d bloggers like this: