Vislatvijas sieviešu brauktprasmes uzlabošanas diena

Tā varētu nosaukt 24. jūniju, jo nevienu citu dienu nevar redzēt tik daudz sieviešu pie stūres. Blakus viņām var redzēt dažādus personāžus, kas, lielākoties, ir vīriešu dzimuma pārstāvji. Protams, var redzēt arī vīriešus pie stūres, bet tie ir vai nu pārāk veci, vai izskatās zem pārākās sievas tupeles (jo tīrs krekliņš, balts džemperītis), vai arī vienkārši kautkādi mīkstie atturībnieki.

Ja varēja sakategorizēt, tad varēja redzēt šādus vīriešu skatus:
- “Cik viss ir labi”. Šiem vīriešiem ir nevis “vienalga” vai “noteikta kondīcija”, bet drīzāk uz pieres rakstīts “Nu lai jau viņa brauc kā māk, labāk neteikšu neko.”
- “Kā tu brauc”. Aktīva vīrieša žestikulācija ar rokām ar norādēm uz ceļazīmēm, ceļa apzīmējumiem un nervoza sieviete pie stūres parāda, ka noris intensīvs skaidrojums kā pareizi jābrauc.
- “Ak mans dievs”. Bailes no atņemtām tiesībām un sutkām ir lielākas nekā bailes, ka sieva izbraukāsies pa apmali un stāvošajām automašīnām, taču apzinātais stāvoklis, kāpēc sieva tiek laista pie stūres, traucē konstruktīvi paskaidrot drošas braukšanas pamatus. Tā vietā nākas iekrampēties sēdeklī un drošības siksnā.
- “Pilna laime” vai arī pilna koma. Komentāri lieki.

Šos skatus man izdevās fiksēt sēžot blakussēdeklī. Priecīgus visiem pēcjāņus