Katru dienu vismaz viens meklē manā blogā šo jautājumu. Acīmredzot viņi cītīgi atrod šo te seno ierakstu, kur es mazliet pafilosofēju par paša termina anglisko izcelsmi un latvisko tulkojumu. Laikam jāuzraksta, ko tad īsti šis termins nozīmē, lai meklēšana būtu arī sekmīga. Skaidrojums ņemts no wikipedia.org, kur laikam skatīties ir zem katra letiņa goda (po angļiski ņečevo ņepoņimaju).
Angliski ir divi termini: brīvprogrammatūra(freeware) un programmas par brīvu(free software). Man liekas, ka latviskie nosaukumi atbilst angliskajiem.
Brīvprogrammatūra(freeware) ir datora programmas licences veids. Programma tiek padarīta par pieejamu bez maksas uz neierobežotu laiku. Taču licencē var būt atrunas par programmas lietošanu. Piemēram, programmu var lietot personīgiem, akadēmiskiem un bezpeļņas nolūkiem. Bieži vien kā brīvprogrammatūra tiek izplatītas daudzu programmu ierobežotas funkcionalitātes versijas. Brīvprogrammatūru radīto rezultātu, piemēram, bildes, var izplatīt bez maksas. Brīvprogrammatūru nevar pārdot, lai gan dažu no programmām izejas kods atrodas publiskajā domēnā. Lai gan nosaukumā ir “brīvs” (angliski “free”, tātad arī par velti), reizēm brīvprogrammatūras atbrīvojumi neattiecas uz naudu, bet, piemēram, resursiem vai jebko, kas vien autoram labpaticies. Populārākais no brīvprogrammatūras piemēriem ir MS Internet Explorer.
Programmas par brīvu(free software) arī ir aizsargātas ar licenci un tās ir atļauts studēt, labot, pārveidot, izplatīt bez ierobežojumiem. Šo programmu izejas kods atrodas publiskajā domēnā un reizēm vienīgie ierobežojumi ir prasība arī nākamajās programmas versijās saglabāt līdzšinējo licenci, lai programmas jaunā versija būtu pieejama arī citiem uz tādiem pašiem noteikumiem kā tika saņemta.
Pēdējā veidā jebkurš var uzstādīt savu maksu par katru no programmām vai izplatīt tās pilnīgi par velti. Tā kā visiem ir pieejams izejas kods, tad būtībā programmas tiek legāli izplatītas bez tiešas naudas samaksas. Pie mums daudzi piesauc “Atvērtā koda programmas” un būtībā tās attiecina uz šo licences veidu, lai gan, ja šie cilvēki palasītu šo dokumentu, ko rakstījuši GNU cilvēki, varbūt viņi saprastu, ka šāda terminoloģija šo programmu veidotājiem un aizstāvjiem nešķiet pieņemama. Autori vēlas, lai licence garantētu brīvību programmām kā “brīvu runu” nevis kā “alu par brīvu”, bet vārds “atvērts” nekādā mērā neatspoguļo brīvības jēgu.
GPL (General Public Licence ~ Lielā Publiskā Licence) piemērs.
nevar gluži teikt, ka free software ir publiskā domēnā. Ar lietām, kas ir publiskā domēnā, vari darīti pilnīgi pilnīgi, jebko, bet lielāko daļu free software aizsargā licences, kam tomēr ir ierobežojumi (jādod atpakaļ izmaiņas, nedrīkst izmantot komerciāli utml.)
What are the key differences between GNU GPL Free software licenses and public domain software?
Public domain software allows anyone to do whatever they want with software. In short software is not subject to copyright. No person or other legal entity can establish or maintain proprietary interests within a particular legal jurisdiction. See wikipedia article for more information.
GNU GPL is a copyright license. You can use and distribute software under the terms and condition of its license only.
Comment by cu — 2007-09-12 @ 20:20
[...] Brīvprogrammatūra? Fails atrodas: Tech — Sandis @ 15:15 Ja vēlies zināt, kas slēpjas zem termina brīvprogrammatūra, lūdzu, spied šeit. [...]
Pingback by Brīvprogrammatūra? « Viedumu Vietne ar Sandi — 2008-09-5 @ 9:38