500 miljonu uzlabojums

Drukātajā presē uz papīra un internetā kā arī raidošajās televīzijās līdz manīm ir nonākusi izpratne, ka valdībai ir vienošanās ar SVF un EK kā arī citām organizācijām, ka tā samazinās savus izdevumus par 500 miljoniem nākamajā gadā. Piemēram, šajā apollo.lv rakstā skaidri pateikts – “Finanšu ministrija jau sākusi darbu pie nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas, kas paredz tā samazināšanu vēl par 500 miljoniem latu”. Izrādās, tā nav taisnība – par to tālāk.

Nesen uzzināju, ka Latvijas Valdība ir panākusi vienošanos ar Eiropas Komisiju par dažādu nodokļu celšanu 2010. gadā, ieskaitot PVN no 21% uz 23%. Visvairāk mani interesēja ienākuma nodokļa no depozītu procentiem ieviešana, kas man lika pasērfot pa Igaunijas un Lietuvas banku mājaslapām. Šīs meklēšana sākās no pods.lv publikācijas ar atsauci uz ziņu db.lv.

Neba pašā ziņā, bet tās komentārā kāds labvēlis bija ielicis linku uz PDF dokumentu, kas atrodas europa.eu un satur šo vienošanos angļu valodā.

Izaicinu Jūs iztulkot šo teikumu, kas ir precīzs citāts no 3. lapas 7. punkta (turpinās no 2. lapas), 3. rindkopas: “For 2010., the authorities stand ready to take additional measures to achieve improvement in the deficit by another LVL 500 million (ca. 4% of GDP) by introducing capital gains tax…”. Nevarēju atturēties no attiecīgās vietas izcelšanas boldā. Tātad, nav plānots samazināt līdzšinējo budžetu par 500 latiem, bet gan izveidot ienākumu/izdevumu attiecību par 500 miljoniem labāku. Un darīts tas tiks, galvenokārt, paceļot nodokļus, nevis optimizējot un samazinot. Šis punkts ir svarīgs, jo publiskajā telpā cirkulē viedoklis, ka valsts aparāts ir uzblīdis ar iestādēm, kurām savstarpēji pārklājas funkcijas un kuras ir nepieciešams samazināt.

Līdzīgi arī tā paša dokumenta 6. lapā nodaļā “Third Installment” A punkta pirmā rindkopa skan – “improvment in the budget balance by 500 lvl”.

Divās vietās augstākminētajā dokumentā ir teikts, ka valstij ir jāuzlabo sava ienākumu/izdevumu attiecība, nevis jānodarbojas tikai ar izdevumu samazināšanu. Izskatās, ka tas ir saprasts kā samazinam, līdz tiek iegūta vajadzīgā situācija un palielinam nodokļus līdz iegūstam pietiekami daudz ienākumus.

Internets jau ir pilns ar saglabātām liecībām, ka eksperti un citi zinošie ir liecinājuši, ka truli griežot izdevumus un akli paaugstinot nodokļus Latvijas ekonomika tikai pasliktinās. Taču šādu scenāriju mūsu vēlētās amatpersonas ir paredzējušas un jau vairāk kā pusgadu cītīgi tai seko. Vēl smagāks ir fakts, ka neviens no mūsu pilsoņu vidus (ieskaitot arī mani) nav nācis klajā ar jebkādu spēcīgu alternatīvu, pamatotu mērķi, kas konkurētu ar valdības izvirzīto “slikto” variantu.

Bija ideja, ka vajag samazināt nodokļus nevis palielināt, kas likās loģiski, taču neviens neprata paskaidrot skaitļos kā arī pamatot risku, kāpēc valstij vajadzētu samazināt ienākumus no nodokļiem brīdī, kad visā pasaulē apstājas darījumi un dažu bankrotējošo uzņēmumu zaudētos nodokļu ienākumus varētu segt stabilākie no uzņēmumiem. Vai Latvijā šobrīd piedzīvotu uzņēmējdarbības uzplaukumu, ja decembrī nodokļi tiktu samazināti? Visdrīzāk, ka nē, nepiedzīvotu. Cik daudz griezīs nākamā gada 23% PVN? Būs vairāk bankrotu, vēl grūtāka biznesa vide, lētākas cenas un nodokļu ieņēmumi mīņāsies uz vietas ar negatīvu astīti.

Nezinu vai tas palīdzēs, jo neizskatās, ka kādam būtu skaidra attīstības vīzija, plāns izejai no recesijas un vēlme uzņemties risku apstākļos, kad pie rokas ir tas vienkāršākais un acīmredzamākais variants. Mēs visi peldam, bet diemžēl atrodamies kuģa motortelpā bez logiem. Kapteinis ir tuvredzīgs un reti izdod kādas komandas, tāpēc mēs slēdzam motoru braukšanai uz priekšu un atpakaļgaitā pēc savām izjūtām.