Viedumu Vietne ar Sandi

2007-02-20

Mīlā un paviršībā

Filed under: Sadzīve — Sandis @ 0:39

Mīlestība ir vairāk nekā jūtas – tas ir apziņas stāvoklis.

Mazas diskusijas apkopojums. Tēma bija par to, ka ir slikti, ka iemīlējušies cilvēki atdod visu sevi tam otram, pilnībā aizmirstot visu pārējo sev apkārt. Man centās iestāstīt, ka šāda rīcība ir ļoti nepareiza. Konkrēti par to tika sāpēts, jo iemīlējusies kursabiedrene nav spējusi paveikt savu daļu no paredzētā grupas darba.

Es necentīšos paziņot, ka esmu visgudrs, es uzskatu, ka ir interesanti par to padomāt.
No vienas puses analizējot, tās ir prioritātes. Ja ir atrasts savs vienīgais, tad ir muļķīgi tērēt sevi kautkādām laicīgām rutīnām, ja var iegūt garīgu ilglaicīgu apmierinātību. Tu taču zini, kas tev ir svarīgi: būsi izsalcis, paēdīsi, ja izslāpsi, tad padzersies. Maslovs saka, ka apmierinot zemākas vajadzības, nonāk pie lielākām vajadzībām. Un… jūtām precīzu laiku neizraugās, tas nav plānots pasākums.

No otras puses argumentu, man pat liekas, ir vairāk. Saprāta balss nav jūtu balss labākā draudzene. Cik daudz ir normāli ziedot otram, kurš var nebūt šī upura vērts? No vienas puses zaudēt nav ko un var tikai iegūt. Bet konkrētajā piemērā var gan zaudēt. Pāris mēnešus sačakarē universitātes sekmes un atgūt tās ir neiespējami. Tiek zaudēts laiks, nauda.

Mana oponente aizstāvēja racionālās “maitas” sievietes domu – jūtām nav jāļaujas un ir jādomā līdz ar galvu arī par paralēlajiem pienākumiem. Iemīlēties nedrīkst un nav vēlams, viss ir jasaglabā kontrolētā apziņā nevis jūtu skurbulī. Ir jāapzinās savi pienākumi, ir jātur roka uz sava pulsa.

Tas ir ļoti fatāls viedoklis, man viņas žēl. Turēt visu laiku roku uz pulsa nevar. Bet vai pilnībā to noņemt? Un kad?

Advertisements

4 komentāri »

  1. “Konkrēti par to tika sāpēts, jo iemīlējusies kursabiedrene nav spējusi paveikt savu daļu no paredzētā grupas darba.”

    nav viņu darīšana, mēs nedzīvojam kolektīvismā, un nevienam nav jāuzupurējas citu vārdā.

    Komentārs by katrs skolaspuika — 2007-02-20 @ 3:02

  2. ja esi ko uzņēmies – izdari līdz galam. Tā ir un viss.

    Komentārs by mazā — 2007-02-20 @ 17:31

  3. Interesanta diskusija.
    Man šobrīd var neizdoties būt objektīvai, bet vispār es domāju, ka tad, kad iemīlas tā pa īstam un līdz ausīm, tad nemaz nav iespējams “turēt roku uz pulsa” vai ko tamlīdzīgu. Tad vienkārši ļaujas sajūtām, un tas ir labākais, ko var darīt. Kad rozā brilles pazudīs, sāksies rutīna vai viss beigsies traģiskāk, tad nu tā būs tikai laba pieredze, kas turpmāk ļaus iemīlēties vēl joprojām ar rozā brillītēm, bet tomēr bišķi piesardzīgāk, un tas nebūt nebūs sliktāk.
    Kāda jēga kaut kā ierobežot sevi? Kāda jēga uztraukties par studijām, vējā palaisto naudu, ja tā liek sirds un ja tā var palaist garām kaut ko daudz nozīmīgāku par materiālām vērtībām? Nu nezinu, tas jau atkarīgs no cilvēka, kāda kuram vērtību sistēma.

    Komentārs by Inga — 2007-02-20 @ 23:22

  4. Tam jau grupas domaatas, lai visiem buutu vieglaak. Ja kaads kaut ko nepaspeej – izdara citi. Grupu probleemas liidz shim man nav radushaas….

    Par iemiileeshanos. Nu ja, diez vai ir veerts dziivot, ja visu vienmeer kontrolee. Dazhreiz jau gribeetos gan, bet diez vai vajadzeetu…

    Ja kaadam nepatiik iemiileeshanaas sajuuta – vai nu traki viilies, vai nu nav iisti piedziivojis 😦 skumji.

    Komentārs by maxla — 2007-02-21 @ 0:07


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Create a free website or blog at WordPress.com.

%d bloggers like this: