(Jā, valodnieki esot noskaidrojuši, ka Latviski tagad Islandi sauc par Īslandi. Īsti nezinu vai tas ir īss + anglicisms lande vai kā, bet deru, ka kāda jaunā skolnieka prātā tas tā varētu sakārtoties.)
Šovakar aizraujošā spēlē Latvijas izlase ar 4:2 uzvarēja Īslandi viņu mājās. Ja skatījāties – malači, ja neskatījāties – pofig, bet pēc spēles man radās pāris atziņas par mūsu valsts futbola izlasi. Pirmkārt, ja kāds tur būvē jaunu izlases modeli, tad piekrītu Spānijas žurnālistiem – drūma mums tā nākotne. Nekā jauna tā īpaši neredzu. Otrkārt, mūsu izlases tālākās rezerves. Uzskatu, ka izlasei baigi noveicās, ka savainojumus ieguva gan Rubīns, gan Bleidelis. Jau kuro reizi neslēpju, ka man ir antipātijas pret šiem futbolistiem, ka viņi ir izlasē. Rubins ir zaudējis formu, bet Bleidelis vienkārši “zaudējis garšu” un palics “vecs”. Bet tuvāk pie manas domas – tagad izlasē tika tā sauktie rezervisti un nokapāja visu maču – mūsu malas pussargi Soloņicins un Višņakovs. Soloņicins vispār “iztaisīja” divus vārtus centrējot no stūra sitieniem, kad bumba pirmoreiz tika pie Kļavas un otroreizi laimīgi caur Gorkšu rikošetēja pie Verpakovska. Savukārt Višņakovs… pirmo reizi redzēju, ka pa Latvijas izlases labo malu tiek organizēti tik daudz uzbrukumi. Varbūt es pārspīlēju, bet Višņakovs “fantastiskās Bleideļa ātruma īpašības” apsteidz kādas divas reizes. Jā, viņam nesanāk, jā, viņš kļūdās. Es gan nezinu cik reizes viņš iecentrēja bumbu, varbūt arī bija no 0..2 reizēm, kas ir maz, bet radās iespaids, ka viņš cīnījās un bija bīstami momenti.
Kas vēl mani iepriecināja. Vaņins: viņam vai nu baigi veicas vai mums ir arī citi labi vārtsargi. Gorkšs: manuprāt, Latvijas aizsargs numur viens. Kļava: pirmie vārti izlasē 
Astafjevs: Neticami laba spēle. Laizāns: manuprāt, paveica milzīgu “netīro” darbu. Verpakovskis: izlases nestabilākais intrigants.
Par Verpakovski vispār atsevišķs papildkomentārs. Mūsu mazais nazītis ir noracies Horvātijas rezervēs un laikam nedomā par sevi (vai arī nez, kas tur ir). Tik daudz treneri nesaka “tu esi slikts, ej spēlēt rezervēs” tāpat vien. Šusters viņam uzticējās un viņš tika Hetafe. Starkovs viņam uzticās un viņš tiek izlasē. Pārējie viņam neuzticās, bet karjera gan Mārim kā pa viļņiem. Tāpat arī spēle. Vispirms pakrita uz līdzenas vietas, pēc tam dabūju atklausīties Kreipāna pārmetumus par 15 gadīgiem puišeļiem, kas kļūdās tukšu vārtu priekšā. Neskatoties uz to, Verpis iesita sarežģītu golu un veica rezultatīvu reidu pa labo malu otrā puslaika sākumā. No otras puses Karlsons, Rimkus un arī šķietami veiklais Pahars neko tā arī neizveidoja.
Uzvarētājus itkā netiesā. Vismaz šoreiz varēja redzēt cīņassparu. Turklāt nav zināms cik patiess ir mīts par vājajām rezervēm.
