The Magdalene Sisters

Neba savas intereses dēļ dabūju filmu “Magdalene Sisters” un biju skeptiski noskaņots, ka filma man varētu likties interesanta. Nu.. nebija jau ar nekāds grāvējs, drīzāk dokumentāla filma. Tikai filmas beigās sapratu, ka šī 2002. gadā taisītā kinolente ir balstīta uz patiesiem notikumiem un pat Īrijas Katoļu baznīca nav spējusi atspēkot pret sevi izvirzītās apsūdzības. Turklāt Īrijas premjerministrs 1999. gadā ir pat izdevis atvainošanos visiem Magdalēnas veļasmazgātuvju upurēm, kuras, kopsummā, tiek skaitītas ap 30 000.

Par ko tad ir filma. Attēls drošvien vedina uz domām par kruto filmu ar daudz plikām meitenēm. Ne gluži, attēlā redzama aina, kad mūķenes ņirgājās par meiteņu fizisko izskatu. Tā bija vienīgā aina ar plikņiem, atskaitot viena vīrieša skriešanu pa pļavu. Pārējā filma ir veltīta attēlojot nevis viduslaikus, bet 1964. gadu līdz 1968. gadam kādā “Magdalēnas veļasmazgātuvē”. Šīs veļasmazgātuves izveidoja žēlsirdības māsu ordenis 19. gadsimta vidū. Veļasmazgātuves bija domātas, lai pāraudzinātu jaunas meitenes, kas nepakļāvās katoļu baznīcas standartiem par priekšzīmīgu meiteni. Flirtēšana ar puišiem, neatbilstoša viedokļa izteikšana, noziegums būt izvarotai vai dzemdēt ārpuslaulību bērnu, kamēr esi nepilngadīga, – garantēts ceļš uz pāraudzināšanu Magdalēnas veļasmazgātuvē. Vienīgā izeja no šīs mazgātuves – nāve vai arī kāds no ģimenes locekļiem tevi izņem. Visbiežāk neizņēma, jo ģimene vai nu nevēlējās atgriezt šo “melno avi” vai arī meitene bija nākusi no bērnu nama.

Filma atspoguļo tikai skatītājiem rādāmākās pazemošanas situācijas, taču arī tās ir pietiekami krāšņas un baisas. Upures ir ziņojušas par daudz briesmīgākiem noziegumiem, taču režisors ir atteicies tās iekļaut filmā, baidoties radīt skatītājā riebumu un atbaidīt no visas filmas kopumā. Meitenes nespēj par sevi pastāvēt, viņām tiek iemācīta tikai bijība un paklausība, kas kopā ar mūžīgo grēku atpestīšanu lēnām ved kapā.

Aktrišu tēlojums bija diezgan reāls. Neiejutos kādas varones ādā, taču spēju nolasīt “ziņu” un uztvert filmas nosprausto gaitu. Notikumi ir ciniski un bezzobaini. Filmas kvalitāte nav tā pati hi-fīgākā, bet, tā kā filmu ir taisījuši neatkarīgie filmu producenti “Scottish Screen” (Filmu ir taisījuši skoti, bet darbība notiek Īrijā) tad nevarētu prasīt holivudas cienīgu filmas attēlu (ar dziļumu, krāsām un graudu detalizētību).

Ja patīk stingrā līnija un esat līdz nemaņai iemīlējies Katoļu baznīcas rituālos, varat neskatīties šo filmu – tā, protams, ir ķecerība un baznīcas zaimošana. Pārējiem – iesaku noskatīties kā aiz cēliem vārdiem var slēpties melni darbi.

Deviņi pīrāgi no desmit par brutalitāti un realitāti.